Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 13.martā Rīgā ar zīmolu „Mere” savu darbību sāka Krievijā dibinātais lēto preču tirdzniecības veikalu tīkls „Svetofor”. Uz šo brīdi tirdzniecības tīklā ietilpst vairāk nekā 2000 veikalu gan Krievijā, gan vairākās Eiropas valstīs.

Pēdējo gadu laikā „Svetofor” ir kļuvis par vienu no lielākajiem Krievijas mazumtirgotājiem ar vairāku miljardu rubļu apgrozījumu. „Svetofor” veikali ir atvērti lielākajā daļā Krievijas, kā arī Lietuvā, Vācijā, Polijā, Rumānijā, Serbijā, Baltkrievijā un Kazahstānā.

Ar ko „Svetofor” atšķiras no citiem mazumtirgotājiem?

Gan Krievijā, gan Latvijā „Svetofor” sevi prezentē kā lētāko veikalu tīklu tirgū. Tā cenas patiešām mēdz būt pat līdz 20% zemākas nekā konkurentu veikalos. Tas tiek panākts, noslēdzot tiešos pasūtījumus ar maz zināmiem ražotājiem, kā arī saņemot no tiem zemākas kvalitātes produkciju nekā tā, kas tiek izplatīta citos veikalos. „Svetofor” veikalos tirgoti produkti ir „ēdami”, bet to kvalitāte ievērojami atšķiras no konkurentu piedāvātās.

„Svetofor” zemās cenas izskaidro arī servisa neesamība, tā kā veikals pēc būtības darbojas kā noliktava. Nozīmīgs faktors cenu samazināšanā ir arī nelielais preču piedāvājuma klāsts. Citiem vārdiem sakot, „Svetofor” saviem klientiem praktiski nepiedāvā izvēles iespējas. Ja veikalā ir pieejama desa par vienu eiro, tad tā arī būs tikai viena desa no viena ražotāja par vienu eiro.

Tāpat samazinātas, ir arī veikala atvēršanas izmaksas. „Svetofor” veikali parasti ir izvietoti neremontētās telpās, tajos nav dizaina elementu u.c. klientu labsajūtai paredzētu ekstru. Nozares eksperti lēš, ka viena „Svetofor” veikala atvēršana Krievijas teritorijā varētu izmaksāt aptuveni 1 miljonu rubļu jeb nedaudz vairāk nekā 11 tūkstošus eiro.

Papildus tam „Svetofor” masveidā iepērk produkciju, kurai drīz beigsies derīguma termiņš. Nereti šādas preces tiek iegādātas no citiem rīteileriem, kas reputācijas dēļ veco produkciju ir gatavi mest ārā vai pārdot par nebūtisku summu.

Kas stāv aiz „Svetofor” panākumiem?

Kompānija „Svetofor” savu darbību sāka 2009.gadā Krasnojarskā. Kopš 2013.gada tā īsteno aktīvu ekspansiju Krievijas un Eiropas tirgos. Neskatoties uz vērā ņemamiem panākumiem, veikalu tīkla īpašnieki nav publiski zināmas personas, un informācija par tiem atklātajos avotos faktiski nav pieejama. Vairumā gadījumu „Svetofor” veikali ir reģistrēti uz dažādām juridiskām personām ar nosaukuma „Torgoservis” variācijām. Piemēram, Krasnojarskā veikalus kontrolē juridiskās personas „Torgoservis 4” un „Torgoservis 5”, savukārt Omskā – „Torgoservis 55”. Latvijā atklātais „Svetofor” veikals ir reģistrēts uz SIA „Latprodukti” vārda.

Kompānijas kontrolpakete, visticamāk, pieder kādai Šnaideru ģimenei. Sergejam Šnaideram pieder kontrolpakete vairākās no Krievija reģistrētajām juridiskajām personām „Torgoservis”. Tāpat uzņēmumu kapitāldaļas palīdz kontrolēt vairākas citas personas ar uzvārdu Šnaiders, kā arī biznesa partneris Andrejs Veikulainens. Ar medijiem ietekmīgā Sibīrijas uzņēmēju ģimene runāt izvairās.

