Kas stāv aiz Latvijas tirgū tikko ienākušā „krievu Lidl”?

Pēdējo gadu laikā „Svetofor” ir kļuvis par vienu no lielākajiem Krievijas mazumtirgotājiem ar vairāku miljardu rubļu apgrozījumu. „Svetofor” veikali ir atvērti lielākajā daļā Krievijas, kā arī Lietuvā, Vācijā, Polijā, Rumānijā, Serbijā, Baltkrievijā un Kazahstānā.

Ar ko „Svetofor” atšķiras no citiem mazumtirgotājiem?

Gan Krievijā, gan Latvijā „Svetofor” sevi prezentē kā lētāko veikalu tīklu tirgū. Tā cenas patiešām mēdz būt pat līdz 20% zemākas nekā konkurentu veikalos. Tas tiek panākts, noslēdzot tiešos pasūtījumus ar maz zināmiem ražotājiem, kā arī saņemot no tiem zemākas kvalitātes produkciju nekā tā, kas tiek izplatīta citos veikalos. „Svetofor” veikalos tirgoti produkti ir „ēdami”, bet to kvalitāte ievērojami atšķiras no konkurentu piedāvātās.

„Svetofor” zemās cenas izskaidro arī servisa neesamība, tā kā veikals pēc būtības darbojas kā noliktava. Nozīmīgs faktors cenu samazināšanā ir arī nelielais preču piedāvājuma klāsts. Citiem vārdiem sakot, „Svetofor” saviem klientiem praktiski nepiedāvā izvēles iespējas. Ja veikalā ir pieejama desa par vienu eiro, tad tā arī būs tikai viena desa no viena ražotāja par vienu eiro.

Tāpat samazinātas, ir arī veikala atvēršanas izmaksas. „Svetofor” veikali parasti ir izvietoti neremontētās telpās, tajos nav dizaina elementu u.c. klientu labsajūtai paredzētu ekstru. Nozares eksperti lēš, ka viena „Svetofor” veikala atvēršana Krievijas teritorijā varētu izmaksāt aptuveni 1 miljonu rubļu jeb nedaudz vairāk nekā 11 tūkstošus eiro.

Papildus tam „Svetofor” masveidā iepērk produkciju, kurai drīz beigsies derīguma termiņš. Nereti šādas preces tiek iegādātas no citiem rīteileriem, kas reputācijas dēļ veco produkciju ir gatavi mest ārā vai pārdot par nebūtisku summu.

Kas stāv aiz „Svetofor” panākumiem?

Kompānija „Svetofor” savu darbību sāka 2009.gadā Krasnojarskā. Kopš 2013.gada tā īsteno aktīvu ekspansiju Krievijas un Eiropas tirgos. Neskatoties uz vērā ņemamiem panākumiem, veikalu tīkla īpašnieki nav publiski zināmas personas, un informācija par tiem atklātajos avotos faktiski nav pieejama. Vairumā gadījumu „Svetofor” veikali ir reģistrēti uz dažādām juridiskām personām ar nosaukuma „Torgoservis” variācijām. Piemēram, Krasnojarskā veikalus kontrolē juridiskās personas „Torgoservis 4” un „Torgoservis 5”, savukārt Omskā – „Torgoservis 55”. Latvijā atklātais „Svetofor” veikals ir reģistrēts uz SIA „Latprodukti” vārda.

Kompānijas kontrolpakete, visticamāk, pieder kādai Šnaideru ģimenei. Sergejam Šnaideram pieder kontrolpakete vairākās no Krievija reģistrētajām juridiskajām personām „Torgoservis”. Tāpat uzņēmumu kapitāldaļas palīdz kontrolēt vairākas citas personas ar uzvārdu Šnaiders, kā arī biznesa partneris Andrejs Veikulainens. Ar medijiem ietekmīgā Sibīrijas uzņēmēju ģimene runāt izvairās.

