Kas šogad ir Latvijas bagātākie cilvēki: izdevumā „Miljonārs” publicēti turīgāko, pelnošāko un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti
PIETIEK24.12.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit septītais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau piekto gadu pēc kārtas „Dienas Biznesa” izdevumā „Miljonārs” atrodami veseli pieci Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes sadarbībā ar „Lursoft” sagatavoti Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Šodien Pietiek publicē pirmo desmit visbagātāko Latvijas cilvēku sarakstu no izdevuma „Miljonārs”.
1. Arnis Riekstiņš ( vieta pirms gada - 2.) – 175,07 miljoni eiro
Dzimis 1962.gada 29.septembrī
Jau vairāk nekā desmit gadus publicitāti nemīlošais mecenāts un sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls dibinātājs un īpašnieks, kuram tāpat kā partnerim pieder tieši puse no uzņēmuma, atrodams miljonāru saraksta augšgalā, jo kompānija, kura eksportē uz visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu, turpina vairot savu vērtību, neskatoties uz to, ka pērn par 10% samazinājies tās apgrozījums. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 335,95 miljonus eiro. Turklāt ne mirkli neapsīkst viņa ziedojumi labdarībai. Kompānija šogad 250 tūkstošus eiro ziedojusi Rīgas Tehniskajai universitātei vēža diagnostikas risinājumu meklēšanai, bet pērn ar 300 tūkstošiem eiro sniedza humāno atbalstu Ukrainai. Tāpat kā iepriekš Latvijas bagātākajam cilvēkam joprojām pieder arī trīs ievērojami mazāki uzņēmumi – 50% SIA STARJT, 89,98% SIA Adaži Airpark un 100% SIA Classic Air.
2. Džons Martins Tallijs (3.) – 174,52 miljoni eiro
Dzimis 1967.gada 16.janvārī
Tāpat kā kompanjons, arī ASV dzimušais, 1995.gadā Latvijā ieceļojušais un pirms divarpus gadiem mūsu valsts pilsonību ieguvušais otrs SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks ir bagātāko saraksta galvgalī. Par savu devumu Latvijas ekonomikai un dāsno sirdi ziedojumu jomā, atvēlot labdarībai vairākus desmitus miljonus eiro, viņš arī saņēmis Atzinības krustu un iecelts par Atzinības krusta komandieri. Vēl bez puses kapitāldaļu SIA Mikrotīkls un SIA STARJT viņam simtprocentīgi pieder SIA Maksīna, kurai gan ir negatīvs pašu kapitāls.
3. Leonīds Esterkins (1.) – 170,46 miljoni eiro
Dzimis 1954.gada 7.novembrī
Lai gan piektās lielākās Latvijas bankas – AS Rietumu banka patiesā labuma guvēja īpašumā esošo kompāniju un to kapitāldaļu vērtība gada laikā pieaugusi par gandrīz astoņiem miljoniem eiro, tomēr vieta šoreiz sarakstā zemāka un zaudētas pērn sasniegtās līderpozīcijas. Tieši šogad arī stājies spēkā Francijas tiesas spriedums par 20 miljonu eiro naudas sodu bankai saistībā ar apsūdzību naudas atmazgāšanā. Baņķieris joprojām caur simtprocentīgi piederošo SIA Esterkin Family Investments ir 33,12% bankas akciju īpašnieks.
4. Uldis Mierkalns (7.) – 106,13 miljoni eiro
Dzimis 1973. gada 5. novembrī
Mežsaimniecības un kokmateriālu vairumtirdzniecības firmas SIA Pata vienīgais īpašnieks arī ir ar vairāk nekā desmit gadu Latvijas bagātāko cilvēku saraksta dalībnieka statusa pieredzi, turklāt šoreiz gada laikā viņa turīgums pieaudzis par vairāk nekā 35 miljoniem eiro. Uzņēmējam piederošais uzņēmums šogad spējis investēt astoņus miljonus eiro autoparka paplašināšanā. SIA Pata konsolidētais apgrozījums pērn audzis par 23,6%, turklāt uzņēmums joprojām turpina iegādāties citus mežsaimniecības uzņēmumus, kā arī atvērt veikalus, tai skaitā ārpus Latvijas.
