Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Akadēmiskās vides ekspertu grupa”, par kuras darba rezultātiem līdz šim nekas nebija zināms, pirmdien paziņoja, ka pārtraucot darbību uz nenoteiktu laiku, jo grupas sadarbības modelis ar Ministru kabinetu neesot attaisnojis ieguldītās pūles un no valdības nenākot „pieprasījumam pēc akadēmiskās ekspertīzes”. Pietiek šodien publicē izteiksmīgās atbildes, ko par „akadēmiskās vides ekspertu grupu” un tās sasniegumiem ir sniedzis Pārresoru koordinācijas centrs.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sniedz atbildes uz Jūsu nosūtītajā un PKC š.g. 4. oktobrī reģistrētajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem:

Jautājums: uzskaitiet personas, kas ir „Pārresoru koordinācijas centra koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupas” sastāvā, par katru personu minot vārdu, uzvārdu, amatu, kvalifikāciju, izglītību, pieredzi, kā arī atalgojumu vai cita veida ienākumus, ko šī persona 2020. un 2021. gadā saņēmusi Jūsu iestādē.

Atbilde: vispirms -  īss atskats akadēmiskās vides ekspertu grupas izveidē: 2021. gada 9. februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja stratēģiju Covid-19 izplatības samazināšanai un sabiedrības veselības saglabāšanai (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabinets-apstiprina-strategiju-latvijas-sadzivosanai-ar-covid-19-ilgtermina), kurā  akcentēta epidemioloģisko risku līmeņu principa ieviešana, kā arī ātra un kvalitatīva komunikācija un atbalsts iedzīvotājiem. Aizsākums akadēmiskās vides ekspertu pieaicināšanai valdības Covid-19 krīzes pārvaldībai izstrādāto scenāriju izvērtējumam rodams 2021. gada 19. februārī, kad Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē (https://www.mk.gov.lv/lv/covid-19-ierobezosanas-strategiskas-vadibas-grupas-sedes) NVO sektors, ziņojot par sabiedrības iesaisti Covid-19 ietekmes mazināšanā, rosināja pārvaldības procesos, lēmumu pieņemšanā un atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem vairāk iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. No Ministru prezidenta biroja (MPB) Pārresoru koordinācijas centrs saņēma uzdevumu veikt sākotnējo ierobežojumu un datu izmantošanas un interpretācijas izvērtējumu un sniegt no tā izrietošās rekomendācijas COVID izplatības mazināšanai. Marta pirmajā pusē PKC sagatavoja un Ministru prezidenta birojam iesniedza sākotnējo izvērtējumu par papildu datiem un pierādījumiem, kas būtu nepieciešami turpmākā Covid-19 ierobežojumu noteikšanā un koriģēšanā, par pašiem ierobežojumiem un atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka martā Operatīvās vadības grupa lēmumu sagatavošanā un datu analīzē sāka aptvert un kopskatīt arī virkni datu, kas iepriekš netika izmantoti lēmumu pamatošanai. PKC ziņojumā ieteica, ka plašāka datu izmantošana un to atbilstoša interpretācija var sniegt nozīmīgu atbalstu mērķorientētāku lēmumu pieņemšanā gan attiecībā uz ierobežojumu noteikšanu epidemioloģisko risku mazināšanai, gan attiecībā uz atbalsta sniegšanu noteiktām sabiedrības grupām. Pēc konsultācijām ar OVG grupas vadītāju MPB aicināja PKC piesaistīt akadēmiskos ekspertus un koordinēt ekspertu darba grupas izveidi un turpmāko darbību.

Eksperti tika piesaistīti, lai sniegtu novērtējumu piedāvātajiem Covid-19 krīzes pārvaldības scenārijiem - noteiktu cēloņsakarības un ticamākās rīcības izpausmes, veidotu loģisko saiti starp datiem, uzticēšanos un rīcību. Informācija par akadēmiskās vides ekspertu darba uzsākšanu rodama PKC tīmekļvietnē: PKC koordinē ekspertu darbu valdības rīcības scenāriju izvērtēšanā Covid-19 krīzē | Pārresoru koordinācijas centrs.

