Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bez plašākiem komentāriem nododam lasītāju ievērībai divus uzņēmēja Jāņa Ošleja viedokļraksta variantus, - vienu, kas bija publicēts Neatkarīgajā un pēc tam Pietiek, otru, kas nule publicēts portālā Delfi. Katrs pats var sev atbildēt uz jautājumu – kas un ar kādām metodēm padarīja uzņēmēja viedokli „pareizāku”

Raksta pirmā versija: Neatkarīgā un Pietiek

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un manos pienākumos ietilpst pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstīs no Zviedrijas līdz Dienvidāfrikai un no Indijas līdz ASV.

Mans darbs arī prasa komandējumus, kas man dod iespēju salīdzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarēšanai, tāpēc zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot līdzi roka balādēm pārpildītā Tenesī štata galvaspilsētas Nešvilas mūzikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasīta.

Zinot, ka vienlaikus daudzās citās valstīs, arī Latvijā, klubi ir slēgti un pat ieejai milzīgā, pustukšā, lieliski ventilētā noliktavas tipa veikalā vajag vakcinācijas sertifikātu, neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstību nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesī štata (2021. gada decembrī vakcinēti 53% iedzīvotāju) likumdevējs, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādēm pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadījumā nepārkāptu pilsoņu tiesības pašiem izlemt, kā ārstēt vai pasargāt savu ķermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari būt pat ne likumdevējs?

Es saprotu nepieciešamību kontrolēt vīrusa izplatību - ja vien iespējams novērst tūkstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spēkiem. Visās pasaules valstīs, arī Zviedrijā un Tenesī pavalstī, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinēts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrūtina esošie noteikumi - ārzemēs var strādāt arī bez vakcinācijas sertifikāta.

Tomēr šo rakstu es izlēmu uzrakstīt, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarīga sarkanā līnija.

Indivīdu tiesību ievērošanā katram ir savas sarkanās līnijas. Pazīstamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošā video, kas būtu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrības šķirošanu un savu sarkano līniju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcīnskeptiskie.

Man sarkanā līnija ir vakcīnskeptiķu atlaišana no darba. Darbs, iespēja pelnīt un apgādāt savu ģimeni man ir fundamentālas cilvēka tiesības. Vai tiešām mēs Latvijā esam izmēģinājuši visas citas iespējas ierobežot pandēmiju, kuras tomēr ļautu strādāt?

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visi, neatkarīgi no pārliecības un domāšanas veida, esam cilvēki. Mūsu kā sabiedrības uzdevums ir nodrošināt kopējo sabiedrības veselību, neiznīcinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvēruši, kas notiks ar bez iztikas palikušo cilvēku ģimenēm? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti - dažus mēnešus. Bet pēc tam? Vai mēs kā sabiedrība visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importēsim vakcinētus darbiniekus no citām valstīm? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrīt vakcinēties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstīm Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasīts?

Kādi būs mūsu valsts izdevumi, zaudējot speciālistus un reizē ar viņiem zaudējot nodokļu ieņēmumus? Reizē ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem par cik samazināsies medicīnai pieejamais finansējums? Cik nāvju nākotnē nesīs mazāks finansējums mediķiem? Vai nebūs tā, ka, zaudējot līdzekļus medicīnai un labākam dzīves līmenim nākotnē, mēs zaudēsim vairāk, nekā šobrīd varbūt iegūstam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu - īpaši atceroties, ka kovids kļūst endēmisks un nav izskaužams. Tātad mēs nevis novēršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samērīga cena par saslimšanas atlikšanu?

Es arī saprotu valdību, saprotu, ka nevaram atvēlēt daudz vairāk par 1200 intensīvās terapijas gultām kovida pacientiem, tāpēc valdība sagādāja vakcīnas visiem, tā cerot novērst pārslodzi medicīnas sistēmā. Kad vakcinācijas process nenotika pietiekami strauji, valdība noteica prasību pēc obligātās vakcinēšanās visiem strādājošajiem, cerot, ka cilvēki, spiesti izvēlēties starp darba zaudēšanu vai vakcināciju, ies sapotēties, jo kas gan ir viens dūriens pret zaudētu iztiku, un gan jau papildu aizliegums apmeklēt lielveikalus uzlabos viņu morālo stāju. Novembrī parasti bezdarbnieku skaits nemainās, bet šogad tas pieauga uzreiz par 4,1 tūkstoti. Turklāt dati rāda, ka decembrī bezdarbnieku rindas papildina vēl tūkstoši jaunu bezdarbnieku, tātad cilvēki izvēlas labāk zaudēt darbu nekā vakcinēties.

Skolas, kur vakcinēšanās pienākums tika noteikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot būtiskas problēmas skolēnu apmācībā, kas atstās sekas uz visu skolēnu mūžu. Skolas mēģina risināt pedagogu iztrūkumu, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklē ķīmijas skolotāju: var bez atbilstošas izglītības, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglītību saņems mūsu bērni, un kāda būs viņu konkurētspēja nākotnes sabiedrībā?

Valdības cietā pieeja kombinācijā ar smago kovida rudens vilni motivēja daudzus svārstīgos vakcinēties. Tomēr nu atlikuši ir spītīgākie, un redzams, ka vakcinācijas temps ir kļuvis ļoti lēns.

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka uz 12. decembri Latvijas uzņēmumos strādā līdz 60 tūkstošiem nevakcinēto.

60 tūkstoši ir aptuveni seši procenti no strādājošajiem un trīs procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik lielu epidemioloģisko apdraudējumu radītu atļauja viņiem atgriezties darbā?

Cik liela vakcinācijas aptvere ir pietiekama, cik bīstama ir epidemioloģiskā situācija, un kādi ierobežojumi nepieciešami - atbildes uz šiem jautājumiem sniedz epidemioloģiskā modelēšana.

Valdībai gan, cik jaušams no publiskiem komentāriem, nav pašai sava epidemioloģiskā modeļa, kas ļautu izvērtēt riskus. Tā vietā valdība izmanto šogad darba gaitas sākušā ierēdņa Ņikitas Trojanska un Latvijas Universitātes fizikas doktorantūras studenta Aigara Langina no darba brīvajā laikā izstrādāto modeli, kurš, kā intervijā žurnālam “Ir” teica Ņikita Trojanskis, “nav domāts prognozēšanai, bet tikai dažādu scenāriju salīdzināšanai”.

Tieši Trojanska/Langina modeļa paredzētā milzu mirstība pamudināja valdību gan ierosināt mājsēdi 2021. gada rudenī, gan būtiski pastiprināt epidemioloģiskos noteikumus, tajā skaitā liegt strādāt bez vakcinācijas sertifikāta. Modelis biedējoši paredzēja: ja neko nemainīs esošajā kovida savaldīšanas politikā, inficēto skaits pārsniegs 5000 uz miljonu, līdz ar to arī pārslogojot slimnīcas ar 6099 vienlaikus slimojošajiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika arī lūgta palīdzība Zviedrijai tur neizmantoto ventilatoru piegādē un veidotas jaunas pagaidu gultasvietas slimnīcās.

Ne visi bija pārliecināti par modeļa pareizību. Valdības sēdē, kur tika lemts par mājsēdes ieviešanu, finanšu ministrs Jānis Reirs jautāja Trojanskim: “Jūs mums zīmējat divreiz bēdīgāku situāciju nekā jebkurā Eiropas valstī pie smagākajām saslimšanām,” saņemot pretī neticamu atbildi, ka Latvijā ir visnekontrolētākā situācija starp visām (!) valstīm.

Tomēr ministram Reiram bija taisnība. Nevienā valstī nekad saslimstība nav pārsniegusi 2000 saslimušo uz miljonu. Turklāt Latvijā tajā laikā jau bija spēkā gana daudz ierobežojošu un bremzējošu pasākumu; puse iedzīvotāju bija vakcinēti, daudzi pārslimojuši. Tāpēc jautājums drīzāk ir: kāpēc pašiem modeļa autoriem 5000 saslimušo uz miljonu nelikās ļoti savāds rezultāts?

Latvijas kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai rudenī bija līdzīga, tikai nedaudz augstāka vakcinācijas aptvere un līdzīgi ierobežojumi, bet mūsu kaimiņi nenoteica mājsēdi. Rezultāts - faktiski identiska vīrusa izplatības līkne, saslimstībai nepārsniedzot 1300 saslimušo uz miljonu nevienā no šīm valstīm. 22. decembra raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, atbildot uz pārmetumu, ka Igaunijā vīrusa izplatība apstājās līdzīgā līmenī bez mājsēdes un bija identiska Latvijai, Ņikita Trojanskis paskaidroja, ka Igaunijā un Latvijā esot ļoti atšķirīgi vīrusa izplatības faktori, tāpēc bez mājsēdes Latvijā būtu bijis tieši tā, kā paredzēja viņa modelis, - citiem vārdiem sakot, saslimstība būtu bijusi neticamas četras reizes lielāka.

Mans kā uzņēmuma vadītāja darbs ir paredzēt izmaiņas tirgos, tāpēc vēroju un lietoju epidemioloģiskos modeļus, salīdzinu, cik labi piepildās to prognozes.

Ļoti precīzi kovida izplatību paredz 2013. gada Nobela prēmijas laureāta, Stenforda universitātes profesora Maikla Levita kovida izplatības modelis, kurš ir ikvienam brīvi pieejams lejuplādei internetā. Tajā veikta Latvijas prognoze, balstoties uz vīrusa izplatības dinamiku no vasaras līdz 20. oktobrim, tieši līdz mājsēdes sākšanās brīdim, lēsa, ka, ja neko nemainītu vīrusa ierobežošanas politikā (proti, bez mājsēdes), saslimstība maksimumu sasniegtu novembra vidū un būtu aptuveni 1500 gadījumu uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā bija ap 1300 gadījumu/miljonu un saslimstības pīķi sasniedza nedēļu agrāk.

Profesora Levita modelis neaprēķināja iespējamo saslimušo skaitu mājsēdes gadījumā, jo tas vienkārši matemātiski balstās uz pagātnes datiem. Trojanska/Langina modelis veica aprēķinus arī īpaši mājsēdei un - atkal masīvi kļūdījās, paredzot 2000 saslimšanu dienā, ja tiks ieviesta mājsēde.

Kāpēc tik milzīga atšķirība starp Trojanska prognozi - 5000 saslimšanu/miljonu - un profesora Levita 1500 saslimšanu/miljonu, un kāpēc Levita modelis ir precīzs visdažādākajās valstīs?

Savas studijas es sāku statistikas specialitātē, kur ātri apguvu, ka viegli pieļaujama matemātiskā kļūda ir izdarīt ekstrapolētus secinājumus no neprecīziem sākotnējiem datiem. Lidmašīna, kas ceļā no Rīgas uz Ņujorku sākumpunktā nosaka kursu nepareizi tikai par vienu grādu, aizlidos uz Ameriku 1100 km attālumā no galamērķa.

Trojanska/Longina modeļa formulās tiek ievadīti izejas dati, kas balstās uz SPKC, RSU epidemiologu, Krīzes medicīnas centra un NMPD aptauju. Tad no šiem pieņēmumiem tiek ekstrapolēta eksponenciāla saslimstības trajektorija. Līdzīgi kā piemērā ar lidmašīnu, ja vien jaunais vīrusa celms uzvedas kaut nedaudz atšķirīgi no pieņemtā, atšķirība gala rezultātā būs milzīga - un tā nu Trojanska/Langina prognozētā saslimstība divas reizes pārsniedza jebkur citur pasaulē vēroto un bija četras reizes lielāka par Baltijas valstīs rudenī realitātē vēroto.

Kāpēc Nobela prēmijas laureāta Levita modelis saslimstību paredz tik precīzi un pareizi? Tāpēc, ka modelis nemēģina noteikt mainīgos un katra tā iespaidu uz kopējo saslimstību un tad ekstrapolēt, kas notiks, bet vienkārši matemātiski analizē konkrētā celma izaugsmes trajektoriju konkrētajā vietā, kāda tā ir.

Levits, vērojot vīrusa izplatību Hubei provincē pašā krīzes sākumā un arī daudzkārt pēc tam, pamanīja, ka vīrusa izplatības pieauguma temps vienmērīgi krītas ar sešu dienu soli. Var teikt, ka vīrusa izplatības trajektorija atgādina izšautu lodi, tās paātrinājums sākotnēji ir visstraujākais un tad pakāpeniski zūd, līdz lode apstājas. Matemātiski šādu vienādojumu apraksta Gomperca funkcija. Novērojot vīrusa izplatības datus, Levita modelis iegūst tieši konkrētajai valstij un vīrusa celmam raksturīgo pašsabrukšanas komponentes trajektoriju. Rezultātā izdodas precīzi paredzēt vīrusa izplatības maksimumu.

