Kas slēpjas aiz dedzīgās vēlmes apvienot LMT un „Tet”: iznīcinām konkurenci, lai viss kļūtu dārgāk!
Jūlija Jerņeva*25.07.2024.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Par vienu no pēdējo nedēļu karstākajiem ziņu tematiem kļuvuši atkārtotie centieni saprecināt jeb apvienot divus lielus, vadošus, daļēji valsts īpašumā esošus tehnoloģiju un sakaru uzņēmumus – LMT un Tet. Taču interesantāks par to, kas pateikts, ir tas, kas šajā jautājumā ticis noklusēts. Kas slēpjas aiz tādu mazliet abstraktu vārdu kā “sinerģija” un “efektivitāte” priekškara? Un kādus riskus varētu nest šo divu uzņēmumu apvienošana?
“Iznīcinām konkurenci, lai viss kļūtu dārgāk!”
19. jūlijā Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks Rīta Panorāmai sacīja, ka Tet šobrīd “ļoti bezjēdzīgi konkurē” ar LMT. Tomēr konkurence starp diviem lielākajiem operatoriem Latvijā nekad nevar būt bezjēdzīga. Apgalvojums, ka šāda konkurence ir bezjēdzīga, neņem vērā, ka tikai konkurence liek uzņēmumiem uzlabot savus pakalpojumus un saglabāt pievilcīgas cenas. Mazāku operatoru apvienošanās nav pamatojums tam, ka arī diviem lielākajiem operatoriem būtu jāapvienojas, bet gan pierāda, ka jau tagad konkurenti nespēj dabiskā ceļā augt un attīstīties.
Publiski apspriestā sinerģija un efektivitāte, kas kļuvusi gandrīz par LMT un Tet apvienotā uzņēmuma saukļiem, no konkurences tiesību viedokļa rada pamatotas bažas par to, ka apvienotais uzņēmums varētu iegūt pārāk lielas priekšrocības tirgū, salīdzinot ar konkurentiem. Tet pārstāvis pareizi uzsvēra Rīta Panorāmai, ka ir svarīgi nodrošināt pilnu pakalpojumu ciklu, ko var panākt, ja bāzes stacijām ir piekļuve optiskajam tīklam. Tas gan nozīmē, ka scenārijā pēc Tet un LMT apvienošanās jaunajam uzņēmumam pieaugs motivācija apgrūtināt vai vismaz sadārdzināt konkurentu piekļuvi būtiskai infrastruktūrai. Rezultātu jutīsim savos makos.
Tet un LMT konsolidācija, visticamāk, samazinātu konkurences spiedienu, kas ļautu apvienotajam uzņēmumam veikt pret konkurenci vērstas darbības. Piemēram, noteikt pārmērīgas cenas vai negodīgi pārnest savu tirgus varu no viena tirgus uz citiem tirgiem, kaitējot mazākiem konkurentiem. Tas galu galā varētu kaitēt patērētājiem, samazinot viņu izvēles iespējas un ilgtermiņā izraisot augstākas cenas.
Interesanti, ka Tet valdes priekšsēdētājs U. Tatarčuks intervijā LTV1 raidījumam Rīta Panorāma apgalvoja, ka apvienošanās gadījumā ticams ir scenārijs, ka pakalpojumi varētu kļūt lētāki. Tiesa, konkurences iestāžu prakse rāda pretējo – apvienošanās starp mobilo un fiksēto sakaru operatoriem bieži noved pie cenu kāpuma un ierobežotas izvēles patērētājiem.
Piemēram, ASV telekomunikāciju tirgū pēc Sprint un T-Mobile apvienošanās sākotnēji cenas tika saglabātas zemākas, taču ar laiku apvienotajam uzņēmumam vairs nebija jāuztraucas par spēcīgu konkurenci, un cenas sāka pieaugt. Tas notiek tāpēc, ka apvienotajam uzņēmumam ir lielāka tirgus vara, kas ļauj tam noteikt augstākas cenas un ierobežot konkurenci. Sākotnēji uzņēmums var piedāvāt zemākas cenas, lai piesaistītu vairāk klientu un izspiestu konkurentus no tirgus. Taču, kad konkurence ir izslēgta vai būtiski vājināta, apvienotajam uzņēmumam zūd stimuls saglabāt zemās cenas.
Turklāt apvienošanās, samazinot konkurenci, var negatīvi ietekmēt inovāciju tempu. Fiksēto un mobilo sakaru apvienošanās Eiropā jau tagad ir izraisījusi mazāku ieguldījumu jaunu tehnoloģiju attīstībā un palielinājusi tirgus koncentrāciju, kas savukārt ierobežo jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū. Rezultāts: tehnoloģiju attīstību stagnācija un augstākas cenas!
Déjà vu jeb Vai dārgo telefonsakaru vēsture atkārtosies?
Līdz šim zemās cenas Latvijā nodrošināja sīvā konkurence. Mobilo sakaru tirgū ir trīs operatori – LMT, Tele2 un Bite, kas aktīvi konkurē, piedāvājot zemākas cenas un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Tādēļ mobilo sakaru pakalpojumu cenas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā, taču tā nav bijis vienmēr.
Divtūkstošo gadu sākumā mobilo sakaru pakalpojumi Latvijā bija luksus prece par nesamērīgi augstām cenām, jo tirgū dominēja tikai divi mobilo sakaru operatori – LMT un Tele2. Savukārt Tet tolaik bija dominējošs televīzijas, interneta pakalpojumu sniedzējs. Situācija mainījās tieši tad, kad tirgū ienāca jauni spēlētāji, saasinot konkurenci un piedāvājot zemākas cenas. Tāpat arī tirgus dalībnieki būtiski paplašināja sniedzamo pakalpojumu klāstu, un LMT, Tet, Bite, Tele2 un Baltcom kļuvuši par sīviem konkurentiem dažādos savstarpēji saistītos tirgos.
Apvienojot LMT un Tet, faktiski tirgus attīstībā tiek ieslēgta atpakaļgaita. Mēs riskējam atgriezties pie situācijas, kurā cenas kāpj un jaunu, kvalitatīvu pakalpojumu ieviešana ir apgrūtināta, bet klientu iespējas ātri un vienkārši mainīt pakalpojumu sniedzējus ir ierobežotas.
Tādēļ turpmāka šī darījuma virzīšana šķiet nepamatota. Loģiskāk būtu meklēt citus risinājumus, kuros LMT un Tet paliek neatkarīgi un kuros var nodrošināt, ka konkurence tiek veicināta, nevis traucēta.
* konkurences tiesību advokāte, birojs Vilgerts
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