Pirms lēto preču rīteileru tirgus iekarošanas Šnaideru ģimene bija aktīva alkohola tirdzniecības biznesā. 2000.gadu sākumā viņi atklāja Krasnojarskā populāro alkohola paviljonu (dzertuvju) tīklu „Lenkom”. 2004.gadā „Lenkom” mainīja nosaukumu uz „Napiļņik”. Uz šo brīdi Krasnojarskā joprojām strādā vairāk nekā 60 alkohola veikali, kurus kontrolē Šnaideru ģimene. Līdz ar „Napiļņik” Šnaideru ģimenei pieder arī alkohola piegādes kompānija „Alkotreid”. Kompānija nodarbojas ar alkohola produkcijas piegādi „Svetofor” un citiem veikalu tīkliem. Visticamāk, ka arī Rīgas veikalā tirgotais lētais šņabis „Hutorskaja” ticis piegādāts tieši pa „Alkotreid” loģistikas ceļiem.

Papildus tam Šnaideru ģimenei pieder arī lēto aptieku tīkls „Zdorovje 24”. Eksperti norāda, ka viens no Sibīrijas uzņēmēju nākamajiem mērķiem varētu būt Krievijas aptieku tirgus iekarošana.

Galu galā Šnaideriem pieder arī vairāki medicīnas centri Sibīrijā – „Kļiņika v Severnom” un „Edeļveis” Krasnojarskā, kā arī „Kļiņika na Verhņej Naberežnoj” Irkutskā. Kas to lai zina, varbūt tuvāko gadu laikā varam sagaidīt arī kādu jaunu „apteku” un „kļiņiku” Rīgā, kur par īpaši lētām cenām vietējos „aborigēnus” ārstēs ar krievu preparātiem.

Ekspertu vērtējumā „Svetofor” panākumu iemesls slēpjas 2014.gada ekonomiskajā krīzē. Toreiz, pēc Krimas aneksijas, Krievijas ekonomika piedzīvoja smagu kritumu, kā rezultātā lielai daļai iedzīvotāju nācās pārskatīt izdevumus un sākt taupīt līdzekļus uz kvalitatīvu pārtikas preču rēķina. Krievu tautas nelaimē iedzīvojās Šnaideru ģimenei piederošie uzņēmumi – alkohola veikali nodzirdīja finansiālās likstas piemeklējušos tautiešus, pārtikas preču veikali tos pabaroja, savukārt aptiekas un medicīnas centri palīdzēja atveseļot „sabeigto veselību”. Pārdomāta un stabila biznesa stratēģija.

Ko tas liecina par tendencēm Latvijas ekonomikā?

Pēdējos gados, Krievijas ekonomikai nostabilizējoties un ieejot stagnācijas periodā, „Svetofor” veikalu tīkla izplatība ir apstājusies. Kompānijas uzmanības centrā ir nonākušas Eiropas valstis, arī Latvija. SIA „Latprodukti” pārstāvji ir paziņojuši, ka tuvākajā laikā plāno atvērt „Svetofor” veikalus visās Latvijas pilsētās. Tātad, visticamāk, „Svetofor” tirgus analītiķu vērtējumā Latvijā ir gaidāms (vai jau sācies) ievērojams iedzīvotāju pirktspējas kritums.

Zināmā mērā tas, cik labi Latvijā spēs iedzīvoties šis Krievijas veikalu tīkls, būs lakmusa tests visas Latvijas ekonomikas stāvoklim, sevišķi pēc Covid-19 krīzes. Secinājums šeit ir gaužām vienkāršs: ja „Svetofor” tīkls izpletīsies, varēsim droši teikt, ka Latvijas ekonomika ir paka*ā un pietiekoši liela daļa iedzīvotāju ir gatavi ziedot savu labsajūtu un veselību, pērkot krievu šņabi par 3 eiro pudelē un desu par 1 eiro gabalā.

Novērtē šo rakstu: