Katastrofālas rindas pie slimnīcām, kurām trūkst 40 miljonu eiro? Medikamentu trūkums aptiekās? Nieki, es labāk parunāšu par pašpietiekamību zāļu pieejamībā
Hosams Abu Meri, Jaunā Vienotība10.03.2025.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Lai arī Eiropas kopējās drošības jautājums aktualizējies jau vairākus gadus, mēs, Eiropa, atkal esam nonākuši jaunā realitātes izpratnē, un mūsu nākotne ir atkarīga no izlēmīgas un koordinētas rīcības. Vēlos akcentēt, ka Eiropas drošības pamats ir arī veselības sistēmas noturība un gatavība ārkārtas situācijām. Mēs redzam, ka ES dalībvalstu intereses, prioritātes un vajadzības ir atšķirīgas – reizēm vienoties par visas valstis apmierinošiem lēmumiem ir ļoti liels izaicinājums. Tomēr gan kā veselības ministram, gan kā Latvijas iedzīvotājam man ir svarīgi, lai Eiropa ieslēdz "nākamo ātrumu" attiecībā ne tikai uz aizsardzību, bet arī veselības nozares noturību.
Viens no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem Eiropas Padomes darba kārtībā ir zāļu pieejamība – tiek gatavota apjomīgākā farmācijas sektora tiesību aktu pakotne pēdējo 20 gadu laikā, un esam gandarīti, ka tās virzību Polija, kas pašlaik ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē, ir noteikusi par prioritāti.
ES dalībvalstīm atšķiras viedokļi par iespējamiem risinājumiem, bet vismaz ir panākta vienprātība, ka nedrīkst atstāt novārtā tik būtiskus jautājumus kā zāļu piegādes ķēžu noturība, ražošanas kapacitātes celšana un zāļu trūkuma mazināšana.
Īslaicīgi zāļu piegāžu pārrāvumi ir izaicinājums visur Eiropā, tomēr Latvijā spējam nodrošināt regulāras piegādes 98% medikamentu. Tomēr tāpat kā citas mazākās ES dalībvalstis saskaramies ar grūtībām saņemt inovatīvos medikamentus – tikai 30% no visām ES centralizēti pieejamām zālēm tiek izplatīti Latvijā. Paļaušanās uz ierobežotu skaitu zāļu piegādātāju būtiski palielina veselības sistēmas ievainojamību – mēs nedrīkstam pieļaut zāļu deficītu pārrautu piegādes ķēžu dēļ.
Kopā ar līdzīgi domājošām valstīm – Kipru, Horvātiju, Dāniju, Grieķiju, Maltu un Slovēniju – strādājam pie tā, lai padarītu zāles pieejamākas mazākajās ES dalībvalstīs, – prasām farmācijas pakotnes tiesību aktos iekļaut pienākumu ražotājiem pēc dalībvalsts pieprasījuma obligāti piegādāt zāles. Kaut arī mums ir dažādi mehānismi, kā veicināt zāļu nonākšanu tirgū, piemēram, Zāļu valsts aģentūra var uzrunāt reģistrācijas apliecību īpašniekus vai kopā ar citām ES dalībvalstīm organizēt kopīgu iepirkumu, realitātē tas ne vienmēr garantē rezultātu.
Marta beigās neformālajā veselības ministru sanāksmē Polijā uzsvēršu medikamentu pieejamības risinājumu neatliekamību arī drošības spēju stiprināšanas kontekstā. Šajā sanāksmē detalizētāk spriedīsim arī par rīcības plānu medikamentu nodrošināšanai mazajām ES dalībvalstīm.
Šobrīd mazo valstu balsi sadzirdējuši arī Eiropas ražotāji un izteikuši gatavību iesaistīties mehānismu izstrādē, lai pacientiem vienlīdzīgi visā Eiropā būtu pieejami gan kritiskie, gan inovatīvie medikamenti.
Esmu vairākkārt atgādinājis saviem kolēģiem, pārējiem ES veselības ministriem un turpināšu uzstāt – ir vajadzīgs skaidrs un reālistisks rīcības plāns, kā mēs nodrošināsim iedzīvotājus ar medikamentiem kā miera laikā, tā – jo sevišķi – ārkārtas situācijās. Tie laiki, kad varējām problēmas risināt nacionālā līmenī, katrs strādājot pats par sevi, ir beigušies, jo drošība ir mūsu kolektīvā atbildība.
ES pašlaik atrodas zem ļoti liela spiediena pasaulei pierādīt, ka mēs spējam būt izlēmīgi, ātri un vienoti, un tas pavisam noteikti attiecas arī uz veselības nozari.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
