Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā Latvijas, Ukrainas un Baltkrievijas politikā notika vairākas lietas, kam es vēlētos pievērst uzmanību.

Sāksim ar Latviju. Tiek ziņots, ka Artis Pabriks ziedojis bruņu automašīnas Ukrainai. Savā Twitter kontā Pabrika kungs par šo tēmu uzrakstīja: "Dāvinām Ukrainas armijai 7 bruņu medicīnas auto, lai frontes līnijā esot mediķi ciestu mazāk no ienaidnieka apšaudēm."

Nedaudz vēlāk Seimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sarīkoja video sarunu ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu, kuras laikā Mūrnieces kundze vēlreiz apstiprināja nostāju pret Krimas aneksiju. Savā Twitter kontā Mūrnieces kundze rakstīja: “Esam kopā ar Ukrainu, iestājoties par Ukrainas teritoriālo vienotību. Latvija stingri turpinās Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku."

Abi notikumi vēlreiz uzsver, ka mūsu valsts retorika par Ukrainas demokrātiju ir nemainīga jau 6 gadus, kopš Ukrainā notika valsts apvērsums. No 2015. gada līdz mūsdienām Latvija atkārtoti ir sniegusi ekonomisko, politisko un citu palīdzību jaunajai Ukrainas valdībai, kas, balstoties uz viņu pašu saukļiem, ir Ukrainas tautas ceļveži uz brīvību, mieru un labklājību.

Kamēr Latvijas politiķi turpina apliecināt, ka jaunajai Ukrainas valdībai nav nekāda sakara ar veco Janukoviča valdību, es personīgi šiem apgalvojumiem ne īpaši ticu. Galvenokārt tāpēc, ka būtībā nav konceptuālas atšķirības starp jauno un Janukoviča valdību. Tam ir daudz apstiprinājumu, taču šī teksta ietvaros es vēlētos apspriest tos, kas notika nesen.

Pirmkārt, tās ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska noteiktās sankcijas pret savas valsts pilsoņiem.

Tiek ziņots, ka ar savu dekrētu Ukrainas prezidents Zeļenskis īstenoja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu par sankcijām pret astoņiem pilsoņiem un 19 uzņēmumiem, tostarp pret opozīcijas politiķi Viktoru Medvedčuku un viņa sievu Oksanu Marčenko.

Sankcijas ietver aktīvu bloķēšanu, tirdzniecības darbību ierobežošanu, ekonomisko un finansiālo saistību izpildes apturēšanu un zemes dzīļu izmantošanas licenču anulēšanu. Resursu tranzīts caur Ukrainas teritoriju un kapitāla izņemšana ārvalstīs ir arī aizliegts.

Neskatoties uz to, ka sankciju jēdziens mums ir kļuvis par kaut ko izplatītu, it īpaši pēdējos gados, Ukrainas iekšējo sankciju gadījumā ir vairākas ievērojamas lietas.

Tehniski pašreizējā Ukrainas konstitūcija ļauj noteikt sankcijas tikai pret ārvalstu pilsoņiem. Tā kā Ukrainas konstitūcijā nav noteikts sankciju noteikšanas process pret savas valsts pilsoņiem, tas nozīmē, ka šim procesam nepastāv tiesiskā kārtība un tiesiskais regulējums.

Citiem vārdiem sakot, sankciju piemērošanas noteikumi ir izdomāti, pamatojoties uz tiem soda mērķiem, kurus sankciju “pasūtītājs” vēlas sasniegt. Ne jau likums vai konstitūcija izlems, uz kādu periodu un cik lielā mērā noteikt sankcijas pret Ukrainas pilsoni, bet gan noteikta politiķu grupa, kas uzliek šīs sankcijas.

Otrkārt, šogad Ukrainas valdība aizliedza vairāku televīzijas kanālu apraidi un apturēja to pārraidi.

Papildus kanālam 112 un uzņēmumam Novosti 24 Chas (kanāls NewsOne) ierobežojošie pasākumi ietvēra TV Vybor, Novy Format TV, Partner TV, Ariadna TV un citus.

Programmu vietā tiek parādīts vai nu melns ekrāns, vai krāsains režģis. Aizliegto kanālu pārraides tagad ir pieejamas skatīšanai tikai YouTube mājaslapā.

Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības vadītājs Serhijs Tomiļenko sakarā ar šo notikumu sacīja, ka varas iestādes, uzliekot ierobežojumus trīs TV kanālu īpašniekam, pārsniedz likumdošanas ietvaru: “Šis ir uzbrukums vārda brīvībai, liedzot lielai daļai ukraiņu tiesības uz informāciju. Tas izraisīs informācijas eksploziju un šoku starptautiskajiem partneriem."

Treškārt, Ukrainas drošības dienests (SBU) pasludināja meklēšanā Ukrainas žurnālistu Anatoliju Šariju. 16. februārī SBU Šarijam paziņoja, ka viņš tiek turēts aizdomās par valsts nodevību un pilsoņu vienlīdzības pārkāpšanu atkarībā no viņu rases un tautības. Šarijam vajadzēja parādīties nopratināšanā, uz kuru viņš neieradās, un saistībā ar to 25. februārī viņš tika iekļauts meklēto sarakstā.

Jāatceras, ka Anatolijs Šarijs ir ne tikai blogeris, žurnālists un politiķis, bet viņam ir arī politiskā bēgļa statuss, kas viņam tika piešķirts ES. No dokumentiem, kurus Šarijs darīja publiski pieejamus, izriet, ka SBU tika informēts par viņa bēgļa statusu jau 2020. gadā.

SBU arī tika informēti, ka bēgļa statusa dēļ Šarijam ir aizliegts parādīties Ukrainā. Neskatoties ne uz vienu no šiem apstākļiem, SBU turpina attālināti pakļaut Šariju visa veida spiedienam.

Kā jūs saprotat, aprakstītos pasākumus jaunā Ukrainas vara attaisno tikai un vienīgi ar cīņu par demokrātiju, neskatoties uz to, ka visi trīs notikumi vairāk atgadina politiskās represijas.

Šodien mēģinājumi apsūdzēt jauno, it kā demokrātisko Ukrainas valdību par nelikumīgām, represīvām darbībām parasti beidzas apsūdzētājam ļoti bēdīgi. Notikumi ar jaunākajām sankcijām, TV kanālu slēgšanu un politiskā bēgļa vajāšanu to vēlreiz pierāda. Un šie ir tikai trīs gadījumi, kas kaut kādā veidā tiek atspoguļoti Ukrainas presē. Faktiski ir tūkstošiem citu gadījumu, kad Ukrainas pilsoņi savu politisko uzskatu dēļ mirst, kļūst invalīdi, zaudē īpašumu vai nonāk cietumā.

Fakts ir tāds, ka lielo politiķu, piemēram, prezidenta Zeļenska ne visai konstitucionālā darbība sūta neredzamu signālu visiem pārējiem politiķiem. Saprotot, ka pats valsts prezidents izmanto ne visai likumīgas metodes, visi citi negodīgie politiķi un amatpersonas, protams, arī cenšas izmantot savu ietekmi kā instrumentu savu ne visai likumīgo mērķu sasniegšanai.

Likumsakarīgi, ka visi tie Latvijas politiķi, kuri ziedo Ukrainai norakstīto militāro tehniku un triljono reizi kā mantru atkārto vārdus par Krimas aneksiju, perfekti zina par jaunās Ukrainas valdības apšaubāmu politisko praksi. Ņemot vērā, ka Latvijas politiķi (kā arī valdība kopumā) nepauž kritiskus viedokļus par Ukrainas varas ne vienmēr likumīgo rīcību, var pamatoti secināt, ka mūsu politiskā elite pilnībā atbalsta jaunās Ukrainas valdības metodes.

Tiesa, skatoties, kā Eiropa, ieskaitot Latviju, ir vienkārši traka par jaunās Ukrainas valdības demokrātijas līmeni, rodas cits jautājums - kāpēc ES piever acis uz Ukrainas valdības antikonstitucionālo un antidemokrātisko rīcību, kamēr absolūti identiskas Lukašenko darbības uzskata par noziegumiem pret cilvēci?

Un tas nebūt nav vienīgais jautājums, šeit ir vēl daži kopā ar atbildēm.

1. Kāpēc pseidožurnālistu apspiešana Baltkrievijā - tas ir slikti, bet reālu, akreditētu žurnālistu (un arī bēgļu) apspiešana Ukrainā - tas ir labi? Tāpēc, ka prokrieviskos žurnālistus, tādus kā Šarijs, var pazemot, spīdzināt un apspiest, cik vien vēlaties, savukārt prorietumnieciskos pseidožurnālistus vajadzētu nēsāt rokās.

2. Kāpēc Eiropas mediji pilnīgi klusē par Zeļenska nepamatoto rīcību, ieviešot sankcijas pret Ukrainas pilsoņiem, kamēr Lukašenko režīmu par nelikumīgu nenosauca tikai mēmais? Tāpēc, ka prorietumnieciskām varas iestādēm konstitūcija ir ieteikumu kopums, kurš īstenošanai nav obligāts, bet prokrieviskajām varas iestādēm konstitūcija ir svētie raksti, kuri ir jāievēro, stāvot uz ceļiem.

3. Kāpēc oficiāli akreditētu, reģistrētu televīzijas kanālu apraide Ukrainā ir slikta, bet ārvalstu, daļēji likumīgu, neakreditētu kanālu apraide, kuru darbiniekiem Baltkrievijā nav pat žurnālistu reģistrācijas - tas ir labi? Tāpēc, ka prorietumnieciskās varas iestādes atdarinās vārda brīvību tikai tad, kad tām būs ērti, bet prokrieviskajām varas iestādēm uzticīgām vārda brīvībai ir jāpaliek arī miegā.

4. Kāpēc Eiropas mediji jau 6 gadus pilnībā ignorē Ukrainā plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus, bet ziņas par vairākiem patiešām nepamatotiem cietumsodiem Baltkrievijā izplata gaismas ātrumā? Tāpēc ka, kad likumu pārkāpj prorietumnieciski noskaņoti politiķi, tad tie ir jāsedz un jāaizsargā, bet, kad likumu pārkāpj prokrieviski noskaņoti politiķi, tad tie ir jāgāž un, vēlams, jānogalina.

Rezultātā es secinu, ka visi tie demokrātiskie saukļi, kurus jaunā Ukrainas valdība deva 2015. gadā, izrādījās tukši vārdi. Reālajā dzīvē absolūti represīvo prokrievisko Janukoviča režīmu nomainīja nevis demokrātiska valdība, bet tieši tāds pats absolūti represīvais režīms, tikai proamerikānisks.

To pašu var teikt par Baltkrieviju. Ja Lukašenko režīmam ir paredzēts sabrukt ar spēku, tad to pēc analoģijas ar Ukrainu aizstās tieši tāds pats represīvais režīms, tikai opozicionārs. Un Baltkrievijas tauta pie varas esošā prokrievisko neliešu bara vietā saņems tādu pašu neliešu baru, tikai proamerikāniskui.

Lukašenko režīma vardarbīgas krišanas gadījumā Baltkrieviju noteikti gaida “brīvas” Ukrainas scenārijs - karš, simtiem tūkstošu šaujamieroču civiliedzīvotāju vidū, radikālu ekstrēmistu grupu darbību legalizēšana, kolosāls valsts parāda pieaugums, milzīgs korupcijas pieaugums, gigantiska darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšana uz ārzemēm, deindustrializācija, izglītības līmeņa pazemināšanās, jau tā zemā sociālo garantiju līmeņa pazemināšanās, valūtas devalvācija, komunālo pakalpojumu cenu pieaugums, pārtikas groza izmaksas pieaugums, trešās šķirnes finanšu instrumentu pieplūdums, katastrofāli zema dzimstība, baznīcas vajāšanas, tūkstošiem demobilizēto karavīru, kas meklē darbu noziedzīgā darba tirgū.

Acīmredzot, zinot, kā visas šīs lietas jau 6 gadus notiek Ukrainā, Pabrika kungs un Mūrnieces kundze no sirds vēlas, lai visas šīs “izpriecas” sāktu notikt arī Baltkrievijā. Acīmredzot Pabriks, Mūrniece un visi pārējie, kas atbalsta pretvalstiskus apvērsumus, uzskata, ka baltkrieviem nepietiek tikai ar represīvu režīmu. Viņi uzskata ka baltkrieviem pilnai laimei ir nepieciešams arī karš un emigrācija.

Visus tos cilvēkus, kuriem vēl ir svaigas atmiņas par barikādēm un kuri naivuma pēc uzskata, ka Baltkrieviju gaida nevis Ukrainas scenārijs, bet gan 1991. gada scenārijs Latvijā, es gribu sarūgtināt.

No procesu loģistikas viedokļa barikādes un "maidani" ir līdzīgi, galu galā šo notikumu saukļi un procesi ir gandrīz identiski. Atšķirība ir tā, ka 1992. gadā absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tautības un dzimtās valodas vēlējās dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā. Tomēr Baltkrievijā situācija ar to cilvēku skaitu, kuri vēlas iet pa it kā demokrātijas ceļu, ir nedaudz atšķirīga.

Baltkrievijā šodien, lai ko mums nestastītu medijos, sabiedrībā ir milzīga daļa cilvēku, kuri nevēlas demokrātiju, kuru viņiem ir sagatavojusi Amerikas vēstniecība. Baltkrievijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri, skatoties uz jauno Ukrainas "demokrātiju", saka "nē, paldies". Baltkrievijā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri saprot, ka, lai sasniegtu ekonomisko labklājību, nepietiek ar atbrīvošanu no rūpniecības un valsts parāda palielināšanu līdz rekordskaitlim. Neapšaubāmi, daudzi baltkrievi vēlas pārmaiņas, taču pat pēc visoptimistiskākajām aplēsēm šādu cilvēku nav pat puse.

Ja 1992. gadā vismaz puse Latvijas iedzīvotāju būtu pret brīvu, demokrātisku Latviju, barikādes beigtos ar militārām operācijām kaut kur Jēkabpils tuvumā, un Daugavpils rajons varēja saņemt Donbasa statusu. Bet nekas no tā nenotika tieši tāpēc, ka sabiedrībā valdīja vienprātība demokrātijas jautājumā. Bet Ukrainā un Baltkrievijā šādas vienprātības nav, un tāpēc mierīgi piespiest cilvēkus ticēt pasakām par "demokrātiju" nebūs iespējams.

Atgriežoties Latvijā, es vēlos atzīmēt, ka mums ir tada dīvaina tieksme neuzņemties atbildību par savu rīcību (it īpaši par vārdiem) un visās kļūdās vainot svešiniekus. Aptuveni tāda pati situācija ir ar protesta kustību atbalstu. Pirmkārt, mēs ar lepnumu dodam padomus cilvēkiem no citām valstīm, kā uzlabot viņu dzīvi ar protestu palidzību. Un pēc tam, kad mūsu padomu pilnīga bezjēdzība kļūst acīmredzama, mēs sakām, ka pie visa ir vainīga nevis mūsu provinciālā tuvredzība, bet kaut kāds tur onkulis, kurš dzīvo trīs mājas tālāk un kuram vārds ir Vladimirs.

Novērtē šo rakstu:

55
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas pārdomas par Ex-seržanta rakstu “Karš Ukrainā. Vai tiešām strupceļš - un kam?”

FotoRietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Lasīt visu...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...