Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaspars Gorkšs pēdējā laikā publiskajā telpā aktīvi runā par ētikas un morāles normām Latvijas futbolā, asi izsakoties par saviem konkurentiem, mēģinot sevi padarīt par ētikas un morāles paraugu un šo ēterisko normu “karoga nesēju” Latvijas futbolā. Taču aiz skaļiem lozungiem par ētiku un morāli K.Gorkšs, šķiet, ir piemirsis savas ģimenes, iespējams, lielāko biznesu. Publiskajā telpā stāstot vien par bāru un restorānu biznesu, vienlaikus viņš noklusē sava tēva veiksmes stāstu uzņēmējdarbībā.

Proti, K.Gorkša tēvam Jurim Gorkšam (pārstāv futbola klubu “Auda”) pieder kompānija SIA “Arena Sports” (50%), un viņš arī ir vienīgais šī uzņēmuma valdes loceklis. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamo informāciju, SIA “Arena Sports” jau ilgstoši nodarbojas ar stadionu būvniecības darbiem, tostarp sintētisko segumu izbūvi sporta laukumiem un sektoriem.

Valsts un pašvaldības iepirkumos Gorkša tēva uzņēmums startē dažādi, proti, pats kā ģenerāluzņēmējs, kopā ar citām kompānijām, kā arī kā apakšuzņēmējs. Pēc publiski pieejamās informācijas, K. Gorkša tēva bizness SIA “Arena Sports” nav vērtējams kā mazs. 2016. gada apgrozījums bijis 918 370 eiro, un viņš ar šo biznesu 2016. gadā ir spējis oficiāli nopelnīt 77 655 eiro.

K. Gorkšs savā programmā ir norādījis trīs prioritātes – pārvaldes efektivitāte, finanses un ilgtspēja. Lai panāktu ilgtspēju Latvijas futbolā, tam ir nepieciešama neizbēgama infrastruktūras attīstīšana, proti, ir nepieciešama jaunu sporta laukumu izveide un esošo rekonstrukcijas, tostarp, sintētisko segumu izbūve. K. Gorkšs arī norādījis, ka aktīvi strādā ar pašvaldībām, lai veicinātu futbola attīstību. Jāatzīmē, ka tieši pašvaldības piešķir lielu daļu finansējuma sporta būvju rekonstrukcijai un segumu ieklāšanai.

Sportacentrs.com 16. aprīlī rīkotajā diskusijā viens no kandidātiem Vadims Ļašenko, uzdeva K.Gorkšam jautājumu par viņa tēva iesaisti sporta būvju būvniecībā un laukumu segumu maiņā. K.Gorkšs izlikās nesaprotam jautājumu, kā rezultātā otrs no kandidātiem Krišjānis Kļaviņš precizēja: “Vai viņš [Gorkša tēvs] būs tas, kuram LFF uzticēs futbola laukuma ieklāšanu?”. Jāatzīst, ka K.Gorkšs bija zināmā mērā nepatīkami pārsteigts par šādu jautājumu un norādīja, ka Latvijas futbola federācija (LFF), viņaprāt, tēvam laukumu ieklāšanu neuztic, papildinot, ka vismaz tieši noteikti ne, tā noliedzot tēva saistību ar laukumu seguma ieklāšanas biznesu.

Vēlāk V. Ļašenko papildināja šo jautājumu, kuru K. Gorkšs izlikās nesaprotam, kā rezultātā K.Kļaviņš pēc K. Gorkša nesniegtās atbildes norādīja, ka “uzskatīsim, ka mēs nesaprotam jautājumus, uz kuriem mēs negribam atbildēt”, tādējādi netieši norādot par K. Gorkša iespējami tīšu nevēlēšanos atbildēt uz sev neērtiem jautājumiem sabiedrības un LFF biedru priekšā.

Jāatzīmē, ka K. Gorkša tēva veiksmīgā biznesa attīstīšana ir bijusi iespējama ne bez līdzšinējā LFF prezidenta Gunta Indriksona labvēlības. Medijos plaši ir izskanējis, ka tieši K.Gorkšs ir G. Indriksona favorīts no esošajiem trim kandidātiem uz LFF prezidenta amatu, turklāt Juris Gorkšs ir savulaik kopā ar G.Indriksonu darbojies vienā valdē LFF.

Novērtē šo rakstu:

22
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...