Kašķis „Progresīvo” vadībā turpinās: saistībā ar Putņa izslēgšanu ētikas komisija asi kritizē partijas valdi
Partijas Progresīvie ētikas komisija03.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas PROGRESĪVIE ētikas komisija 2021. gada 14. jūnijā saņēma Viestura Kleinberga e-pasta vēstuli, kurā tika aicināta paust viedokli par Roberta Putņa interviju pride.lv un “partijas biedra paustajiem apgalvojumiem atbilstoši partijas statūtiem un ētikas principiem”.
E-pasta pielikumā bija ekrānšāviņš no 31 biedra parakstīta iesnieguma valdei, neiekļaujot parakstītāju sarakstu, kas liedza iespēju pārliecināties, ka šāds iesniegums ir tiesisks.
Ētikas komisija iepazinās ar Viestura Kleinberga atsūtīto ekrānšāviņu no iesnieguma un ar Roberta Putņa intervijas saturu pride.lv, kā arī ar diskusijām PROGRESĪVIE slēgtajā facebook grupā.
Lēmuma pieņemšanu kavēja vairāki apstākļi:
1. Iesnieguma ekrānšāviņā nav norādīts, kuri statūtu punkti ar kuru teksta daļu intervijā ir pārkāpti;
2. Nebija pieejams parakstītāju saraksts, kas ļautu precizēt sākotnēji neskaidros jautājumus.
Ētikas komisijai izdevās sazināties ar Robertu Putni, kura viedoklis aptuveni atreferējot bija: “Pārāk liela uzmanība 15 minūšu telefona intervijai, kur starp hi-hi-ha-ha tika uzdoti pāris ātri jautājumi.” Sarunas turpinājumā Roberts Putnis norādīja, ka nekad un nekādos apstākļos nedarītu neko, kas ir pret partijas principiem un idejām, un ka ir izbrīnīts, ka šai intervijai portālā, kas nav ļoti populārs, ir pievērsta tik liela uzmanība partijā.
Partijas iekšējās diskusijās vairākkārt tika apšaubīts, vai Roberts Putnis tiešām ir cietis no diskriminācijas savas seksuālās orientācijas dēļ. Kā argumenti tika minētas pieredzes, kad biedri savas seksuālās orientācijas dēļ nav cietuši. Tika arī noraidīts arguments, ka LGBT+ kopiena nav pārstāvēta valdē, jo LGBT+ pārstāvji ir, bet nav pauduši skaļi savu piederību kopienai.
Lēmuma sagatavošanas laikā Ētikas komisija uzzināja, ka Roberts Putnis ir izslēgts ar valdes lēmumu 21. jūnijā, nesagaidot Ētikas komisijas lēmumu un bez Roberta Putņa piedalīšanās sēdē.
Ētikas komisija, izsverot visu iepriekš minēto:
1. Aicina savlaicīgi (vismaz nedēļu iepriekš) vienoties ar biedru (par kura izslēgšanu tiks lemts) par sēdes datumu, lai dotu iespēju sevi pārstāvēt, sagatavoties un aizstāvēt;
2. Ja Ētikas komisija tiek aicināta paust viedokli, brīdināt par viedokļa sagatavošanas steidzamību, jo pēc biedra izslēgšanas lēmuma sagatavošanas laikā zūd ieguldītā darba lietderība;
3. Iesniegumā, kurā tiek apgalvots, ka biedrs nomelnojis partiju un grāvis reputāciju, būtu vēlams precīzāk izvērst, ar kuriem izteikumiem tieši partija ir nomelnota un tās reputācija grauta, lai sniedzot atzinumu. Ētikas komisijai nav jābalstās uz pašu pieņēmumiem par to, kas anonīmai biedru grupai šķitis nomelnojošs un graujošs;
4. Lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, ir jānodrošina skaidrs algoritms, kā biedri var drošā vidē kritizēt lēmumus un paust no vairuma atšķirīgu viedokli bez riska tikt apklusinātiem. Nenodrošinot šo iespēju, pastāv risks, ka līdzīgi starpgadījumi atkārtojas;
5. Ir jāizvairās bez iedziļināšanās noraidīt informāciju par sensitīvas grupas pārstāvja piedzīvotu negatīvu pieredzi. Ir nopietni jāuztver un jāanalizē signāli par iespējamu diskrimināciju, jo tas atbilst partijas principiem un programmai.
6. Politiskās partijas PROGRESĪVIE statūtu punkts 12.9.1. nosaka, ka Ētikas komisija "izskata iesniegumus par biedra izslēgšanu". Pirms partijas valde 2021.gada 21.jūnija skatīja iesniegumu par Roberta Putņa izslēgšanu, tas netika pilnā apjomā nodots izskatīšanai Ētikas komisijā.
Attiecīgi iesnieguma izskatīšanā netika ievērota statūtos noteiktā kārtība. Tā ir arī pirmā reize, kad valde no šādas labas pārvaldības prakses ir atkāpusies, valdei par biedra izslēgšanu lemjot, nesagaidot partijas statūtos paredzēto Ētikas komisijas vērtējumu. Līdz ar to lēmums par Roberta Putņa izslēgšanu nevar tikt uzskatīts par procesuāli tiesisku un spēkā esošu, jo partijas valde nav ievērojuši statūtos noteikto biedra izslēgšanas procedūru.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
