Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc publikācijas Pietiek Civilās aviācijas aģentūras (CAA) sastāvā notika izmaiņas: izgaismoto Dmitriju Glinkinu “iebīdīja” atpakaļ “Latvijas gaisa satiksmē” (LGS), savukārt Elīna Millere, kura sāka kā vienkārša inspektore aeronavigācijas informācijas jomā, pēkšņi kļuva par priekšnieci jaunai struktūrai - nodaļai bezpilota gaisa kuģu jautājumos. Visinteresantākais ir tas, ka šai dāmai nav nekādas izglītības aviācijā. Viņa vien paspēja pastrādāt LGS par AFTN datora operatori, - un uzreiz pēc tam tāds galvu reibinošs lidojums!

Atzīstiet – veidojas īpatnēja situācija: valsts uzņēmumu vadītāji, kuriem ir 50 gadu un vairāk, pievērš īpašu uzmanību jaunām meitenēm, kuras pie viņiem iestājas darbā, turklāt nav zināms, pēc kādiem kritērijiem viņas tiek atlasītas.

Saprotot iestādes atbildību par lidojumu drošības nodrošināšanu Latvijas debesīs, ir tikai jābrīnās par to, cik nenopietna attieksme valda kadru piemeklēšanā. Taču iestādes vadītājam Mārim Gorodcovam būtu jādomā nevis par simpātiskām dāmām, bet gan par lidojumu drošību, par tiem pasažieriem, kuri sēžas lidmašīnās un kuri vēlas būt droši, ka, paceļoties gaisā, viņi aizlidos līdz nozīmētajam galamērķim un saņems pienācīgu servisu.

Diemžēl līdz pat šim laikam nekādas būtiskas izmaiņas šajā struktūrā nav notikušas. Ekipāžas, kuras šis kungs aizsūta lidojumā, kā nesaņēma, tā nesaņem pienācīgu pirmslidojuma medicīnisko apskati. Viņus vienkārši apskata apsargs no kompānijas “Grif”, veic alkotestera izdruku - un ekipāža var celties gaisā. Neviens pirms izlidošanas pilotiem nepārbauda asinsspiedienu, neinteresējas, kā cilvēkam ar redzi, reakciju, lēmumu pieņemšanas ātrumu utml. Tas viss nevienam nav vajadzīgs. Svarīga ir tikai mantkārība un personīgās simpātijas. To var redzēt pēc jaunu darbinieku nozīmēšanas rezultātiem CAA jaunajā nodaļā.

Kāds no lasītājiem varbūt teiks, ka nedrīkst izdarīt vispārīgus slēdzienus par iestādi, vadoties tikai no vienā nodaļā valdošās situācijas. Nu, ko, pievērsīsimies situācijai ap tādu darbinieku kā Eižens Jēkabsons. Arī viņš ir cilvēks ar interesantu izglītību. Beidzis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju kā kājnieka vada komandieris un saņēmis pedagoģisko izglītību, bet profesijā nav nostrādājis nevienu dienu.

Toties savulaik, kad viņš strādāja projektā BALTNET, notika nopietns starptautiska mēroga konflikts. Atklājās, ka starptautiskās misijas laikā “atmazgāta” pārstāvniecības nauda, turklāt šajās darbībās bijusi iesaistīta visa maiņa. Pie viena jāatzīmē, ka šajā maiņā ietilpa arī ģenerāļa K.Krēsliņa meita Inese Krēsliņa (tagad Kreituse). Viņa šai shēmā spēlēja savu lomu, taču, kad viss atklājās, rezultātā cieta tikai viens cilvēks - Eižens Jēkabsons.

Šo noziegumu izmeklēja Militārā policijai, materiāli bija nodoti arī Drošības policijai, ar šo lietu nodarbojās arī militārā pretizlūkošana. Taču Ineses Krēsliņas tēvs tajā laikā bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, un tieši viņš cita starpā pieņēma arī lēmumus par personāla sūtīšanu uz dažādiem kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem un starptautiskajam komandējumam. Ja reiz viņa meita bija iejaukta šai noziegumā, tad tētis izdarīja visu, lai slēptu šo faktu.

Pievērsīsim uzmanību vēl kādai niansei. Tajā laikā gaisa spēku komandieris bija ģenerālmajors Juris Maklakovs, kurš tagad sekmīgi darbojas kā Latvijas sūtnis Azerbaidžānā. Un, protams, divu nopietnu cilvēku - Krēsliņa un Maklakova draudzība deva nopietnus augļus. Rezultātā no aizdomās turamo vidus izdevās iziet Latvijas militārās aviācijas apakšpulkvedim Janekam Driņkam, un atkal cieta tikai viens cilvēks – Ē.Jēkabsons.

