Kaspar Foigt, ar kādām tiesībām jūs esat publiskojis personas vārdu un uzvārdu?
Daiga Avdejanova, Datu valsts inspekcijas direktore11.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Datu valsts inspekcija veic pārbaudi par to, ka interneta vietnē https://laacz.lv https://laacz.lv/f/misc/lamuvardi/list/805 (turpmāk - Interneta vietne) ir publiskoti nepilngadīgas personas XXX vārds un uzvārds.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu, Datu valsts inspekcija veic personas datu aizsardzības uzraudzību un, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta trešās daļas 1., 2.punktam, Datu valsts inspekcijas pienākums ir nodrošināt valstī personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību.
Datu valsts inspekcija paskaidro, ka personas dati Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas dalu apstrāde, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punktu, ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tai skaitā publicēšana (izpaušana trešajām personām). Līdz ar to vārds un uzvārds ir personas dati Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punkta izpratnē, savukārt minētās informācijas par XXX publiskošana Interneta vietnē ir personas datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 9.punktu, par personas datu atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam ir atbildīgs pārzinis - fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura pati vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes mērķu un apstrādes līdzekļus.
Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura 7.pants nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem, piemēram, ja ir saņemta datu subjekta (saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 1.punktu datu subjekts ir persona, kuras personas dati tiek apstrādāti) piekrišana (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1 .punkts).
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Tas nozīmē, ka pirms personas datu apstrādes veikšanas ir jāizvērtē, vai pastāv tiesisks mērķis plānotajai personas datu apstrādei, vai šo mērķi var sasniegt ar iecerēto personas datu apstrādi un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, cits veidā vai arī neapstrādājot vispār. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam un to nedrīkst veikt.
Šobrīd Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta sniegtā un Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs, Kaspars Foigts, esat domēna laacz.lv lietotājs, tādējādi Jūs nosakāt Interneta vietnē publicētās informācijas saturu un Jūs varat ietekmēt un kontrolēt Interneta vietnē publicējamo informāciju, tai skaitā ietekmēt un kontrolēt Interneta vietnē veikto personas datu apstrādi. Tādējādi, saskaņā ar Fizisko personas datu aizsardzības likuma 2.panta 9.punktu, Jūs esat atbildīgs par Interneta vietnē veikto personas datu apstrādi un tās atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam.
Norādām, ka Datu valsts inspekcijas šobrīd rīcībā esošā informācija neliecina, ka pastāvēja vai pastāv kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem personas datu publicēšanai Interneta vietnē.
Ņemot vērā iepriekš minēto un, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1., 2. un 4.punktu, ceturtās daļas 2. un 3.punktu, Datu valsts inspekcija lūdz Jūs nekavējoties nodrošināt, lai Interneta vietnē tiktu dzēsta visa informācija, kas attiecas uz XXX, t.i., lai tiktu dzēsti Interneta vietnē publiskotie XXX personas dati - vārds un uzvārds.
Vienlaicīgi, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta ceturtās daļas 1.punktu un 30.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, Datu valsts inspekcija lūdz Jūs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam (pēdējā diena vēstules iesniegšanai pastā rakstiski sniegt Datu valsts inspekcijai informāciju, kas apliecina iepriekš minētā pienākuma izpildi. Pretējā gadījumā lūdzam rakstiski sniegt informāciju, ar kādu mērķi un uz kāda tiesiskā pamata, t.i., saskaņā ar kuru Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta punktu un citu normatīvā akta normu Interneta vietnē ir publiskoti personas dati.
Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu Datu valsts inspekcijai, savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
