Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!
Igors Kļaviņš, Progresīvie21.05.2024.
Komentāri (91)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Godātais V.Ķirša kungs! Šogad Rīgā no 6. jūnija līdz 15. jūnijam norisināsies “Baltic Pride:” pasākumi, kas kulminēsies “Baltie Pride 2024” gājienā 15. jūnijā.
Šis būs īpašs Baltic Pride, jo tas pirmo reizi notiks pēc tam, kad Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu - ieviesusi partnerības institūtu, kas stāsies spēkā š.g. 1. jūlijā. Tas būs veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Latviju ar šo vēsturisko lēmumu apsveica arī mūsu stratēģisko partneru - Amerikas Savienoto Valstu - valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Anthony Blinken).
Ik gadu “Pride” pasākumos piedalās tūkstošiem cilvēku, uzņēmumu, biedrību. 2023. gadā “Riga Pride” atbalstu izrādīja arī vairākas Latvijas stratēģisko partneru vēstniecības, izkarot varavīksnes vai progresa karogus.
“Riga Pride 2023” noslēguma gājienā piedalījās Amerikas Savienoto Valstu, Francijas, Kanādas, Īrijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, kā arī citu ES un NATO dalībvalstu vēstniecību pārstāvji.
Arī šogad vairākas Latvijas stratēģisko partneru vēstniecības jau ir izkārušas varavīksnes vai progresa karogus.
2023. gada 2. jūnijā pie Rīgas domes tika izkārts varavīksnes karogs. Pēc tam 24 stundu laikā aptuveni 600 uzņēmumu biedrību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atklātā vēstulē pauda atbalstu šim Rīgas domes vadības lēmumam, izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas domes.
Citējot - “[...] Saskaņā ar KPMG Latvija un apvienības “Mozaīka” pētījumu “Neiecietības patiesā cena”, neiekļaujoša un neiecietīga attieksme vien 2022. gadā Latvija ir izmaksājusi no 406 līdz 811 miljoniem eiro jeb l,04%-2,08% no Latvijas 1KP. Tieši tādēļ gājienā piedalījās Accenture, ATEA, Printful, Swedbank, DNB, KPMG, Circle K, kā arī citu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu pārstāvji, kuri vēlas Latvijā un Rīgā redzēt drošu un atvērtu vidi saviem darbiniekiem. [...]
Vēstuli parakstīja tādi uzņēmumi kā “Draugiem Group” mentoru kluba, Positivus koncerti, Printful, COBALT, Sorainen, Helve, Circle K Business Centre, arhitektu biroja “Millers & Gavrilovičs", aģentūru “White Label”, “Golin”, “Magic B40”, “McCann Rīga”, “Collex”, “ERDA” darbinieki, kā arī LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, kustība “Dzīvesbiedri", Centrs “Marta", Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas jaunuzņēmumu asociācija, Tavi Draugi, Gribu palīdzēt bēgļiem, Latvijas basketbola savienība, Sieviešu basketbola līga, Latvijas jaunatnes padome, Latvian Art Directors Club, "Ascendum” un “Satori”, aktieris Ģirts Kalniņš, režisores Una Rozenbauma un Krista Burāne un daudzi daudzi citi.”
Solidarizējoties ar rīdziniekiem, kuri 15. jūnijā dodas “Baltic Pride 2024” gājienā, lai skaidri parādītu to, ka Rīga ir dala no Eiropas Savienības, NATO, iestājas par cilvēktiesībām, pret vardarbību un pret diskrimināciju aicinu no 6. jūnija līdz 15. jūnijam pie Rīgas rātsnama līdzās Latvijas, Rīgas, Ukrainas, Eiropas Savienības karogiem izkārt arī varavīksnes karogu.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
