Kas stāv aiz ceturtdaļmiljarda atdošanas privātajam sektoram, vienlaikus likvidējot līdz 1200 darbavietām lielā valsts uzņēmumā?
Ceļu būves speciālisti05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sāk izgaismoties galvenās figūras Latvijas vērienīgākajā valsts nozagšanas projektā, kurš saucas “autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana”. Līdz šim šo valstij stratēģiski svarīgo funkciju veica valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU). Tomēr tagad Satiksmes ministrija nolēmusi atdot ceļu tīrīšanu, kaisīšanu, remontēšanu un visus citus darbus privātajiem – un nebūt ne kādiem parastiem privātajiem.
Vairākas reizes neveiksmīgi sludināts konkurss, rīt paredzēta ārtējā piedāvājumu atvēršana: par ceturdaļmiljardu eiro cīnās gan privāto miljonāru firmas, gan valsts uzņēmums LAU. Pirms iepirkuma izsludināšanas un tirgus atvēršanas LAU administrācijā un valdē un padomē ilgstoši un mērķtiecīgi tika (un joprojām tiek) nomainīti nozares profesionāļi pret paklausīgiem un pretī nerunājošiem saviem cilvēkiem, lai tikai neļautu pieredzējušajam valsts uzņēmumam konkurēt ar privāto miljonāru firmām.
Rezultāts ir tāds ka ne LAU valdē, ne administrācijā un pat ne LAU padomē vairs nav neviena reāla autoceļu būves un ekspluatācijas uzturēšanas profesionāļa. Pirms nedēļas no valdes noņēma pēdējo nozares profesionāli LAU valdes locekli A. Lapsiņu. To visu mērķtiecīgi soli pa solim ir realizējis LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis (attēlā).
Rīkodamies drīzāk nevis kā valsts, bet kā privātfirmu interešu pārstāvis (tajā skaitā ar A. Šķēli vēsturiski saistītu kompāniju interešu pārstāvis), viņš ar bijušā un tagadējā LAU valdes priekšsēdētāju (attiecīgi Raita Nešpora un Viļņa Vitkovska rokām) veica sistemātisku LAU atbrīvošanu no ceļu nozares profesionāļiem.
Privatizācijas aģentūras bijušā valdes locekļa A. Dobrāja (A. Šķēles meitas vīratēvs) neatbalstīšana LAU izpilddirektora postenim maksāja amatus padomes locekļiem Ivaram Pāžem un Normundam Narvaišam. Viņu vietā stājās amatpersona, kas nevarētu būt vēl tālāks no ceļinieku profesijas: Andris Munda — Tiesu administrācijas direktors!
Jānis Lange zaudēja valdes priekšsēdētāja amatu citā valsts uzņēmumā “Latvijas Valsts Ceļi” uzreiz, kad bija izstrādājis nolikumu iepirkuma procedūrai autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanai. Savukārt, kad R. Nešpora pārāk uzkrītošās darbības Baltkrievijas sāls piegādātāja Petra Kravčenko (par to neskaitāmas reizes ziņojuši mediji) atbalstīšanā sāka mest ēnu uz pašu U. Reimani un ministru Tāli Linkaitu, tad R. Nešpors bija jānomaina.
Un šeit viņa labs paziņa no lidostas padomes laikiem — satiksmes ministrs T. Linkaits izdomāja, kā palīdzēt: jau drīz vien pēc R. Nešpora atlaišanas no LAU T. Linkaita vadītais resors palīdzeja R. Nešporam kļūt par valdes locekli valsts kapitālsaiedrībā “Pasažieru vilciens”, kur viņš atbild par finansēm.
Toties tagad U. Reimaņa cilvēks A. Dobrājs, iekļuvis LAU vadībā, kā pelēkais kardināls dara visu, lai priekšā stāvošajā autoceļu uzturēšanas iepirkumā vinnētu neviens cits kā privātais pretendents “Clean R”. Tas pats, kurš ir atkritumu izvešanas uzņēmums un par ceļubūvi vai to tīrīšanu ziemā neko nezina, toties kam vēsturiski ir saistības ar A. Šķēli.
Kas notiks ar valsts akciju sabiedrību LAU, ir pilnīga neziņa. Un vismazāk to zina tie, kam par šī valsts uzņēmuma vadīšanu un pārraudzīšanu Satiksmes ministrija maksā milzīgas algas. Izskatās, ka pašam LAU padomes priekšsēdētājam U. Reimanim un viņa komandai interesē drīzāk tas, lai viņu vadītais valsts uzņēmums NEUZVAR iepirkumā, tāpēc nozares profesionāļi un patrioti ir dabūti prom, bet viņu vietās salikti “savējie”.
Vēsturiskais iepirkums izsludināts 19 lotēs, no kurām dažas ir iekārojamas, dažas būs maz ienesīgas. Būsim ļoti pārsteigti, ja privātie atkritumu izvedēji neuzvarēs ienesīgajos ceļu posmos, bet nomalēs lai paliek strādāt LAU. Tajos iepirkumos, kur LAU zaudēs, valsts uzņēmuma nodaļas un ceļu daļas varbūt tiks pie darba kā apakšuzņēmēji.
Vai nav ideāli — uzvari konkursā kā privātais, nosmel peļņu, bet darbu faktisko veikšanu atdod LAU kā apakšuzņēmējam, jo tam tāpat nebūs, kur likties? Bet, ja tā nenotiks, tad LAU speciālo uzturēšanas tehniku (greideri, kaisītāji, traktori utt.) par dažiem miljoniem izpārdos bankrotējušā uzņēmuma maksātnespējas administrators. Tagad LAU aktīvi rēķināmi 100 miljonu apmērā. Darbu zaudēs 1200 stādājošie. Briest vērienīgākais valsts izzagšanas projekts.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