5. Jurijs Adamovičs (11.) – 89,05 miljoni eiro
Dzimis 1981. gada 6. septembrī
Jau sesto gadu pēc kārtas, turklāt kļūstot arvien turīgāks, miljonāru sarakstā ir AS Industra bank lielākais īpašnieks, kuram kredītiestādes akcijas pieder caur simtprocentīgi kontrolēto J.A.Investment Holding. Šai kompānijai kā vienīgajai īpašniecei savukārt pieder SIA Baltic new technologies, kuras pašu kapitāls sasniedzis 89,05 miljoni eiro. Iepriekš Jurim Adamovičam nepastarpināti piederēja 51% šajā uzņēmumā.
6. Jānis Zuzāns (5.) – 79,85 miljoni eiro
Dzimis 1957. gada 16. septembrī
Lai gan Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ azartspēļu bizness tika nopietni ierobežots un ir stājies spēkā Rīgas domes lēmums par galvaspilsētas vēsturiskā centra atbrīvošanu no spēļu zālēm, gada laikā šī izklaides biznesa pārstāvja, mākslas kolekcionāra un mecenāta turīgumā nekas nav mainījies. Tiesa, viņam piederošo kompāniju skaits palielinājies līdz astoņām, tomēr joprojām vērtīgākā, kas arī nodrošina lauvas tiesu J. Zuzāna īpašumu kopvērtībā, ir SIA FVR Invest, caur kuru viņš kontrolē savu līdzdalību azartspēļu kompānijās SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs. Šogad uzņēmējs pievērsies arī izmitināšanas un ēdināšanas biznesam, atverot Rīgas centrā četru zvaigžņu dizaina un mākslas viesnīcu ar augstākās klases restorānu.
7. Arkādijs Suharenko (4.) – 78,49 miljoni eiro
Dzimis 1959. gada 30. maijā
Sev piederošo īpašumu vērtības kritumu par pieciem miljoniem eiro piedzīvojis lielākās bankas ar Latvijas kapitālu - AS Rietumu banka padomes priekšsēdētāja vietnieks, kuram caur simtprocentīgi piederošo SIA Suharenko Family Investments pieder 17,34% bankas akciju. Viņš joprojām ir Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītājs.
8. Aigars Kesenfelds (6.) – 68,89 miljoni eiro
Dzimis 1983.gada 2. novembrī
40 gadu slieksni šogad sasniedz par ātro kredītu miljonāru dēvētais liepājnieks, kurš ir absolūtais Latvijas rekordists tieši vai pastarpināti piederošo uzņēmumu skaita ziņā. Lai gan sākotnēji viņš tika iepazīts kā Liepājas biznesa veterāna Ivara Kesenfelda dēls un viņam joprojām ir kopīgi biznesi ar tēvu, tomēr ir skaidrs, ka savas biznesa impērijas izveidē, plašumā un daudzveidībā, kā arī biznesa drosmē viņš daudzkārt pārspēj Kesenfeldu senioru. Tiesa, gada laikā viņam Latvijā tieši piederošo aktīvu summa ir samazinājusies par gandrīz deviņiem miljoniem eiro. Vērtīgākais viņa bizness ir simtprocentīgi piederošā SIA Alppes Capital, kuras pašu kapitāls ir 49,04 miljoni eiro.
9. Ivo Zonne (8.) – 68,19 miljoni eiro
Dzimis 1968. gada 19. maijā
Lai gan vieta miljonāru sarakstā nekustamo īpašumu rūpala veterānam tādi pati kā pirms gada, tomēr piederošo kapitāldaļu vērtība augusi gandrīz par četriem miljoniem. Turklāt pieaugums vērojams jau otro gadu pēc kārtas. Joprojām viņš visu savu biznesu sakoncentrējis vienā kompānijā SIA Barons kvartāls, bet sirdslieta uzņēmējam ir basketbols, kuru viņš realizē caur basketbola kluba Barons/LMT prezidenta amatu.
10. Andris Ramoliņš (18.) – 61,45 miljoni eiro
Dzimis 1980. gada 18. aprīlī
Šis kokrūpniecības biznesa pārstāvis starp simt bagātākajiem ir jau sesto gadu pēc kārtas, lai gan biežāk viņa vārds izskan saistībā ar dažādiem skandāliem un apšaubāmu rīcību. Bērza saplākšņa ražotāja SIA Stiga RM vienīgais īpašnieks gada laikā spējis savu bagātību vairot teju uz pusi. Turklāt uzņēmums šogad ar 3,36 miljonu investīcijām pabeidza topošās rūpnīcas Tukumā ēkas pamatu ielikšanu un pievedceļu izbūvi. Tāpat kā iepriekš uzņēmējs ir arī vienīgais SIA Stiga RM Distribution īpašnieks.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
