Iesaki rakstu: 
Par partijas Vienotība „kasieri” un Solvitas Āboltiņas un viņas ģimenes „lietu kārtotāju” uzskatītajam Jānim Dambītim līdz ar varas maiņu Finanšu ministrijā nācies pamest ilgi ieņemto finanšu ministra padomnieka amatu, kas nodrošināja plašas iespējas „lietu kārtošanai” un „informācijas apritei” un pat Valsts ieņēmumu dienesta „universālo caurlaidi”.
„Jānis Dambītis bija finanšu ministra Jāņa Reira ārštata padomnieks nodokļu administrēšanas jautājumos uz viņa pilnvaru laiku. Sakarā ar jaunās valdības apstiprināšanu beidzās J. Reira pilnvaras, tāpēc atbilstoši normatīvajiem aktiem (Valsts pārvaldes iekārtas likums) 2016. gada 11. februārī tika izbeigtas darba attiecības ar J. Dambīti,” – šādi skan Finanšu ministrijas oficiālais skaidrojums par Dambīša gaitu beigām ministrijā.
Faktiski Dambītim ir bijis jāaiziet tāpēc, ka politiskajās aprindās viņš viennozīmīgi jau gadiem ilgi ir ticis uzskatīts par prasmīgu dažādu „lietu kārtotāju”, izmantojot savus kontaktus Finanšu ministrijas struktūrās un specdienestos, kurš politisko „jumtu” atradis „zem Vienotības”, lielā mērā pateicoties izrādītai lojalitātei tieši partijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Tagad Vienotības laiks Finanšu ministrijā līdz ar ZZS pārstāves Danas Reiznieces-Ozolas sēšanos ministra krēslā ir beidzies. Lai gan, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, viņš esot mēģinājis „neuzkrītoši” apliecināt savu potenciālo lojalitāti un noderīgumu „jaunajai varai”, tas nav izdevies. Kā liecina neoficiāla informācija, tiek domāts par kādu posteni Vienotības pārstāvja Arvila Ašeradena vadītajā Ekonomikas ministrijā, taču, kā oficiāli apstiprina ministrija, pašlaik Dambītis nekādu amatu tajā neieņem.
Savukārt Ināras Pētersones vadītais Valsts ieņēmumu dienests pagaidām klusē uz Pietiek jautājumiem par to, vai un kāpēc Dambītim, neraugoties uz viņa aiziešanu no Finanšu ministrijas, joprojām ir saglabāta VID "universālā caurlaide", kas viņam deva iespēju pēc saviem ieskatiem un faktiski nekontrolētam apmeklēt visas savas „kontaktpersonas” VID un Finanšu policijā.
Kā zināms, 2014. gadā Dambītis bija spiests pamest toreizējā finanšu ministra Andra Vilka (arī Vienotība) štata padomnieka posteni - vinš tikai pārcelts ārštatā. Tieši šis Vilka lēmums, kā toreiz tika ziņots, bija patiesais iemesls, kas piešķīlis tādu asumu partijas līderes Āboltiņas komentāriem par finanšu ministra nostāju iespējamās nodokļu celšanas jautājumā.
Cita informācija toreiz liecināja, ka Dambīti no amata savā birojā palūdzis aiziet finanšu ministrs un pāriešana ārštatā bijusi kompromiss, lai neizraisītu vēl lielāku partijas vadības neapmierinātību ar Vilka rīcību.
Vilks, kurš partijā ienāca ar tā dēvēto "lietussargu grupu", šaurā lokā jau senāk bija paudis gatavību atbrīvoties no Dambīša pēc tam, kad atklātībā parādījās fakti par padomnieka dārgo dzīvesveidu, piemēram, slēpti iegādāto un izmantoto dārgo auto, kas lika uzdot jautājumus par to samērību ar oficiālajiem ienākumiem.
Tieši Vilka lēmums par Dambīša nostumšanu, kas mazina padomnieka ietekmi Finanšu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā, līdz ar to arī ietekmi uzņēmēju vidū, kas gatavi ziedot partijai, toreiz bija galvenais iemesls Vienotības spices dusmām uz finanšu ministru. Kā zināms, tas beidzās ar Vilka aiziešanu no politikas.
Dambītis Pietiek toreiz gan noraidīja uzņēmēju vidē un politikas kuluāros sev piedēvētā Vienotības finanšu piesaistītāja lomu. "Nē, ar to gan es nenodarbojos pavisam droši," apgalvo Dambītis. Lai gan raksturots kā Āboltiņai ļoti pietuvināts, īpaši kopš Edgara Jaunupa nostumšanas no partijas finanšu lietām, pats Dambītis apgalvoja, ka viņa attiecības ar Āboltiņu esot kā ikvienam ierindas biedram ar partijas līderi.
Dambīti partijā un vēlāk Finanšu ministrijā savulaik ieveda Einars Repše.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