Trojanska/Langina modelī vīrusa izplatība aug, līdz modeļa pieņēmumu noteikts skaits cilvēku iegūst imunitāti; tad vīrusa izplatības pieaugums apstājas. Modelis paredz sabiedrību ar vienmērīgu savstarpējo kontaktu izplatību un nestratificē pēc vecuma un uzvedības.

Tomēr sabiedrībā ir pļāpas un klusētāji, tusētāji un vientuļnieki, respektīvi, sabiedrībā ir daži cilvēki, kas kontaktējas ar citiem daudz vairāk, tāpēc saslimst pirmie un kļūst par vīrusa superizplatītājiem, ātri aiznesot vīrusu visiem un radot izplatības vilni. Vienlaikus ar saslimšanu superizplatītāji pirmie iegūst imunitāti un nu vairs vīrusu neizplata. Aplipināšanas tempa pieaugums sāk kristies līdz strauji sabrūk.

Arī 2020. gada oktobrī - brīdī, kad kovida vīruss Latvijā strauji turpināja izplatīties - saslimšanas gadījumu skaits kāpa un avīzes pārpildīja apokalipses brīdinājumi - sabrukumu vēstošā dinamika jau bija uzsākusi savu pašslāpējošo darbu. Tāpēc Levita modelis precīzi paredzēja izplatības maksimumu novembra vidū. Trojanska modelī nav šādas komponentes, tāpēc modeļa līdzautors Aigars Langins vēl 27. oktobrī tvītoja, ka eksponenciālā izaugsmes prognoze piepildās jau 14 nedēļu pēc kārtas “aprēķinu kļūdas ietvaros”, neredzot, ka vīrusa izplatība jau ir iekšēji sagrauzta un izaugsmei atlikušas vien divas nedēļas.

Arī šobrīd, tuvojoties jaunajam omikrona vilnim, Trojanskis 2022. gada 5. janvāra tvītā, balstoties uz savu modeli, prognozē 4000 hospitalizētu kovida slimnieku optimistiskajā scenārijā un 6000 bāzes scenārijā, tāpēc prasa ilgstošu kontaktu samazinājumu vismaz līdz martam.

Vienlaikus Trojanskis arī iesaka visu senioru piespiedu obligāto vakcināciju, it kā mūsu vecāki nebūtu viedi, dzīves pieredzējuši cilvēki ar savu gribu un tiesībām pār savu ķermeni.

Šobrīd, Padomju Savienības sabrukuma 30. gadadienā, ir vēl jo skaidrāk jāapzinās, ka daudzas teorijas ir ļoti pārliecinošas uz papīra, bet realitātē masīvi kļūdainas, tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst, ka indivīda tiesībām domāt pašam kā pretsvaram valsts ierēdņu grandiozajām idejām ir ļoti svarīga nozīme.

Raksta otrā versija: Delfi

Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un pielietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt.

Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un mani pienākumi paredz arī pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstīs no Zviedrijas līdz Dienvidāfrikai un no Indijas līdz ASV.

Mans darbs arī prasa komandējumus, kas man dod iespēju salīdzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarēšanai, tāpēc zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot līdzi roka balādēm pārpildītā Tenesijas štata galvaspilsētas Nešvilas mūzikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasīta, un neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstību nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesijas štata (2021. gada decembrī vakcinēti 53% iedzīvotāju) likumdevējs, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādēm pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadījumā nepārkāptu pilsoņu tiesības pašiem izlemt, kā ārstēt vai pasargāt savu ķermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari būt ne likumdevējs, ne tiesnesis?

Es saprotu nepieciešamību kontrolēt vīrusa izplatību – ja vien iespējams novērst tūkstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spēkiem. Visās pasaules valstīs, arī Zviedrijā un Tenesijas pavalstī, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinēts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrūtina pastāvošie noteikumi – ārzemēs var strādāt arī bez vakcinācijas sertifikāta.

Tomēr šo rakstu es izlēmu uzrakstīt, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarīga sarkanā līnija.

Indivīdu tiesību ievērošanā katram ir savas sarkanās līnijas. Pazīstamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošā video, kas būtu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrības šķirošanu un savu sarkano līniju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcīnskeptiskie. Mana sarkanā līnija ir tiesības uz darbu.