Jāuzsver, ka Akadēmiskās vides ekspertu grupas, ko koordinē Pārresoru koordinācijas centrs, dalībnieki nav saņēmuši 2020. gada un 2021.gada laikā atlīdzību un viņiem, izņemot Ņikitu Bezborodovu, nav bijušas līgumattiecības (cita veida ienākumi) ar Pārresoru koordinācijas centru.

2020. gada 30. aprīlī PKC noslēdza līgumu ar divām fiziskām personām, viena no kurām bija Ņikita Bezborodovs, kura uzdevumi līguma ietvaros bija izstrādāt universālu psihisko traucējumu profilakses skrīninga instrumentu uzvedības un emociju grūtību identificēšanai bērniem pirmsskolas vecumā, tai skaitā Ņikita Bezborodovs bija atbildīgs par 1) Latvijas un pasaules praksē izmantoto skrīninga instrumentu identifikāciju; 2) teorētiskā pamatojuma formulēšanu, skrīninga instrumenta mērījumu formulēšanu; skrīninga instrumenta sagatavošanu līdz validācijas fāzei, bet to neieskaitot. Ņikita Bezborodovs par šī līguma izdevumu izpildi saņēmis atlīdzību 1333,33 EUR, kas ietver darba ņēmēja sociālo nodokli 146,67 EUR, darba devēja daļu sociālajam nodoklim 321,20 EUR, iedzīvotāja ienākuma nodokli 277,34 EUR.

Visiem ekspertiem dalība ekspertu grupā ir brīvprātīgs eksperta darbs un iesaiste, lai sniegtu atbalstu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu lemšanas procesā. Jūsu vēstulē minētais ekspertu grupas  paziņojums atspoguļo tikai un vienīgi šīs ekspertu grupas viedokli.

Ekspertu grupas sastāvā ir šādas personas:

Ģirts Briģis, zinātņu doktors (PhD), profesors, Rīgas Stradiņa universitāte, Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, stāžs 29 gadu pieredze šajā amatā;

Elīna Dimiņa, medicīnas doktora grāds sabiedrības veselības apakšnozarē. Iepriekšējā darba pieredze: Slimību profilakses un kontroles centrs, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Rīgas Stradiņa universitāte. Ekspertu grupā nepārstāv nevienu iestādi.

Anda Ķīvīte-Urtāne, Dr.med., asociētā profesore RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā, RSU Sabiedrības veselības institūta direktore, vadošā pētniece; Latvijas Zinātnes padomes eksperte medicīnas apakšnozarē – sabiedrības veselība; Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” vadītāja, pētījuma “COVID-19 seroprevalences pētījums Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā” vadītāja (pētījums veikts VPP projekta, “Multidisciplināra pieeja COVID-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” ietvaros); starptautisku pētniecības projektu nacionālo darba grupu vadītāja, zinātnisku publikāciju autore;

Ludmila Vīksna,  Dr.habil.med, profesore, Rīgas Stradiņa universitāte, Infektoloģijas katedras vadītāja, Zinātnes padomes locekle, Profesoru padomes locekle, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas galvenā speciāliste, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Ārsta profesijas sertifikāti: infektologs, hepatologs, veselības aprūpes vadības ārsts. Starptautiskā pieredze:pašlaik UEMS (Union European des Medicines Specialists), iepriekš darbs Pasaules Veselības organizācijas darba grupās un komisijās:poliomielīta ierobežošana, difterijas ierobežošana, vīrushepatīts;

