Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām
Daniels Pavļuts, veselības ministrs14.02.2021.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības nav. Katram scenārijam ir savas blaknes un riski. Un tie visi skaidri parāda - sagatavoties dzīvei "garajam Covid-19" nevarēsim, ja neatjaunosim valdības darbu. Sākot no lēmumiem par vērienīgu atbalstu ģimenēm un visneaizsargātākajai sabiedrības daļai un beidzot ar katra valdības ministra personisko atbildību.
Jautājums, kad vakcinēsies valsts vadītāji, dienas kārtībā bija, vēl pirms stājos veselības ministra darbā. To man vaicājuši gan žurnālisti un viedokļu līderi, gan ministru prezidents un valsts prezidents. Visu janvāra mēnesi skaidroju, ka būtisks ir sabiedrības noskaņojums un valsts vadītāju vakcinācija varētu būt apsverama pēc sociālās aprūpes centru un sirmgalvju vakcinācijas. Tad Latvijā būs vairāk vakcīnu, un sāksim vakcinēt nozaru kritiskos darbiniekus.
Svārstīgo iedrošināšana
Bet mans viedoklis mainījās. Un tam ir vairāki iemesli. Viens (sabiedrībā, iespējams, ne tik populārs, jo mēs, politiķi, neesam visai ieredzēti) - valdības ministri krīzes laikā nedrīkst "izkrist no aprites" un viņu darbs klātienē būtu produktīvāks. Arī mani pašu daudzkārt un uzstājīgi ir mēģinājuši pārliecināt obligāti un publiski pie pirmās iespējas vakcinēties.
Otrs ir simbolisks. Daļa sabiedrības uz vakcināciju raugās ar nedrošību (tādu, kas vakcinācijai šobrīd saka ne "jā", ne "nē" ir ap 20% līdz 30%). Mūsu lielais uzdevums ir viņus patiesi un pilnvērtīgi informēt un arī ar savu piemēru iedrošināt vakcinēties. Turklāt daļa cilvēku valsts amatpersonu vakcināciju atbalsta.
Tiktāl vispārīgi. Tas, kas notika pēdējās divās nedēļās un mainīja manu personisko viedokli, lielā mērā ir saistīts tieši ar "AstraZeneca" vakcīnām, kurām mūsu vakcīnu portfelī ir centrālā vieta.
"AstraZeneca" krustugunīs
Ar nepacietību gaidījām "AstraZeneca" pirmo piegādi, lai sāktu vakcinēt sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus. Tomēr drīz pēc Eiropas Zāļu aģentūras lēmuma reģistrēt "AstraZeneca" kā prēriju ugunsgrēks izplatījās ziņa, ka vēl neesot iegūts pietiekami daudz datu par tās iedarbīgumu senioru vidū (daudzi to maldīgi uztvēra, ka vakcīna nav gana droša senioriem).
Viena pēc otras valstis (sākot no Vācijas un beidzot ar Igauniju) paziņoja, ka pagaidām to neizmantos savu vecāka gadagājuma cilvēku vakcinācijai. Šīm valstīm lielākoties ir piegādātas arī citas vakcīnas, ko likt lietā, bet mums šobrīd alternatīvu "AstraZeneca" vakcīnām nav. "Moderna" vakcīnas pienāk ļoti mazā daudzumā, un nākamās "Pfizer"/"BioNTech" mums būs tikai aprīlī.
Ziņas par krustugunīs nonākušo "AstraZeneca" guva plašu rezonansi Latvijā, sociālās aprūpes centru darbinieki ļoti negribīgi pieteicās vakcinācijai. Viņus nepārliecināja zinātniski pamatoti argumenti, tostarp Eiropas Zāļu aģentūras, Pasaules Veselības organizācijas un arī Latvijas Zāļu aģentūras dotā "zaļā gaisma" "AstraZeneca" vakcinācijai visās vecumu grupās.
Kā tika pieņemti lēmumi?
Lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "Astra Zeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, 4. februārī valdība konceptuāli lēma vakcinēt NDP un MK locekļus. 9. februārī valdība izskatīja un kopīgi lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām.
Otrajā prioritārajā grupā valdība iekļāva ierobežotu skaitu amatpersonu, ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu. Tajā pašā dienā valdība lēma, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb vakcinācijas vēstnešus.
Saskaņā ar šiem lēmumiem un konsultācijām ar Ministru prezidentu, valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju uz vakcināciju 11. un 12. februārī aicināju NDP locekļus, MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu.
Atzīstu, ka spriedzē šis lēmums netika jēdzīgi izskaidrots. Vakcinācijas vēstneši tika sajaukti kopā ar valdību un NDP. Saprotu un pieņemu kritiku, ka valdība, kas "nepieņēma politisku lēmumu iepirkt visas mums pieejamās vakcīnas, tagad pieņēmusi politisku lēmumu potēt sevi". Uz notikušo pamatoti var skatīties arī šādi.
Pieļauju, ka šo viedokli pauž cilvēki, kas tic zinātnei un vakcīnām un ar nepacietību gaida visas sabiedrības ātrāku vakcināciju. Bet mūsu mērķis pamatā bija uzrunāt citu - svārstīgo un nedrošo sabiedrības daļu. Cita starpā esam saņēmuši arī priecīgu ziņu - Latvijā ir pirmais sociālās aprūpes centrs, kurā vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši visi iemītnieki.
Tālākie soļi
Šobrīd pats būtiskākais ir koncentrēties uz sociālo aprūpes centru klientu un darbinieku vakcināciju. Saņemot lielākas vakcīnu kravas, izvērsīsim plašu senioru, hroniski slimo cilvēku un personu, kas mājās aprūpē smagi slimos, vakcināciju. Vienlaikus kopā ar nozarēm strādājam pie nosacījumu izstrādēs, kā epidemioloģiski droši dzīvot jaunajā realitātē - "garā Covid-19" apstākļos.
Tomēr uzskatu, ka ar šiem soļiem vien šobrīd ir par maz. Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam. Tas vajadzīgs savstarpējai uzticībai, kas pandēmijā būtiskāka par visu citu. Lai mazinātu neuzticēšanos valdībai un palīdzētu kopīgi uzveikt pandēmiju, valdības darbs ir būtiski jāmaina, es teiktu, jāatjauno. Jāatjauno produktīvs valdības darbs klātienē. Jāatjauno gatavība sniegt daudz vērienīgāku atbalstu krīzes skartajiem cilvēkiem, īpaši finansiāli palīdzot bērniem un ģimenēm. Un ir jāatjauno valdības darbs personiskās atbildības līmenī.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
