Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas traucē?

Rauls Renemanis
06.01.2021.
Komentāri (42)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši, ņemot par piemēru situāciju pavasara mēnešos, ziņoja un sevi slavināja mūsu valdības pārstāvji un politiķi.

Tukšo paziņojumu vietā šai laikā bija nepieciešams sagatavoties tā saucamajam nākamajam slimības vilnim, bet tika pieņemts lēmums neko nedarīt, jo Latvija taču ir Dieva izredzētā zemīte.

Tavu brīnumu! Neskatoties uz to, ka mūsu tautas priekšstāvji ir tik viedi un izdarīgi, Covid-19 sāka uzņemt apgriezienus. Valdība sāka cīņu ar ļauno ienaidnieku ne pa jokam. Tika sasauktas ārkārtas sēdes līdz vēlam vakaram, dibinātas darba grupas, baidīta tauta ar ārkārtas pasākumiem, kurus pieņems nekavējoties, varbūt pēc pāris nedēļām. Pašas prominentākās personas uzstājās ar svarīgiem paziņojumiem, ka nu, draugi, nav vairs labi un tie, kuri būs miruši, nevarēs svinēt Ziemassvētkus.

Šādi atklātības mirkļi tautu parasto sevišķi nespēja mierināt, bet apstrīdēt šos loģiskos vārdus arī nebija iespējams. Ik pa brīdim vadošie medicīnas pārstāvji ”uzmundrinoši” vaimanāja, ka tūlīt beigsies vietas slimnīcās un medicīnas darbinieki ir uz izsīkšanas robežas. Nelīdzēja arī katliņu tirdzniecības aizliegums lielveikalos, kaut gan uz to valdība bija likusi lielas cerības.

Beidzot tika ieviesta ”mājsēde”, ko izkontrolēt kārtību sargājošām struktūrām bija pagrūti. Iedzīvotāji vai nu neizprata situācijas nopietnību, vai arī viņu ģimenē vēl neviens nebija miris no šīs sērgas. Daudzi turpināja dzīvot, kā ierasts – ciemojās viens pie otra un tusējās.

Ja paanalizējam saslimšanu Baltijas valstīs, tad redzam, ka Igaunijā mirstība no Covid-19 ir vairākas reizes zemāka nekā Latvijā un Lietuvā. Mēs saņemam informāciju par saslimušajiem un mirušajiem nākošās dienas pēcpusdienā - acīm redzot Latvijā sirgstošos saskaita uz pirkstiem vai skaitāmiem kauliņiem. Laikam jau igauņi būs pa kluso sagatavojušies otrajam vilnim – apmācījuši medicīnas darbiniekus, sagādājuši visu nepieciešamo aprīkojumu un izplānojuši rīcību šajā situācijā.

Izraēlā nepilnas nedēļas laikā vakcinēti vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Latvijā kopā ir nedaudz vairāk nekā pusotrs miljons dvēseļu. Interesanti, cik mēnešus vai gadus vajadzēs mums, lai savakcinētu iedzīvotājus? Kādi ir mūsu impotentās vadības cēlie plāni un stratēģija?

Kā nu arī nebūtu, mēs esam tur, kur esam, un šeit jāpiekrīt ministru prezidenta kungam. Labi nav. Jā, pavisam nav labi - ir jāsāk steidzīgi rīkoties. Kas traucē tādai mazai valstiņai kā Latvija beidzot saņemties un izmantot šo krīzi savā labā?

Patšreizējā epidemioloģiskajā situācijā vienīgā iespēja ir turpināt pieņemtos ierobežojumus un maksimāli ātri novakcinēt iedzīvotājus. Vakcinēšanu aizkavēt var tikai viena problēma – ražošanas kapacitāte. Vakcinēšana nav nekāda raķešu zinātne. To var izdarīt gan ārsti, gan medmāsas. Tātad medicīnas personālu teorētiski visā valstī var savakcinēt nepilnas nedēļas laikā. Laiku vienīgi aizņem apjomu apzināšana un loģistika.

Paralēli ģimenes ārsti apzina savu potenciālo vakcīnu saņēmēju loku un uzsāk vakcinēt pārējos iedzīvotājus atbilstoši iepriekš noteiktajām grupām. Ģimenes ārstu prakses iespējams pastiprināt ar medmāsām un slimnīcās atvērt vakcinācijas punktus. Iesaistīt visus privātos medicīnas pakalpojumu sniedzējus. Paralēli medicīniskajām darbībām būtu vēlama krīzes centra darbība, kas koordinētu saskaņotu rīcību. Ja notiktu brīnums un valdība sāktu rīkoties, tad mēs varētu cerēt, ka pēc mēnešiem diviem ministru prezidents ārkārtas runā varētu teikt: draugi nu ir labi!

Novērtē šo rakstu:

42
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...