Ivars Austers, doktora grāds psiholoģijā (Stokholmas Universitāte). Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā, specializējies pētniecības metožu, sociālās identitātes, vērtību, lemšanas un ekonomiskās uzvedības jautājumos. Publicējis savus pētījumus starptautiskos žurnālos Scandinavian Journal of Psychology, International Journal of Intercultural Relations, Baltic Journal of Psychology, Journal of Cross-Cultural Psychology. Konsultējis un izstrādājis mācību programmas uzņēmumos Tele2, Inspecta, Tamro, Latvijas valsts meži, Latvijas dzelzceļš, Latvenergo, Latvijas Bankā u.c. Specializējies tādās jomās kā sociālā psiholoģija, lēmumu pieņemšana, sociālā izziņa, cilvēku vērtības un pētījumu metodoloģija.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, plaša starptautiska pieredze, studējis un strādājis Igaunijā, Lietuvā, Melnkalnē, Lielbritānijā un ASV. Veicis pētījumus Latvijā un Melnkalnē par tēmām, kas saistās ar ekonomisko un politisko dzīvi, īpaši valsts antropoloģijas jomā. Starp nozīmīgākajiem pētījumiem jāmin Horizon2020 projekts “Inform” un Latvijas Zinātnes padomes projekts “Relate.lv”;

Inta Mieriņa, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Viņas specializācija ir politiskajā socioloģijā, un viņas līdzšinējie pētījumi pievērsušies tādiem jautājumiem kā politiskās attieksmes, sabiedriskais labums, sociālais  dialogs, labklājība un veselība, jaunatne, paaudzes un sabiedrības novecošanās, kā arī migrācija un integrācija.  2020. gadā Mieriņa bija vadošā pētniece VPP projektā “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Piedalījusies daudzos starptautiskos pētījumos, koordinē Eiropas vērtību pētījumu Latvijā, un ir eksperte kvantitatīvās izpētes metodoloģijā. Viņas publikācijas ir tikušas publicētas tādos žurnālos kā Social Science Research, The Sociological Review, European Societies, Europe-Asia Studies un citos;

Inese Šūpule, socioloģe un vadošā pētniece LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, kā arī nodibinājumā “Baltic Institute of Social Sciences”. Sociālās jomas pētniecībā iesaistīta kopš 1999. gada. Socioloģijas doktora zinātniskais grāds (Dr.sc.soc.) iegūts politikas socioloģijas specialitātē 2012. gadā. Pētnieciskā pieredze saistās ar tādām jomām kā sociālā drošība, sociālā palīdzība, sabiedrības integrācija, migrācija, izglītība un politikas analīze. I. Šūpule ir  eksperte - novērtētāja, piemēram, Eiropas Komisijai, EACEA (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency) programmai “Atbalsts politikas reformām. Sociālā iekļaušana un kopīgas vērtības: izglītība un apmācība” (2020);

Ingūna Elere, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesore, dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere, SEGD Riga Chapter līdzdibinātāja. Pieredze klasiskā mākslas izglītībā, kas iegūta Latvijas Mākslas akadēmijā Vides mākslas katedrā un attīstīta profesionālā praktiskā darbībā vairāk nekā 20 gados. Starpdisciplināritāte - dizaina biroja H2E darbības pamatiezīme. Viņas un dizaina biroja H2E radīto dizaina projektu iegūtās godalgas - SEGD Award, Red Dot Design Award, German Design Award, IF Design Award, kā arī TEA Thea Award. 2017. gadā saņemta LR Kultūras ministrijas izcilības balva kultūrā. Strādājusi vairākās starptautiskās dizaina konkursu žūrijās - 2020 SEGD (The Society for Experiential Graphic design), Vašingtona, ASV,  The ADC Annual Awards EXPERIENTIAL DESIGN kategorijā 2018  u.c.;

Zigurds Zaķis (attēlā), stratēģijas, mārketinga, komunikāciju un zīmolvedības praktiķis ar 20 gadu pieredzi reklāmas un radošajās nozarēs. Liela pieredze komunikāciju stratēģiskajā plānošanā. Bijis līdzdibinātājs un stratēģiskās plānošanas vadītājs reklāmas aģentūrās Balta Communication (1994–2001) un DOMINO BBDO (2001–2010), stratēģiskās plānošanas un digitālās attīstības direktors Krievijas aģentūrā INSTINCT (BBDO Russia Group, 2010–2011). Dizaina un zīmolvedības aģentūras IGLOO līdzdibinātājs (no 2004). Ieguvis biznesa vadības maģistra grādu (MBA) ar specializāciju stratēģijā un starptautiskajā biznesā Brandeis Universitātes starptautiskajā biznesa skolā (Brandeis International Business School. Boston, 2005) un bakalaura grādu datorzinātnēs Rīgas Tehniskajā universitātē (1993);

