Iesaki rakstu: 
Kad pagājušajā gadā atklātībā parādījās informācija par patiesajiem iemesliem, kāpēc valdība bija spiesta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībā iecelt Ievu Jaunzemi, ieinteresētās personas aizkulisēs mudināja veikt steidzamas korekcijas ar mērķi uzlabot viņas tēlu.
Pirmais solis bija pēc iespējas vairāk izolēt I.Jaunzemi no žurnālistiem. Tā kā ar nodokļu maksātājiem un VID darbiniekiem viņa bija pārtraukusi tikties pati, pastāvēja cerība, ka tādā veidā varēs paturēt noslēpumā I.Jaunzemes nekompetenci. Tomēr, kad arvien vairāk žurnālistu sāka sūdzēties par I.Jaunzemes izvairīšanos no intervijām, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) bija spiests dot viņai uzdevumu komunicēt ar medijiem.
Otrais solis bija sāk sniegt medijiem tikai tādu informāciju, kas parādītu VID labā gaismā. Patiesībā sabiedrība būtu ļoti dusmīga, ja uzzinātu, cik reizes VID ir izplatījis preses relīzes, kurās tiek slavēti VID panākumi, bet ir apzināti slēpis informāciju par, piemēram, nelikumībās pieķertiem darbiniekiem.
Šeit jāatceras arī nesen pēc Lato Lapsas iesnieguma uzsāktā Valsts policijas pārbaude par to, vai, steidzoties izplatīt "labās ziņas", pati I.Jaunzeme nav veikusi krimināli sodāmas darbības. VID, protams, klusē par to, ka skaļajā paziņojumā minētais Dinaz ir īsā laikā atjaunojis savu degvielas uzpildes staciju darbību.
Atbildīgais par šiem mēģinājumiem uzlabot I.Jaunzemes tēlu ir Andrejs Vaivars, VID konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos, kurš, kaut arī savulaik būdams ļoti viduvējs žurnālists, tomēr ir drusciņ gudrāks par savu priekšnieci, tādēļ spēj viņai iestāstīt, ka viņa idejas ir lieliskas un noderīgas.
Jāatzīst, ka visām A.Vaivara pūlēm ir viens ieguvums - Ieva Jaunzeme pēc ilgiem valsts apmaksātiem treniņiem ir ievērojami samazinājusi izsmejošo toni, ko viņa līdz šim demonstrēja jebkurā sarunā. Ar pārējām problēmām, kas tieši skar viņas atbildības jomas, joprojām iet kā pa celmiem, un sabiedrība laiku pa laikam tiek izklaidēta ar kārtējo neprofesionalitātes paraugstundu I.Jaunzemes izpildījumā.
Tā, piemēram, nesen raidījumā "900 sekundes" viņa pilnā nopietnībā paziņoja, ka VID monitorē koronavīrusa izplatību Latvijā. Es saprotu, ka veselības ministre Ilze Viņķele (A/Par) ir I.Jaunzemes mentore, bet, tā kā koronavīrusa izplatība ir ārkārtīgi svarīga tēma, labāk būtu, ja I.Jaunzeme tomēr tur nemaisītos pa kājām.
Savukārt pāris dienas atpakaļ sociālajos tīklos parādījās VID sagatavotais traģikomiskais teksts skolēniem (skat. Attēlu), pret kuru sabiedrības reakcija bija tik negatīva, ka A.Vaivars bija spiests steigā gatavot skaidrojumu, kurš vairāk izskatījās pēc vainīgā cenšanās novelt atbildību uz citiem.
Žēl gan, ka ar šīm muļķībām aizņemtie I.Jaunzeme un A.Vaivars joprojām nav spējuši atrast laiku vai drosmi sniegt informāciju par apstākļiem saistībā ar I.Jaunzemes nesekmīgo ierēdņa kvalifikācijas novērtējumu.
Kā jau ziņots iepriekš, ikgadējā ierēdņu novērtēšanā I.Jaunzeme saņēma vērtējumu "D", kas nozīmē, ka viņa neatbilst ieņemamajam amatam. Ilgu laiku I.Jaunzeme attiecās parakstīt šo viņai nelabvēlīgo vērtējumu, bet, kā tagad ziņo avoti Finanšu ministrijā, pirms kāda laika tomēr to izdarīja, bet uzreiz to pārsūdzēja. Tagad jāskatās, kā Finanšu ministrija un Valsts kanceleja izdomās piesegt šo nesekmīgo ierēdni.
Savukārt neitrālam vērotājam no malas rodas jautājums - vai VID vadītāju Ievu Jaunzemi speciāli par apsmieklu padara viņas preses sekretārs Andrejs Vaivars, vai arī Ieva Jaunzeme pati lieliski tiek galā ar šo uzdevumu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