Darbs, iespēja pelnīt un apgādāt savu ģimeni ir fundamentālas cilvēka tiesības. Vai tiešām mēs Latvijā esam izmēģinājuši visas citas iespējas ierobežot pandēmiju, kuras tomēr ļautu strādāt?

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visi neatkarīgi no pārliecības un domāšanas veida esam cilvēki. Mūsu kā sabiedrības uzdevums ir nodrošināt kopējo sabiedrības veselību, neiznīcinot tos, kas neiekļaujas.

Vai esam apsvēruši, kas notiks ar ģimenēm, kas palikušas bez iztikas? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti – dažus mēnešus. Bet pēc tam? Vai mēs kā sabiedrība visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importēsim vakcinētus darbiniekus no citām valstīm? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrīt vakcinēties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstīm Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasīts? Kādi būs mūsu valsts izdevumi, zaudējot speciālistus un reizē ar viņiem nodokļu ieņēmumus? Reizē ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem, jo saruks medicīnai pieejamais finansējums? Cik nāvju nākotnē nesīs mazāks finansējums mediķiem? Vai nebūs tā, ka, zaudējot līdzekļus medicīnai un labākam dzīves līmenim nākotnē, mēs zaudēsim vairāk, nekā šobrīd varbūt iegūstam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu, – īpaši atceroties, ka kovids kļūst endēmisks un nav izskaužams. Tātad mēs nevis novēršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samērīga cena par saslimšanas atlikšanu?

Skolas, kur vakcinēšanās pienākums tika uzlikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot būtiskas problēmas skolēnu apmācībā, kas atstās sekas uz visu skolēnu mūžu. Skolas mēģina to risināt, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklē ķīmijas skolotāju: var bez atbilstošas izglītības, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglītību saņems mūsu bērni, un kāda būs viņu konkurētspēja nākotnes sabiedrībā?

Latvijā decembra vidū nevakcinēti bija ap 60 000 strādājošo jeb aptuveni 3 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Lai, atļaujot strādāt nevakcinētajiem, sabiedrības kopējais risks nemainītos, ir jāpieņem citi mēri, kas samazinātu saslimstības izplatību vismaz par 3 procentiem. Valdības rīcībā ir šādi plāni un instrumenti.

Valdības rīcībā ir labs, zinātniski pamatots Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas kopīgais uzstādījums, kas tika prezentēts pēdējā notikušajā Stratēģiskās vadības grupas sanāksmē 2021. gada 2. septembrī.

Testēts cilvēks nav sabiedrībai nedrošāks par vakcinētu, tāpēc uzstādījums paredz atļauju nevakcinētiem, bet testētiem cilvēkiem pilnvērtīgi piedalīties darba dzīvē, kā arī apmeklēt veikalus un teātrus.

Plāns arī paredz nepieciešamību stiprināt ģimenes ārstu un slimnīcu kapacitāti, lai vieglāk varētu uztvert lielākus kovida viļņus, iesaka beigt lietot maskas skolās stundu laikā un, saslimstot kādam klasē, nesūtīt veselus nevakcinētos karantīnā, bet ik rītu testēt un ļaut piedalīties skolas darbā.

2021. gada 2. septembra Stratēģiskās vadības grupas sēdē premjerministrs Kariņš kopumā neiebilda nostādnēm. Premjerministra iebildes raisīja vien plāns atļaut ar negatīvu kovida testu iet uz darbu vai apmeklēt pasākumus zaļajā zonā, jo "nevakcinētie cilvēki tur nebūs drošībā". Taču pēc akadēmiķa Kalviņa pamatotās iebildes, ka zaļā zona, kurā visi ir vakcinēti vai pārslimojuši, ir uz šīs zemes visdrošākā vieta nevakcinētajiem, premjerministrs Kariņš un veselības ministrs Pavļuts ierosināja turpināt sarunu ekspertu lokā. Šai sarunai ir laiks notikt, tagad.

Valdības citviet pasaulē ir atradušas vēl citas veiksmīgas pieejas. Florida aktīvi veicina veselīgu dzīvesveidu un agrīnu ambulatoro ārstēšanu, tajā skaitā publicējot štata veselības pārvaldes ieteiktus ambulatoras ārstēšanas un kovida novēršanas protokolus ģimenes ārstu uzraudzībā, kuri ietver vakcināciju plus pētījumu stadijā esošās pielāgotās zāles – "Fluvoxamine", "Budenoside" –, monoklonālās antivielas un veselīgu uzturu, aktivitātes, C un D vitamīna, cinka un kvercetīna lietošanu. Latvijā būtu nepieciešami skaidri agrīnās ārstēšanas protokoli, vienlaikus spēcinot ģimenes ārstus un uzdodot viņiem īpaši parūpēties par riska grupa pacientu agrīnu ārstēšanu.