Andris Šuvajevs, zinātņu maģistrs Sociālajā antropoloģijā, Oksfordas universitāte, docētājs Rīgas Stradiņa universitātē, Komunikācijas fakultātē, Sociālajā antropoloģijā, Pētniecības pieredze: pētnieks Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 un Marijas Kirī fonda finansētā pētniecības projektā “SUSPLACE”; pasniedzējs Latvijas universitātē; pētnieks LZP projektā "Valsts īstenošana un biosociālās saiknes"; pētnieks nevienlīdzības un migrācijas jautājumos domnīcā “Providus”;

Baiba Bela, Dr.sc.soc., vadošā pētniece un asociētā profesore Latvijas Universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē. Pētījumu tēmas ir sociālā ilgtspēja, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, migrācija un diaspora. VPP “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē (COVIDzīve)” vadījusi sociālo pakalpojumu pieejamības izpētes grupu. Eiropas Sociologu asociācijas biogrāfisko pētnieku tīkla valdes locekle, Latvijas sociologu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece.

Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes profesore, klīniskajā psiholoģijā, vadošā pētniece izglītības psiholoģijā. Sertificēta klīniskā un veselības, skolu un izglītības, un konsultatīvā psiholoģe. Pārrauga tiesības klīniskās un veselības, skolu un izglītības psiholoģijas darbības jomās. Psihologu ētikas komisijas locekle. VPP Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē (COVIDzīve) LU pētnieku grupas vadītāja, starptautisku pētniecības projektu dalībniece, zinātnisku publikāciju autore. Patlaban Erasmus+ projekta “Garīgās veselības veicināšana skolās” (“Promoting Mental Health at Schools”) vadītāja;

Feliciāna Rajevska, Dr.sc.pol., HESPI vadošā pētniece, Vidzemes augstskola, Sabiedrības zinātņu fakultāte, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) vadošā pētniece;

Ņikita Bezborodovs, Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, absolvējis RSU. Papildus ārsta grādam ieguvis veselības zinātņu maģistra grādu veselības aprūpē RSU, Pasaules Veselības organizācijas starptautisku diplomu psihiskajā veselībā, cilvēktiesībās un tiesību zinātnē. Stažējies Londonas Karaliskā koledžā un Modslija hospitālī (Londona, Lielbritānija). Turpina studijas doktora studiju programmā. Klīniskā pieredze pieaugušo psihiatrijā no 2009.g., bērnu psihiatrijā no 2013.g. Asistents RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā. Vairāku starptautiski citējamo publikāciju autors, Latvijas klīnisko vadlīniju līdzautors pieaugušo psihiatrijā, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu autoru kolektīva vadītājs bērnu psihiatrijā. Ir Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis no 2013. gada, LĀB Sertifikācijas komisijas loceklis psihiatra specialitātē no 2016. g., RSU rezidentūras studiju programmas vadītājs bērnu psihiatra specialitātē no 2016.g.

BKUS strādā no 2013. gada. No 2016. gada Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs;

Gundars Bērziņš, Dr.oec., Latvijas Universitāte, Biznesa, vadības un ekonomikas vadības fakultātes dekāns, profesors, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta vadošais pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Zinātnes padomes eksperts (eksperta tiesības Vadībzinātnē);

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas Pētniecības nodaļas vadītājs, ieguvis ekonomikas doktora grādu Latvijas Universitātē. Iepriekš ar izcilību ieguvis ekonomikas maģistra grādu ekonomikā, matemātiskās ekonomikas apakšvirzienā un profesionālo bakalaura grādu finansēs. Absolvējis vairākus kursus ekonomikas jomā ASV, Austrijā, Spānijā un Vācijā. Darbu Latvijas Bankā sācis 2015. gadā Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļā, strādājot par ekonomistu, vēlāk - padomnieku. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar uzņēmumu finanšu analīzi. Kopš 2017. gada vada diplomdarbus Rīgas Ekonomikas augstskolā. Vairāku zinātnisko pētījumu un rakstu autors. Tēmas saistītas ar monetāro un fiskālo politiku, kā arī darba tirgu. Piedalījies virknē starptautisku zinātnisko konferenču un pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas darba grupās;

