Kas slēpjas aiz dedzīgās vēlmes apvienot LMT un „Tet”: iznīcinām konkurenci, lai viss kļūtu dārgāk!

“Iznīcinām konkurenci, lai viss kļūtu dārgāk!”

19. jūlijā Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks Rīta Panorāmai sacīja, ka Tet šobrīd “ļoti bezjēdzīgi konkurē” ar LMT. Tomēr konkurence starp diviem lielākajiem operatoriem Latvijā nekad nevar būt bezjēdzīga. Apgalvojums, ka šāda konkurence ir bezjēdzīga, neņem vērā, ka tikai konkurence liek uzņēmumiem uzlabot savus pakalpojumus un saglabāt pievilcīgas cenas. Mazāku operatoru apvienošanās nav pamatojums tam, ka arī diviem lielākajiem operatoriem būtu jāapvienojas, bet gan pierāda, ka jau tagad konkurenti nespēj dabiskā ceļā augt un attīstīties.

Publiski apspriestā sinerģija un efektivitāte, kas kļuvusi gandrīz par LMT un Tet apvienotā uzņēmuma saukļiem, no konkurences tiesību viedokļa rada pamatotas bažas par to, ka apvienotais uzņēmums varētu iegūt pārāk lielas priekšrocības tirgū, salīdzinot ar konkurentiem. Tet pārstāvis pareizi uzsvēra Rīta Panorāmai, ka ir svarīgi nodrošināt pilnu pakalpojumu ciklu, ko var panākt, ja bāzes stacijām ir piekļuve optiskajam tīklam. Tas gan nozīmē, ka scenārijā pēc Tet un LMT apvienošanās jaunajam uzņēmumam pieaugs motivācija apgrūtināt vai vismaz sadārdzināt konkurentu piekļuvi būtiskai infrastruktūrai. Rezultātu jutīsim savos makos.

Tet un LMT konsolidācija, visticamāk, samazinātu konkurences spiedienu, kas ļautu apvienotajam uzņēmumam veikt pret konkurenci vērstas darbības. Piemēram, noteikt pārmērīgas cenas vai negodīgi pārnest savu tirgus varu no viena tirgus uz citiem tirgiem, kaitējot mazākiem konkurentiem. Tas galu galā varētu kaitēt patērētājiem, samazinot viņu izvēles iespējas un ilgtermiņā izraisot augstākas cenas.

Interesanti, ka Tet valdes priekšsēdētājs U. Tatarčuks intervijā LTV1 raidījumam Rīta Panorāma apgalvoja, ka apvienošanās gadījumā ticams ir scenārijs, ka pakalpojumi varētu kļūt lētāki. Tiesa, konkurences iestāžu prakse rāda pretējo – apvienošanās starp mobilo un fiksēto sakaru operatoriem bieži noved pie cenu kāpuma un ierobežotas izvēles patērētājiem.

Piemēram, ASV telekomunikāciju tirgū pēc Sprint un T-Mobile apvienošanās sākotnēji cenas tika saglabātas zemākas, taču ar laiku apvienotajam uzņēmumam vairs nebija jāuztraucas par spēcīgu konkurenci, un cenas sāka pieaugt. Tas notiek tāpēc, ka apvienotajam uzņēmumam ir lielāka tirgus vara, kas ļauj tam noteikt augstākas cenas un ierobežot konkurenci. Sākotnēji uzņēmums var piedāvāt zemākas cenas, lai piesaistītu vairāk klientu un izspiestu konkurentus no tirgus. Taču, kad konkurence ir izslēgta vai būtiski vājināta, apvienotajam uzņēmumam zūd stimuls saglabāt zemās cenas.

Turklāt apvienošanās, samazinot konkurenci, var negatīvi ietekmēt inovāciju tempu. Fiksēto un mobilo sakaru apvienošanās Eiropā jau tagad ir izraisījusi mazāku ieguldījumu jaunu tehnoloģiju attīstībā un palielinājusi tirgus koncentrāciju, kas savukārt ierobežo jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū. Rezultāts: tehnoloģiju attīstību stagnācija un augstākas cenas!

Déjà vu jeb Vai dārgo telefonsakaru vēsture atkārtosies?

Līdz šim zemās cenas Latvijā nodrošināja sīvā konkurence. Mobilo sakaru tirgū ir trīs operatori – LMT, Tele2 un Bite, kas aktīvi konkurē, piedāvājot zemākas cenas un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Tādēļ mobilo sakaru pakalpojumu cenas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā, taču tā nav bijis vienmēr.

Divtūkstošo gadu sākumā mobilo sakaru pakalpojumi Latvijā bija luksus prece par nesamērīgi augstām cenām, jo tirgū dominēja tikai divi mobilo sakaru operatori – LMT un Tele2. Savukārt Tet tolaik bija dominējošs televīzijas, interneta pakalpojumu sniedzējs. Situācija mainījās tieši tad, kad tirgū ienāca jauni spēlētāji, saasinot konkurenci un piedāvājot zemākas cenas. Tāpat arī tirgus dalībnieki būtiski paplašināja sniedzamo pakalpojumu klāstu, un LMT, Tet, Bite, Tele2 un Baltcom kļuvuši par sīviem konkurentiem dažādos savstarpēji saistītos tirgos.

Apvienojot LMT un Tet, faktiski tirgus attīstībā tiek ieslēgta atpakaļgaita. Mēs riskējam atgriezties pie situācijas, kurā cenas kāpj un jaunu, kvalitatīvu pakalpojumu ieviešana ir apgrūtināta, bet klientu iespējas ātri un vienkārši mainīt pakalpojumu sniedzējus ir ierobežotas.

Tādēļ turpmāka šī darījuma virzīšana šķiet nepamatota. Loģiskāk būtu meklēt citus risinājumus, kuros LMT un Tet paliek neatkarīgi un kuros var nodrošināt, ka konkurence tiek veicināta, nevis traucēta.

* konkurences tiesību advokāte, birojs Vilgerts

Novērtē šo rakstu: