Iesaki rakstu: 
Gribu atgriezties pie rakstā “Par sistēmu, kurā darbojas sliktie maksātnespējas administratori” pieminētā un nekur nereģistrētā Baltijas Amerikas Uzņēmējdarbības fonda bez reģistrācijas Nr., ar norādīto adresi - Rīga, Antonijas iela 7. Kas patiesībā tur slēpjas?
Tā ir grupa X, kura organizē Latvijā nereģistrētu uzņēmējdarbību un piesegam izmanto ASV labdarības organizāciju “Baltic-American Enterprise Fund”. Tieši Antonijas ielā 7 sākas šī fonda ”spoku stunda”. Mistisku tulkojumu rezultātā pazūd reģistrācijas Nr., un parādās latviskais nosaukums. Kā tas iespējams? Ļoti vienkārši – uz pilnvarojuma un pārpilnvarojuma pamata.
Teiksiet, bet pilnvaras tak izsniedz notārs. Ko jūs, viņi tikai apliecina parakstus, bet par saturu neatbild. Un par visu interesantāk izskatās fakts, ka pilnvaras reģistrētas vienā un tai pašā notāres birojā. Un viņu ir kādas 120. Jā, un izsniegtie kredītlīgumi ir tur pat apliecināti.
Labs bizness notāram. Tik labs, ka viens netiek galā un nākas iesaistīties notāra palīgam, un tas nu dodas ārpus prakses vietas apliecināt parakstus ar pilnu jaudu. Šeit negribētu analizēt, kurš ir kurš “Baltic-American Enterprise Fund”, jo tādu ir vairāki desmiti ar dažādiem reģistrācijas numuriem.
Bez Nr. ir tikai viens te, Latvijā. Turklāt nosaukums parādās visiem saprotamā latviešu valodā – Baltijas Amerikas Uzņēmējdarbības fonds, un, lai būtu visiem pilnīga skaidrība – viņiem atpazīstamībai nav paša galvenā reģistrācijas Nr.
Latvijā ir iepeldējis spoku kuģis ar “pirate” karogu mastā un vienas no varas – proti tiesu varas – pārstāvji kliedz: NESIET VISU VIŅIEM, TĀ IR PAREIZI!
Lai rastos kaut neliela skaidrība, kāpēc tas tā, vēlos pieminēt tikai nelielu radniecības sakritību, kas tieši saistīta ar manu gadījumu.
Šajā sakarā viena no centrālajām Antonijas 7 darbojošās personām - Gunta Miteniece. Viņas meita – Agnese Garda. Parādās jau Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības foda darījumos, tagad - "Swedbank" Juridiskās pārvaldes vadītāja. Skaidrs, sagaidāma jauna cedēšanas kampaņa.
Agneses Gardas vīra tēva sieva otrajā laulībā - Ināra Garda. (Citāts no ziņām: „Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnese Ināra Garda, piekrītot Tieslietu padomē strādāt otro pilnvaru termiņu, vērtēja, ka pirmo gadu pieredze būs pamats pilnvērtīgākam turpmākam darbam.”)
Aelita Ignatjeva – Ināras Gardas māsa. Un tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Viena nejaušība ir iespējama. Bet it kā nejaušību kopums liek aizdomāties un meklēt šo it kā nejaušību saistību.
Kāpēc to rakstu un kāpēc tieši šī saistība?
Vienkārši - ir pierādāmi fakti un nepierādāmi. To, ka Gunta Miteniece man pateica - vai nu samaksāsi man vai radīšu tev problēmas, - nevaru pierādīt. Taču tālākā notikumu gaita ir skaidri saskatāma un pierādāma. Un tas tikai tāpēc, ka… (pasūtīju un nesamaksāju).
Tieši A.Ignatjevas izsniegtais izpildraksts kalpoja par pamatu darbību uzsākšanai pret mani. Vēlāk gan izpildraksta izsniegšana tika noprotestēta, un atkārtots izpildraksts netika izdots.