Viņu ar blīkšķi izdzina no NBS, atņēma pakāpi un izdienas gadus, un viņam savu civildienesta karjeru nācās sākt no jauna, faktiski no baltas lapas. Protams, tas vienmēr ir smagi. Pats Ē.Jēkabsons vēlāk neslēpa, ka darbā CAA viņš pieņemts pateicoties savai sievai, kura izdeva zviedru žurnālu pieaugušajiem, - Latvijā tas netiek pārdots, bet tajā netrūkst Latvijas skaistuļu kailfoto.

E.Jēkabsons sāka strādāt par inspektoru aeronavigācijas nodaļā Māra Čerņenoka vadībā, bet darbā, neievērojot jebkādus vispārpieņemtus kritērijus, viņu pieņēma Anna Čudare. Kundze saņēma rīkojumus pieņemt cilvēku darbā, pieņēma un nozīmēja viņam vairāk nekā 1000 eiro lielu mēneša algu. Un cilvēks, nonākdams šajā svarīgajā postenī, centās pildīt kaut kādus amata pienākumus atbilstoši savai nozares izpratnei, kaut gan nekādi nevarēja nopietni iedziļināties sfērā, par kuru viņam nav pat sākotnēja priekšstata.

Jā, viņš ir izgājis iepazīšanās kursu, taču tas viņam vēl nedod nekādas tiesības saukt sevi par speciālistu. Vai, piemēram, braukt uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem. Jo, lai saņemtu tajos kaut kādas papildu zināšanas, vajag būt sākuma sagatavotībai, taču no kurienes lai tāda rastos, ja Ē.Jēkabsons guvis zināšanas pavisam citā sfērā! Un tomēr, neskatoties uz iepriekš minēto, šo cilvēku pieņēma darbā! Atbildīgi par to ir M.Gorodcovs, M.Čerņenoks, A.Čudare...

Starp citu, arī Jēkabsona kunga pirmajai priekšniecei Ērikai Neimanes kundzei nav navigācijas vai aeronavigācijas profila izglītības. Varbūt tāpēc E. Jēkabsons var strādāt aeronavigācijas nodaļā un cita starpā nodarboties arī ar dispečeru sagatavošanu. Jāatzīmē, ka šie cilvēki atšķirībā no Ē.Jēkabsona ir tiešām sagatavoti darbam šai amatā...

Jājautā, kā Ē.Jēkabsons pārbauda viņu prasmes un zināšanas? Jādomā, galvenais, lai uz papīra viss ir gludi. Tāpēc, ka viņš prot klusēt par pārkāpumiem, E.Jēkabsons turpina virzīties pa dienesta kāpnēm. Pašreiz viņš ir pakļauts Elīnai Millerei.

Par vēl vienu vecāko inspektoru pēkšņi kļuva arī Gunārs Alksnis, kuram vienīgā lidojumu pieredze bija planieri slavenajā armijas, aviācijas un flotes atbalstītājā organizācijā DOSAAF. Godīgais komjaunietis un PSKP biedra kandidāts pēc jaunās varas atnākšanas aktīvi ķērās pie aviācijas organizēšanas Zemessardzei, bet pēc tam, kad pienāca pavēle par lidmašīnu nodošanu Gaisa spēku pārziņā, tikpat aktīvi piedalījās Zemessardzes aviācijas likvidēšanā.

Zemessardzē izveidojās ļoti interesanta situācija. Pateicoties tādiem vīriem kā Gunārs Alksnis, mūsu pārziņā ir tikai aviācijas bāze (AB). Un visaugstākā aviācijas pakāpe - šīs bāzes komandieris. Diemžēl, saņemot neatkarību, Latvija, neskatoties uz militārā budžeta palielināšanu, kuru lobēja augstākminētais Krēsliņš, pazaudēja atsevišķo profesionālo karaspēka veida spēkus.

Diemžēl pilotiem, kuri vada divus mūsu AB pārziņā esošos helikopterus, nav pilotu licences šo lidaparātu vadīšanai, kuriem vajadzētu atbilst NATO un ES vai EUROCONTROL standartiem. Vienīgā struktūra, kuriem ir savi licencēti lidotāji, ir LR Robežsardzes aviācijā.

