Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī?

Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī?

Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda.

Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.

Aug klajums bezgalīgs. Zūd pagalmi un sētas.

Trauc milzu traktori - līdz apvārsnim velk rētas.

Reiz ducim saimnieku te bij, ko čakli ecēt.

Nu vairs ne kumeļu, ne zelteņu, kam tecēt.

Lūzt klusi mugurkauls i klētiņai, i rijai.

Nav bēda jālūko līdz tālai Sibīrijai.

Tā jau tepat - pa taciņām, kas bija.

Drīz prom būs Latvija un klāt būs Sibīrija.

Kur esi, meitēn mans? Nē, nu jau tu par māti.

Kas jūs tā dīdīja, ka jūs tā izvazāti?

Vai man bij zelta maz, kas dalīts audžu audzēs?

Kā es jūs saudzēju! Vai svešums jūs tā saudzēs?

Jau jūtu akcentu, kad vēl pa retam zvani.

Un bērni nerunā vairs latviski ar mani.

Pat tie, kas šeit vēl - nebēgušo pulki…

Lai viņus saprastu, jau vajadzīgi tulki.

Līdz asinīm man klusējot kost mēlē…

Vien pāris dekādes un zaudēts viss šai spēlē.

Gan skolas piebeigtas, gan viensētas, gan miesti.

Stāv senču guļbūves, kam debesis sen griesti.

Es jau vēl paciešos, vēl mazliet ceru, gaidu.

Vēl svētkos padziedu, vēl Ziemassvētkos smaidu.

Šai tūkstošgadē man ir pirmo reizi jausmas -

vairs mīla nevieno, varbūt vairs tikai šausmas…

Nē, es jūs nebaidu, mans dēliņ, meitiņ manu.

Es labāk uzrakstu, kā senāk, nevis zvanu.

Jau vārdu nebija, kad lidmašīnās kāpāt.

Nu tikai mūžīgie - ko Dievu lūgt, ne pļāpāt.

Uz ceļiem pamestiem - līdz asinīm uz ceļiem -

aizvien te vientuļāk ar senčiem vien un veļiem.

Ar baltu grāmatu un pļavu madarainu,

ne mēmi vainojot, bet pavadot ar dainu.

Lai kā aug pilsētas, kaut miljons stāvos krautas,

bez dzīvām viensētām un laukiem nebūs tautas.

Jau zemi tricina, dzen katastrofas krīzē,

bet man ir vienmēr te zaļš miers kā paradīzē.

Bet tukšas nepaliks ap mani tukšās āres.

Bēgs citas tautas šurp - kā siseņi, ne spāres.

Tām plūdi pavēstīs un lava atklās tieši,

ka man vairs tautas nav. Un šurp trauks cittautieši.

Sirds pilna, ai... Drīz punkts un rakstīt beigšu.

Vēl tikai pēdējais, ko novēlot jums teikšu:

par māti Latviju tik tie jūs mani sauksiet,

kas laukos atgriezties uz tēvu zemi brauksiet.

Nav spēka liekuļot līdz asinīm uz ceļiem.

Es sen jau zemnīcā uz plikiem kartupeļiem.

Vai māti tik uz svētkiem bērni rotā glīti?

Tad baro nabagus un cienā bārenīti.

Jūs mani pametāt, jo ne pēc manis alkāt.

Es bārene. Jums nebūs mani valkāt.

Gan tuvos mīlu es, gan tālu tālēs rautos.

Ja mani mīlētu, pie manis vien jūs kļautos.

Šo rakstu ziedonī. Ir nakts un zvaigznes zalgā.

Man palīdz Indriķis, kas dzīvo Vecpiebalgā.

Vēl ceru - dzīvas vēl te pulsē tautas vielas.

Bet asinsvadi man ir taciņas, ne ielas…

https://youtu.be/Doy6_k5zYfc

Novērtē šo rakstu:

256
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...