Kaspar Foigt, ar kādām tiesībām jūs esat publiskojis personas vārdu un uzvārdu?
Daiga Avdejanova, Datu valsts inspekcijas direktore11.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Datu valsts inspekcija veic pārbaudi par to, ka interneta vietnē https://laacz.lv https://laacz.lv/f/misc/lamuvardi/list/805 (turpmāk - Interneta vietne) ir publiskoti nepilngadīgas personas XXX vārds un uzvārds.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu, Datu valsts inspekcija veic personas datu aizsardzības uzraudzību un, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta trešās daļas 1., 2.punktam, Datu valsts inspekcijas pienākums ir nodrošināt valstī personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību.
Datu valsts inspekcija paskaidro, ka personas dati Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas dalu apstrāde, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punktu, ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tai skaitā publicēšana (izpaušana trešajām personām). Līdz ar to vārds un uzvārds ir personas dati Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punkta izpratnē, savukārt minētās informācijas par XXX publiskošana Interneta vietnē ir personas datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 9.punktu, par personas datu atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam ir atbildīgs pārzinis - fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura pati vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes mērķu un apstrādes līdzekļus.
Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura 7.pants nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem, piemēram, ja ir saņemta datu subjekta (saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 1.punktu datu subjekts ir persona, kuras personas dati tiek apstrādāti) piekrišana (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1 .punkts).
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Tas nozīmē, ka pirms personas datu apstrādes veikšanas ir jāizvērtē, vai pastāv tiesisks mērķis plānotajai personas datu apstrādei, vai šo mērķi var sasniegt ar iecerēto personas datu apstrādi un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, cits veidā vai arī neapstrādājot vispār. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam un to nedrīkst veikt.
Šobrīd Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta sniegtā un Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs, Kaspars Foigts, esat domēna laacz.lv lietotājs, tādējādi Jūs nosakāt Interneta vietnē publicētās informācijas saturu un Jūs varat ietekmēt un kontrolēt Interneta vietnē publicējamo informāciju, tai skaitā ietekmēt un kontrolēt Interneta vietnē veikto personas datu apstrādi. Tādējādi, saskaņā ar Fizisko personas datu aizsardzības likuma 2.panta 9.punktu, Jūs esat atbildīgs par Interneta vietnē veikto personas datu apstrādi un tās atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam.
Norādām, ka Datu valsts inspekcijas šobrīd rīcībā esošā informācija neliecina, ka pastāvēja vai pastāv kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem personas datu publicēšanai Interneta vietnē.
Ņemot vērā iepriekš minēto un, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1., 2. un 4.punktu, ceturtās daļas 2. un 3.punktu, Datu valsts inspekcija lūdz Jūs nekavējoties nodrošināt, lai Interneta vietnē tiktu dzēsta visa informācija, kas attiecas uz XXX, t.i., lai tiktu dzēsti Interneta vietnē publiskotie XXX personas dati - vārds un uzvārds.
Vienlaicīgi, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta ceturtās daļas 1.punktu un 30.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, Datu valsts inspekcija lūdz Jūs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam (pēdējā diena vēstules iesniegšanai pastā rakstiski sniegt Datu valsts inspekcijai informāciju, kas apliecina iepriekš minētā pienākuma izpildi. Pretējā gadījumā lūdzam rakstiski sniegt informāciju, ar kādu mērķi un uz kāda tiesiskā pamata, t.i., saskaņā ar kuru Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta punktu un citu normatīvā akta normu Interneta vietnē ir publiskoti personas dati.
Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu Datu valsts inspekcijai, savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
