Kašķis „Progresīvo” vadībā turpinās: saistībā ar Putņa izslēgšanu ētikas komisija asi kritizē partijas valdi
Partijas Progresīvie ētikas komisija03.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas PROGRESĪVIE ētikas komisija 2021. gada 14. jūnijā saņēma Viestura Kleinberga e-pasta vēstuli, kurā tika aicināta paust viedokli par Roberta Putņa interviju pride.lv un “partijas biedra paustajiem apgalvojumiem atbilstoši partijas statūtiem un ētikas principiem”.
E-pasta pielikumā bija ekrānšāviņš no 31 biedra parakstīta iesnieguma valdei, neiekļaujot parakstītāju sarakstu, kas liedza iespēju pārliecināties, ka šāds iesniegums ir tiesisks.
Ētikas komisija iepazinās ar Viestura Kleinberga atsūtīto ekrānšāviņu no iesnieguma un ar Roberta Putņa intervijas saturu pride.lv, kā arī ar diskusijām PROGRESĪVIE slēgtajā facebook grupā.
Lēmuma pieņemšanu kavēja vairāki apstākļi:
1. Iesnieguma ekrānšāviņā nav norādīts, kuri statūtu punkti ar kuru teksta daļu intervijā ir pārkāpti;
2. Nebija pieejams parakstītāju saraksts, kas ļautu precizēt sākotnēji neskaidros jautājumus.
Ētikas komisijai izdevās sazināties ar Robertu Putni, kura viedoklis aptuveni atreferējot bija: “Pārāk liela uzmanība 15 minūšu telefona intervijai, kur starp hi-hi-ha-ha tika uzdoti pāris ātri jautājumi.” Sarunas turpinājumā Roberts Putnis norādīja, ka nekad un nekādos apstākļos nedarītu neko, kas ir pret partijas principiem un idejām, un ka ir izbrīnīts, ka šai intervijai portālā, kas nav ļoti populārs, ir pievērsta tik liela uzmanība partijā.
Partijas iekšējās diskusijās vairākkārt tika apšaubīts, vai Roberts Putnis tiešām ir cietis no diskriminācijas savas seksuālās orientācijas dēļ. Kā argumenti tika minētas pieredzes, kad biedri savas seksuālās orientācijas dēļ nav cietuši. Tika arī noraidīts arguments, ka LGBT+ kopiena nav pārstāvēta valdē, jo LGBT+ pārstāvji ir, bet nav pauduši skaļi savu piederību kopienai.
Lēmuma sagatavošanas laikā Ētikas komisija uzzināja, ka Roberts Putnis ir izslēgts ar valdes lēmumu 21. jūnijā, nesagaidot Ētikas komisijas lēmumu un bez Roberta Putņa piedalīšanās sēdē.
Ētikas komisija, izsverot visu iepriekš minēto:
1. Aicina savlaicīgi (vismaz nedēļu iepriekš) vienoties ar biedru (par kura izslēgšanu tiks lemts) par sēdes datumu, lai dotu iespēju sevi pārstāvēt, sagatavoties un aizstāvēt;
2. Ja Ētikas komisija tiek aicināta paust viedokli, brīdināt par viedokļa sagatavošanas steidzamību, jo pēc biedra izslēgšanas lēmuma sagatavošanas laikā zūd ieguldītā darba lietderība;
3. Iesniegumā, kurā tiek apgalvots, ka biedrs nomelnojis partiju un grāvis reputāciju, būtu vēlams precīzāk izvērst, ar kuriem izteikumiem tieši partija ir nomelnota un tās reputācija grauta, lai sniedzot atzinumu. Ētikas komisijai nav jābalstās uz pašu pieņēmumiem par to, kas anonīmai biedru grupai šķitis nomelnojošs un graujošs;
4. Lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, ir jānodrošina skaidrs algoritms, kā biedri var drošā vidē kritizēt lēmumus un paust no vairuma atšķirīgu viedokli bez riska tikt apklusinātiem. Nenodrošinot šo iespēju, pastāv risks, ka līdzīgi starpgadījumi atkārtojas;
5. Ir jāizvairās bez iedziļināšanās noraidīt informāciju par sensitīvas grupas pārstāvja piedzīvotu negatīvu pieredzi. Ir nopietni jāuztver un jāanalizē signāli par iespējamu diskrimināciju, jo tas atbilst partijas principiem un programmai.
6. Politiskās partijas PROGRESĪVIE statūtu punkts 12.9.1. nosaka, ka Ētikas komisija "izskata iesniegumus par biedra izslēgšanu". Pirms partijas valde 2021.gada 21.jūnija skatīja iesniegumu par Roberta Putņa izslēgšanu, tas netika pilnā apjomā nodots izskatīšanai Ētikas komisijā.
Attiecīgi iesnieguma izskatīšanā netika ievērota statūtos noteiktā kārtība. Tā ir arī pirmā reize, kad valde no šādas labas pārvaldības prakses ir atkāpusies, valdei par biedra izslēgšanu lemjot, nesagaidot partijas statūtos paredzēto Ētikas komisijas vērtējumu. Līdz ar to lēmums par Roberta Putņa izslēgšanu nevar tikt uzskatīts par procesuāli tiesisku un spēkā esošu, jo partijas valde nav ievērojuši statūtos noteikto biedra izslēgšanas procedūru.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
