Kas slēpjas aiz dedzīgās vēlmes apvienot LMT un „Tet”: iznīcinām konkurenci, lai viss kļūtu dārgāk!
Jūlija Jerņeva*25.07.2024.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Par vienu no pēdējo nedēļu karstākajiem ziņu tematiem kļuvuši atkārtotie centieni saprecināt jeb apvienot divus lielus, vadošus, daļēji valsts īpašumā esošus tehnoloģiju un sakaru uzņēmumus – LMT un Tet. Taču interesantāks par to, kas pateikts, ir tas, kas šajā jautājumā ticis noklusēts. Kas slēpjas aiz tādu mazliet abstraktu vārdu kā “sinerģija” un “efektivitāte” priekškara? Un kādus riskus varētu nest šo divu uzņēmumu apvienošana?
“Iznīcinām konkurenci, lai viss kļūtu dārgāk!”
19. jūlijā Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks Rīta Panorāmai sacīja, ka Tet šobrīd “ļoti bezjēdzīgi konkurē” ar LMT. Tomēr konkurence starp diviem lielākajiem operatoriem Latvijā nekad nevar būt bezjēdzīga. Apgalvojums, ka šāda konkurence ir bezjēdzīga, neņem vērā, ka tikai konkurence liek uzņēmumiem uzlabot savus pakalpojumus un saglabāt pievilcīgas cenas. Mazāku operatoru apvienošanās nav pamatojums tam, ka arī diviem lielākajiem operatoriem būtu jāapvienojas, bet gan pierāda, ka jau tagad konkurenti nespēj dabiskā ceļā augt un attīstīties.
Publiski apspriestā sinerģija un efektivitāte, kas kļuvusi gandrīz par LMT un Tet apvienotā uzņēmuma saukļiem, no konkurences tiesību viedokļa rada pamatotas bažas par to, ka apvienotais uzņēmums varētu iegūt pārāk lielas priekšrocības tirgū, salīdzinot ar konkurentiem. Tet pārstāvis pareizi uzsvēra Rīta Panorāmai, ka ir svarīgi nodrošināt pilnu pakalpojumu ciklu, ko var panākt, ja bāzes stacijām ir piekļuve optiskajam tīklam. Tas gan nozīmē, ka scenārijā pēc Tet un LMT apvienošanās jaunajam uzņēmumam pieaugs motivācija apgrūtināt vai vismaz sadārdzināt konkurentu piekļuvi būtiskai infrastruktūrai. Rezultātu jutīsim savos makos.
Tet un LMT konsolidācija, visticamāk, samazinātu konkurences spiedienu, kas ļautu apvienotajam uzņēmumam veikt pret konkurenci vērstas darbības. Piemēram, noteikt pārmērīgas cenas vai negodīgi pārnest savu tirgus varu no viena tirgus uz citiem tirgiem, kaitējot mazākiem konkurentiem. Tas galu galā varētu kaitēt patērētājiem, samazinot viņu izvēles iespējas un ilgtermiņā izraisot augstākas cenas.
Interesanti, ka Tet valdes priekšsēdētājs U. Tatarčuks intervijā LTV1 raidījumam Rīta Panorāma apgalvoja, ka apvienošanās gadījumā ticams ir scenārijs, ka pakalpojumi varētu kļūt lētāki. Tiesa, konkurences iestāžu prakse rāda pretējo – apvienošanās starp mobilo un fiksēto sakaru operatoriem bieži noved pie cenu kāpuma un ierobežotas izvēles patērētājiem.
Piemēram, ASV telekomunikāciju tirgū pēc Sprint un T-Mobile apvienošanās sākotnēji cenas tika saglabātas zemākas, taču ar laiku apvienotajam uzņēmumam vairs nebija jāuztraucas par spēcīgu konkurenci, un cenas sāka pieaugt. Tas notiek tāpēc, ka apvienotajam uzņēmumam ir lielāka tirgus vara, kas ļauj tam noteikt augstākas cenas un ierobežot konkurenci. Sākotnēji uzņēmums var piedāvāt zemākas cenas, lai piesaistītu vairāk klientu un izspiestu konkurentus no tirgus. Taču, kad konkurence ir izslēgta vai būtiski vājināta, apvienotajam uzņēmumam zūd stimuls saglabāt zemās cenas.
Turklāt apvienošanās, samazinot konkurenci, var negatīvi ietekmēt inovāciju tempu. Fiksēto un mobilo sakaru apvienošanās Eiropā jau tagad ir izraisījusi mazāku ieguldījumu jaunu tehnoloģiju attīstībā un palielinājusi tirgus koncentrāciju, kas savukārt ierobežo jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū. Rezultāts: tehnoloģiju attīstību stagnācija un augstākas cenas!
Déjà vu jeb Vai dārgo telefonsakaru vēsture atkārtosies?
Līdz šim zemās cenas Latvijā nodrošināja sīvā konkurence. Mobilo sakaru tirgū ir trīs operatori – LMT, Tele2 un Bite, kas aktīvi konkurē, piedāvājot zemākas cenas un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Tādēļ mobilo sakaru pakalpojumu cenas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā, taču tā nav bijis vienmēr.
Divtūkstošo gadu sākumā mobilo sakaru pakalpojumi Latvijā bija luksus prece par nesamērīgi augstām cenām, jo tirgū dominēja tikai divi mobilo sakaru operatori – LMT un Tele2. Savukārt Tet tolaik bija dominējošs televīzijas, interneta pakalpojumu sniedzējs. Situācija mainījās tieši tad, kad tirgū ienāca jauni spēlētāji, saasinot konkurenci un piedāvājot zemākas cenas. Tāpat arī tirgus dalībnieki būtiski paplašināja sniedzamo pakalpojumu klāstu, un LMT, Tet, Bite, Tele2 un Baltcom kļuvuši par sīviem konkurentiem dažādos savstarpēji saistītos tirgos.
Apvienojot LMT un Tet, faktiski tirgus attīstībā tiek ieslēgta atpakaļgaita. Mēs riskējam atgriezties pie situācijas, kurā cenas kāpj un jaunu, kvalitatīvu pakalpojumu ieviešana ir apgrūtināta, bet klientu iespējas ātri un vienkārši mainīt pakalpojumu sniedzējus ir ierobežotas.
Tādēļ turpmāka šī darījuma virzīšana šķiet nepamatota. Loģiskāk būtu meklēt citus risinājumus, kuros LMT un Tet paliek neatkarīgi un kuros var nodrošināt, ka konkurence tiek veicināta, nevis traucēta.
* konkurences tiesību advokāte, birojs Vilgerts
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