A.Ignatjevas izsniegtais izpildraksts nonāca pie tiesu izpildītājas S.Jaunsleines. Kā nonāca? Zīlēsim nu kafijas biezumos, jo no S.Jaunsleines teiktā (ir pierādījumi, tai skaitā tiesas sēžu protokolos fiksētais) pastāv 3 versijas – iesniedza piedzinējs personīgi ofisā, atsūtīja caur kurjerpastu, iesniedza pilnvarotā persona.
Kā tad īsti bija? Kāpēc ieskats publiskajā datu bāzē ir veikts divas dienas pirms lietas saņemšanas? Kāpēc šī dokumenta nav lietā? Kāpēc lietā nav pilnvaras? (Manā rīcībā ir tiesas izpildītājas S.Jaunsleines izsniegta un apliecināta lieta iesietā veidā.)
Kāpēc nav mantas apraksta akta, bet prasība vērsta tikai uz vienu konkrētu lietu? Kāpēc bija nepieciešama trešās personas prasības vēršana pret īpašumu, kurš kalpo kā nodrošinājums kredītsaistībām tieši Baltijas-Amerikas Uzņēmejdarbības Fondā?
Jau bija viss piegriezies, bet te raidījumā „Viens pret vienu” pats tieslietu ministrs Dz. Rasnača kungs publiski paziņoja, ka… ja kāds aptraipīs tiesu izpildītāja mundieri, viņš tiks no šīs cilts patriekts, kamēr viņš esot ministrs (ieraksta 47.min.).
Pieteicos pie tieslietu ministra un iesniedzu iesniegumu, kurā bija frāze: „Papildus vēlos vērst uzmanību par iespējamu Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.6 zvērināta tiesu izpildītāja Sandras Jaunsleines līdzdalību nelegālu naudas līdzekļu iegūšanas un legalizācijas procesā, kuru darbību organizē un īsteno personu grupa nekur neidentificējama Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības fonda, bez reģistrācijas Nr., piesegā” un pievienoti tikai divi dokumenti: 1. Tiesu izpildītājas paziņojums 2.Izziņa no Uzņēmumu reģistra, ka uzņēmums ar nosaukumu „Baltijas-Amerikas Uzņēmdarbības Fonds” nav reģistrēts.
Atslēga slēpjas kredītos un darījumos, kuri tiek vilkti caur bankām, un tiesnešu patiesais labums tiek noslēpts zem kāda darījuma vai bezizejā - vienkārši zem komercnoslēpuma.
Kāds augstu stāvošs prokuratūras darbinieks teica - tagad tu nekā nepanāksi. Pacietīgi vāc pierādījumus, un laiks rādīs.
Un tiešām, laiks iemācīja domāt un analizēt. Un izrādās - viss ir vienkārši. Jārada atkarība no naudas, un viss notiek. Ja nevar nopirkt kādu, tad radi atkarību.
Šādu sistēmu radīja darboņu grupa, kas slēpās zem nekur nereģistrēta (nevienos dokumentos nav reģistrācijas Nr., un nedz Latvijas, nedz ASV Uzņēmumu reģistrā tāda kompānija nav reģistrēta) Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības fonds, kura darbība notika pārsvarā Rīgā, Antonijas ielā 7.
Vai tikai netika radīts pirmsākums tā saucamajai „čaulu banku” sistēmai? Sistēmai, kuras rezultātā zaudētāji ir Latvijas valsts (netiek maksāti nodokļi), Latvijas tauta (darījumu rezultātā ne tikai zaudē īpašumus kas ir faktiskas vērtības, bet vēl tiek pataisīti par mūžīgiem parādniekiem).
Idejas pamatā ir hipotekāro kredītu izsniegšana pret nodrošinājumu, nodrošinājuma vērtības mākslīga pazemināšana un tālāku saistību radīšana.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