Kas attiecas uz mūsu tā saucamajiem armijas lidotājiem, tad viņu lielākais vairums nav beiguši speciālās skolas. Bija lidojuma notikumi, kuros gāja bojā mūsu aviaspeciālisti, taču šo notikumu izmeklēšana parasti beidzās ne ar ko un galvenokārt tāpēc, ka to misiju sastāvā, kuriem uzticēja to izmeklēšanu, ietilpa savādi cilvēki.

Lai nu kā, bet cilvēks ar tik interesantu izdienas sarakstu kā G.Alksnis nonāca CAA un ir E.Milleres pakļautībā. Šodien mēs novērojam šādu ainu: trīs cilvēki nodarbojas ar likumdošanas aktiem attiecībā uz bezpilota aviāciju un vienlaikus arī ar uzraudzību par to izpildi.

Tas liecina tikai par to, ka Satiksmes ministrija pati saviem spēkiem kvalitatīvi šo uzdevumu izpildīt nespēj. Cēloņi ir tajos nespeciālistos, kuri var tikai nošpikot citu pieredzi, piemeklēt jau gatavu līdzīga profila vajadzīgo dokumentu, nedaudz to pārveidot un pasniegt kā savu ražojumu.

Tāda pieeja savā laikā labi nostrādāja jau Latvijas Gaisa spēkos, kur Jēkabsona un Alkšņa kungi strādāja vienā štāba nodaļā. Tāpēc viņiem nav sarežģīti atgriezties pie savulaik ierastā darba stila. Par to, starp citu, savā laikā jau stingri aizrādīja mūsu aviobāzi un darba kūrējošais NATO GS eiropeiskā grupējuma štābs Ramšteinā. Toreiz tas tika piedots, jo ritēja darbs palīgstruktūru darba organizācijai patrulēšanas lidojumu izpildei NATO raķetesnesējiem.

Tāpēc diviem kolēģiem nebija nekā vienkāršāka kā, atnākot jaunā nodaļā, nokopēt dokumentus par bezpilota profiliem. Diemžēl ne Valsts kontrole, ne KNAB ar šiem jautājumiem tā arī nesāka nodarboties. Ir pagājis krietns laika sprīdis, bet valsts struktūras, kurām vajadzēja ļoti ātri reaģēt uz tamlīdzīgām lietām, līdz šim tā arī nav devušas nekādas atbildes uz tām iesniegtajiem jautājumiem.

Vai tas nozīmē, ka šo iestāžu darbiniekiem ir tādas pat kvalifikācijas problēmas kā CAA? Rodas iespaids, ka nekvalificētie darbinieki tādējādi cenšas aizsargāt pašu sistēmu, kuras ietvaros uzņēmuma vadītājs savus darbiniekus uztver kā dzimtcilvēkus, bet kadru jautājumus risina vadoties pēc tā, patīk viņam kārtējā blondīne vai ne…

Gribot negribot rodas jautājums – cik droši ir staigāt pa Latvijas pilsētas ielām, ja reiz nav zināms, kas nākamajā brīdī var nokrist mums uz galvas?

Tad kāpēc Māris Gorodcovs joprojām atrodas savā amatā, neskatoties uz visām viņa pieļautām kļūdām un pārrēķināšanos? Bezatbildība šīs organizācijas vadībā ir kliedzoša, diemžēl SM aviācijas departaments Muižnieka kunga vadībā šos jautājumus regulēt pat necenšas.

Līdz pat šim laikam nav izstrādāti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēti speciālisti, kuri šai valsts aģentūrā strādā. Pagaidām kadru politika tiek īstenota pēc principa – patīk darbinieks vadībai un Čudares kundzei vai ne. Taču laikam jau potenciālajiem darbiniekiem ir vērts pacensties. Jo, piemēram, Māra Kompa mēnesī saņem ap 2 tūkstošiem eiro, E. Millere - tikpat. Jautājums tikai - par ko? Savukārt E.Jēkabsons saņem 1,5 tūkst. eiro.

CAA strādā nedaudz vairāk par 60 darbiniekiem. Pietiekami daudziem, ieskaitot augstāko vadību, nav šī darba veikšanai nepieciešamās izglītības, pieredzes vai kaut vai sākotnējās kvalifikācijas. Un tomēr viņi visi mierīgi raugās nākotnē, jo šīs organizācijas 2019. gada budžets ir 4,5 miljoni eiro.

Novērtē šo rakstu:

95
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....