Florida ir izveidojusi speciālas ambulatoras monoklonālo antivielu klīnikas visiem riska grupu pacientiem, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai maksimāli censtos agrīni apslāpēt saslimšanu un novērst pacientu nonākšanu slimnīcā. Gubernators Rons de Santiss nesen televīzijas intervijā ziņoja, ka kopš plašas monoklonālo antivielu ambulatoro klīniku izveides mirstība no kovida Floridā ir būtiski kritusies. Jāņem vērā, ka Floridā vispār nav nekādu kovida ierobežojumu, netiek lietoti nedz vakcinācijas sertifikāti, nedz maskas.

Kovids ir nesalīdzināmi bīstamāks cilvēkiem ar lieko svaru. Kāpēc neredz skaidru un spēcīgu valdības komunikāciju, kas iedrošinātu vismaz dažiem saņemties un beidzot nomest svaru ar diētas un aktīvu kustību palīdzību, ja ne sirds un asinsvadu slimību mirstības dēļ, tad vismaz tādēļ, lai samazinātu risku nosmakt kovida palātā?

Vācija jau ir nopirkusi un janvārī saņems miljonu dozu jauno, efektīvo, ASV Zāļu aģentūras FDA apstiprināto "Pfizer" kovida zāļu riska grupu slimniekiem "Paxlovid".

Japāna, kuras piemēram šobrīd seko arī Latvijas Izglītības ministrija, ir sen izpratusi, ka kovids ir gaisa vīruss un pārvietojas drīzāk kā dūmi, tāpēc īpaši efektīva kovida profilakses metode ir vēdināšana. Līdzīgi kā Latvijas skolās, ir vajadzīga aktīva valdības rīcība, lai arī sabiedriskajā transportā, uzņēmumos, sporta klubos, dievnamos, veikalos un citur būtu pieejami CO2 mērītāji.

Zviedrija jau no paša pandēmijas sākuma īpašu uzsvaru lika uz riska grupu pasargāšanu. Arī Latvijas slimnīcās vairāk nekā 80% vietu kovida palātās aizņem seniori. Valdībai ir jākoncentrē spēki un uzmanība, arī nodokļu ieņēmumi no 60 000 nevakcinēto, lai izskaidrotu vakcinācijas priekšrocības un citos veidos īpaši pasargātu tieši riska grupas, atceroties, ka aizliegums strādāt 3 procentiem ne-senioru mazina slimnīcu noslodzi vien par 0,6%.

Valdībai ir vienkārši un efektīgi ieviest komandantstundu un aizliegt nevakcinētajiem strādāt. Lielas pūles neprasoša darbība veikta, visi noelšas, un neviens nevar neko pārmest.

Viss cits prasa pielikt vairāk darba un izdomas. Tomēr – vai tad mēs esam ievēlējuši mūsu valdību slinkot? Pirms liegt iespējas strādāt un mācīties nevakcinētajiem, vai esam izsmēluši citas iespējas mazināt sabiedrības risku?

Mēs visi esam cilvēki – kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Visiem ir ģimenes, bērni un vecāki, par kuriem jārūpējas. Epidemioloģiskā drošība ir svarīga, tomēr tā ir jānodrošina tā, lai netiktu atņemta iztika un cieņa. Cīņa ar kovidu ir svarīga, tomēr zāles nedrīkst būt sliktākas par slimību. Mūsu pašu līdzpilsoņu izstumšana uz Zviedriju samazinās nodokļu ieņēmumus, palielinās izmaksas bezdarbnieku uzturēšanai un neļaus mums atvēlēt resursus medicīnai nākotnē. Kovida krīze ir jāpārvar tā, lai, izglābjot dažus šobrīd, mēs nezaudētu vēl vairāk dzīvību nākotnē.

Tagad ir laiks atļaut nevakcinētajiem mācīties un strādāt. Ja kavēsimies, zaudēsim savus līdzpilsoņus un nodokļu ieņēmumus medicīnas uzturēšanai nākotnē – tātad zaudēsim dzīvības.

Novērtē šo rakstu:

80
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...