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi Latvijas un globālo ekonomisko procesu analīzē un prognozēšanā. Iepriekš strādājis Finanšu ministrijā, kur guvis plašu starptautisko pieredzi, pārstāvot Latviju Eiropas Komisijas un OECD darba grupā. Pieredzes apmaiņā strādājis Lielbritānijas Finanšu ministrijā. Absolvējis Latvijas Universitāti un ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Jautājums: aprakstiet to, kā tieši minētā ekspertu grupa darbojas (pievienojiet atbildei arī attiecīgo nolikumu), kādā veidā un kur iegūst datus un ar kādām metodēm tos apstrādā.

Atbilde: atbildot uz jautājumu par ekspertu grupas darbību, informējam, ka ekspertu grupas darbs tiek organizēts sanāksmju un elektroniskas sarakstes formā. Ekspertu grupa savā darbā izmanto pieejamos Latvijas un citu valstu zinātnieku pētījumus un zinātniskos rakstus, izmanto starptautiskās un nacionālās datu bāzes, tai skaitā izmanto dažādus ar Covid-19 izplatību un tās riskiem saistītus datus no tādiem avotiem kā Pasaules veselības organizācija, Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs, Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselības dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā statistikas pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra,  kā arī  no citiem datu sniedzējiem.

Datu izmantošanā un interpretēšanā tiek izmantotas tādas pētniecības metodes, kā piemēram, korelācijas un regresijas analīze, ekspertu novērtējuma metode, Delfi metode, datu analīzes un sintēzes metode, indukcijas un dedukcijas metodes. Ekspertu grupa savā darbībā izmanto datus par vakcinētu personu un inficējušos personu darbības nozarēm un profesijām, datus par sabiedrības mobilitāti, datus no sabiedrības viedokļu aptauju rezultātiem, tai skaitā izvirzot un pārbaudot ar speciāli sagatavotiem jautājumiem aptauju ietvaros dažādas hipotēzes par sabiedrības attieksmi un uzvedību attiecībā uz Covid-19 saistītiem jautājumiem.

Jautājums: aprakstiet, kas tieši un kādā tieši veidā minēto grupu un tās darbību finansē, kad un kas, ar kādu tiesisku pamatojumu to izveidojis, kāds statuss ir grupas sagatavotajiem “viedokļiem”, kādus „viedokļus” tā sagatavojusi savas darbības laikā.

Atbilde: ekspertu grupas ekspertu  darbība netiek finansēta no valsts, visi piesaistītie eksperti strādā absolūti brīvprātīgi un bez jebkāda veida atalgojuma. Ekspertu grupa nav izveidota ar formālu Ministru kabineta vai PKC rīkojumu, jo eksperti jau sākotnēji piekrita darboties ekspertu grupā bez atlīdzības un bez jebkādas šīs grupas institucionalizācijas, lai pilnībā novērstu iespējamas bažas, ka ekspertu grupa ir jebkādā veidā atkarīga no valsts pārvaldes, ka uz to varētu tikt izdarīts jebkāda veida spiediens un tādēļ tā nevarētu sniegt pilnīgi objektīvu un neatkarīgu viedokli. (skatīt arī atbildi uz 1.jautājumu)

Ekspertu grupas viedoklim(ļiem) nav saistoša rakstura, tas(tie) ir tikai rekomendācija, un tie tiek gatavoti kā iespējamo rīcības scenāriju novērtējums. Ekspertu grupa sniegusi savu viedokli un ieteikumus par Covid-19 pārvaldību un iespējamiem Ministru kabineta lēmumiem virknē Ministru kabineta sēžu un semināru, tai skaitā - 2021. gada 19. martā, 23. martā, 26. martā, 29. jūnijā,14. septembrī, 21. septembrī, 28. septembrī un Krīzes vadības padomes sēdē 5.oktobrī un 7. oktobrī.

Novērtē šo rakstu:

41
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...