Pirms lēto preču rīteileru tirgus iekarošanas Šnaideru ģimene bija aktīva alkohola tirdzniecības biznesā. 2000.gadu sākumā viņi atklāja Krasnojarskā populāro alkohola paviljonu (dzertuvju) tīklu „Lenkom”. 2004.gadā „Lenkom” mainīja nosaukumu uz „Napiļņik”. Uz šo brīdi Krasnojarskā joprojām strādā vairāk nekā 60 alkohola veikali, kurus kontrolē Šnaideru ģimene. Līdz ar „Napiļņik” Šnaideru ģimenei pieder arī alkohola piegādes kompānija „Alkotreid”. Kompānija nodarbojas ar alkohola produkcijas piegādi „Svetofor” un citiem veikalu tīkliem. Visticamāk, ka arī Rīgas veikalā tirgotais lētais šņabis „Hutorskaja” ticis piegādāts tieši pa „Alkotreid” loģistikas ceļiem.

Papildus tam Šnaideru ģimenei pieder arī lēto aptieku tīkls „Zdorovje 24”. Eksperti norāda, ka viens no Sibīrijas uzņēmēju nākamajiem mērķiem varētu būt Krievijas aptieku tirgus iekarošana.

Galu galā Šnaideriem pieder arī vairāki medicīnas centri Sibīrijā – „Kļiņika v Severnom” un „Edeļveis” Krasnojarskā, kā arī „Kļiņika na Verhņej Naberežnoj” Irkutskā. Kas to lai zina, varbūt tuvāko gadu laikā varam sagaidīt arī kādu jaunu „apteku” un „kļiņiku” Rīgā, kur par īpaši lētām cenām vietējos „aborigēnus” ārstēs ar krievu preparātiem.

Ekspertu vērtējumā „Svetofor” panākumu iemesls slēpjas 2014.gada ekonomiskajā krīzē. Toreiz, pēc Krimas aneksijas, Krievijas ekonomika piedzīvoja smagu kritumu, kā rezultātā lielai daļai iedzīvotāju nācās pārskatīt izdevumus un sākt taupīt līdzekļus uz kvalitatīvu pārtikas preču rēķina. Krievu tautas nelaimē iedzīvojās Šnaideru ģimenei piederošie uzņēmumi – alkohola veikali nodzirdīja finansiālās likstas piemeklējušos tautiešus, pārtikas preču veikali tos pabaroja, savukārt aptiekas un medicīnas centri palīdzēja atveseļot „sabeigto veselību”. Pārdomāta un stabila biznesa stratēģija.

Ko tas liecina par tendencēm Latvijas ekonomikā?

Pēdējos gados, Krievijas ekonomikai nostabilizējoties un ieejot stagnācijas periodā, „Svetofor” veikalu tīkla izplatība ir apstājusies. Kompānijas uzmanības centrā ir nonākušas Eiropas valstis, arī Latvija. SIA „Latprodukti” pārstāvji ir paziņojuši, ka tuvākajā laikā plāno atvērt „Svetofor” veikalus visās Latvijas pilsētās. Tātad, visticamāk, „Svetofor” tirgus analītiķu vērtējumā Latvijā ir gaidāms (vai jau sācies) ievērojams iedzīvotāju pirktspējas kritums.

Zināmā mērā tas, cik labi Latvijā spēs iedzīvoties šis Krievijas veikalu tīkls, būs lakmusa tests visas Latvijas ekonomikas stāvoklim, sevišķi pēc Covid-19 krīzes. Secinājums šeit ir gaužām vienkāršs: ja „Svetofor” tīkls izpletīsies, varēsim droši teikt, ka Latvijas ekonomika ir paka*ā un pietiekoši liela daļa iedzīvotāju ir gatavi ziedot savu labsajūtu un veselību, pērkot krievu šņabi par 3 eiro pudelē un desu par 1 eiro gabalā.

Novērtē šo rakstu:

78
39

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...