Kašķis „Progresīvo” vadībā turpinās: saistībā ar Putņa izslēgšanu ētikas komisija asi kritizē partijas valdi
Partijas Progresīvie ētikas komisija03.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas PROGRESĪVIE ētikas komisija 2021. gada 14. jūnijā saņēma Viestura Kleinberga e-pasta vēstuli, kurā tika aicināta paust viedokli par Roberta Putņa interviju pride.lv un “partijas biedra paustajiem apgalvojumiem atbilstoši partijas statūtiem un ētikas principiem”.
E-pasta pielikumā bija ekrānšāviņš no 31 biedra parakstīta iesnieguma valdei, neiekļaujot parakstītāju sarakstu, kas liedza iespēju pārliecināties, ka šāds iesniegums ir tiesisks.
Ētikas komisija iepazinās ar Viestura Kleinberga atsūtīto ekrānšāviņu no iesnieguma un ar Roberta Putņa intervijas saturu pride.lv, kā arī ar diskusijām PROGRESĪVIE slēgtajā facebook grupā.
Lēmuma pieņemšanu kavēja vairāki apstākļi:
1. Iesnieguma ekrānšāviņā nav norādīts, kuri statūtu punkti ar kuru teksta daļu intervijā ir pārkāpti;
2. Nebija pieejams parakstītāju saraksts, kas ļautu precizēt sākotnēji neskaidros jautājumus.
Ētikas komisijai izdevās sazināties ar Robertu Putni, kura viedoklis aptuveni atreferējot bija: “Pārāk liela uzmanība 15 minūšu telefona intervijai, kur starp hi-hi-ha-ha tika uzdoti pāris ātri jautājumi.” Sarunas turpinājumā Roberts Putnis norādīja, ka nekad un nekādos apstākļos nedarītu neko, kas ir pret partijas principiem un idejām, un ka ir izbrīnīts, ka šai intervijai portālā, kas nav ļoti populārs, ir pievērsta tik liela uzmanība partijā.
Partijas iekšējās diskusijās vairākkārt tika apšaubīts, vai Roberts Putnis tiešām ir cietis no diskriminācijas savas seksuālās orientācijas dēļ. Kā argumenti tika minētas pieredzes, kad biedri savas seksuālās orientācijas dēļ nav cietuši. Tika arī noraidīts arguments, ka LGBT+ kopiena nav pārstāvēta valdē, jo LGBT+ pārstāvji ir, bet nav pauduši skaļi savu piederību kopienai.
Lēmuma sagatavošanas laikā Ētikas komisija uzzināja, ka Roberts Putnis ir izslēgts ar valdes lēmumu 21. jūnijā, nesagaidot Ētikas komisijas lēmumu un bez Roberta Putņa piedalīšanās sēdē.
Ētikas komisija, izsverot visu iepriekš minēto:
1. Aicina savlaicīgi (vismaz nedēļu iepriekš) vienoties ar biedru (par kura izslēgšanu tiks lemts) par sēdes datumu, lai dotu iespēju sevi pārstāvēt, sagatavoties un aizstāvēt;
2. Ja Ētikas komisija tiek aicināta paust viedokli, brīdināt par viedokļa sagatavošanas steidzamību, jo pēc biedra izslēgšanas lēmuma sagatavošanas laikā zūd ieguldītā darba lietderība;
3. Iesniegumā, kurā tiek apgalvots, ka biedrs nomelnojis partiju un grāvis reputāciju, būtu vēlams precīzāk izvērst, ar kuriem izteikumiem tieši partija ir nomelnota un tās reputācija grauta, lai sniedzot atzinumu. Ētikas komisijai nav jābalstās uz pašu pieņēmumiem par to, kas anonīmai biedru grupai šķitis nomelnojošs un graujošs;
4. Lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, ir jānodrošina skaidrs algoritms, kā biedri var drošā vidē kritizēt lēmumus un paust no vairuma atšķirīgu viedokli bez riska tikt apklusinātiem. Nenodrošinot šo iespēju, pastāv risks, ka līdzīgi starpgadījumi atkārtojas;
5. Ir jāizvairās bez iedziļināšanās noraidīt informāciju par sensitīvas grupas pārstāvja piedzīvotu negatīvu pieredzi. Ir nopietni jāuztver un jāanalizē signāli par iespējamu diskrimināciju, jo tas atbilst partijas principiem un programmai.
6. Politiskās partijas PROGRESĪVIE statūtu punkts 12.9.1. nosaka, ka Ētikas komisija "izskata iesniegumus par biedra izslēgšanu". Pirms partijas valde 2021.gada 21.jūnija skatīja iesniegumu par Roberta Putņa izslēgšanu, tas netika pilnā apjomā nodots izskatīšanai Ētikas komisijā.
Attiecīgi iesnieguma izskatīšanā netika ievērota statūtos noteiktā kārtība. Tā ir arī pirmā reize, kad valde no šādas labas pārvaldības prakses ir atkāpusies, valdei par biedra izslēgšanu lemjot, nesagaidot partijas statūtos paredzēto Ētikas komisijas vērtējumu. Līdz ar to lēmums par Roberta Putņa izslēgšanu nevar tikt uzskatīts par procesuāli tiesisku un spēkā esošu, jo partijas valde nav ievērojuši statūtos noteikto biedra izslēgšanas procedūru.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
