Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības nav. Katram scenārijam ir savas blaknes un riski. Un tie visi skaidri parāda - sagatavoties dzīvei "garajam Covid-19" nevarēsim, ja neatjaunosim valdības darbu. Sākot no lēmumiem par vērienīgu atbalstu ģimenēm un visneaizsargātākajai sabiedrības daļai un beidzot ar katra valdības ministra personisko atbildību.

Jautājums, kad vakcinēsies valsts vadītāji, dienas kārtībā bija, vēl pirms stājos veselības ministra darbā. To man vaicājuši gan žurnālisti un viedokļu līderi, gan ministru prezidents un valsts prezidents. Visu janvāra mēnesi skaidroju, ka būtisks ir sabiedrības noskaņojums un valsts vadītāju vakcinācija varētu būt apsverama pēc sociālās aprūpes centru un sirmgalvju vakcinācijas. Tad Latvijā būs vairāk vakcīnu, un sāksim vakcinēt nozaru kritiskos darbiniekus.

Svārstīgo iedrošināšana

Bet mans viedoklis mainījās. Un tam ir vairāki iemesli. Viens (sabiedrībā, iespējams, ne tik populārs, jo mēs, politiķi, neesam visai ieredzēti) - valdības ministri krīzes laikā nedrīkst "izkrist no aprites" un viņu darbs klātienē būtu produktīvāks. Arī mani pašu daudzkārt un uzstājīgi ir mēģinājuši pārliecināt obligāti un publiski pie pirmās iespējas vakcinēties.

Otrs ir simbolisks. Daļa sabiedrības uz vakcināciju raugās ar nedrošību (tādu, kas vakcinācijai šobrīd saka ne "jā", ne "nē" ir ap 20% līdz 30%). Mūsu lielais uzdevums ir viņus patiesi un pilnvērtīgi informēt un arī ar savu piemēru iedrošināt vakcinēties. Turklāt daļa cilvēku valsts amatpersonu vakcināciju atbalsta.

Tiktāl vispārīgi. Tas, kas notika pēdējās divās nedēļās un mainīja manu personisko viedokli, lielā mērā ir saistīts tieši ar "AstraZeneca" vakcīnām, kurām mūsu vakcīnu portfelī ir centrālā vieta.

"AstraZeneca" krustugunīs

Ar nepacietību gaidījām "AstraZeneca" pirmo piegādi, lai sāktu vakcinēt sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus. Tomēr drīz pēc Eiropas Zāļu aģentūras lēmuma reģistrēt "AstraZeneca" kā prēriju ugunsgrēks izplatījās ziņa, ka vēl neesot iegūts pietiekami daudz datu par tās iedarbīgumu senioru vidū (daudzi to maldīgi uztvēra, ka vakcīna nav gana droša senioriem).

Viena pēc otras valstis (sākot no Vācijas un beidzot ar Igauniju) paziņoja, ka pagaidām to neizmantos savu vecāka gadagājuma cilvēku vakcinācijai. Šīm valstīm lielākoties ir piegādātas arī citas vakcīnas, ko likt lietā, bet mums šobrīd alternatīvu "AstraZeneca" vakcīnām nav. "Moderna" vakcīnas pienāk ļoti mazā daudzumā, un nākamās "Pfizer"/"BioNTech" mums būs tikai aprīlī.

Ziņas par krustugunīs nonākušo "AstraZeneca" guva plašu rezonansi Latvijā, sociālās aprūpes centru darbinieki ļoti negribīgi pieteicās vakcinācijai. Viņus nepārliecināja zinātniski pamatoti argumenti, tostarp Eiropas Zāļu aģentūras, Pasaules Veselības organizācijas un arī Latvijas Zāļu aģentūras dotā "zaļā gaisma" "AstraZeneca" vakcinācijai visās vecumu grupās.

Kā tika pieņemti lēmumi?

Lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "Astra Zeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, 4. februārī valdība konceptuāli lēma vakcinēt NDP un MK locekļus. 9. februārī valdība izskatīja un kopīgi lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām.

Otrajā prioritārajā grupā valdība iekļāva ierobežotu skaitu amatpersonu, ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu. Tajā pašā dienā valdība lēma, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb vakcinācijas vēstnešus.

Saskaņā ar šiem lēmumiem un konsultācijām ar Ministru prezidentu, valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju uz vakcināciju 11. un 12. februārī aicināju NDP locekļus, MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu.

Atzīstu, ka spriedzē šis lēmums netika jēdzīgi izskaidrots. Vakcinācijas vēstneši tika sajaukti kopā ar valdību un NDP. Saprotu un pieņemu kritiku, ka valdība, kas "nepieņēma politisku lēmumu iepirkt visas mums pieejamās vakcīnas, tagad pieņēmusi politisku lēmumu potēt sevi". Uz notikušo pamatoti var skatīties arī šādi.

Pieļauju, ka šo viedokli pauž cilvēki, kas tic zinātnei un vakcīnām un ar nepacietību gaida visas sabiedrības ātrāku vakcināciju. Bet mūsu mērķis pamatā bija uzrunāt citu - svārstīgo un nedrošo sabiedrības daļu. Cita starpā esam saņēmuši arī priecīgu ziņu - Latvijā ir pirmais sociālās aprūpes centrs, kurā vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši visi iemītnieki.

Tālākie soļi

Šobrīd pats būtiskākais ir koncentrēties uz sociālo aprūpes centru klientu un darbinieku vakcināciju. Saņemot lielākas vakcīnu kravas, izvērsīsim plašu senioru, hroniski slimo cilvēku un personu, kas mājās aprūpē smagi slimos, vakcināciju. Vienlaikus kopā ar nozarēm strādājam pie nosacījumu izstrādēs, kā epidemioloģiski droši dzīvot jaunajā realitātē - "garā Covid-19" apstākļos.

Tomēr uzskatu, ka ar šiem soļiem vien šobrīd ir par maz. Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam. Tas vajadzīgs savstarpējai uzticībai, kas pandēmijā būtiskāka par visu citu. Lai mazinātu neuzticēšanos valdībai un palīdzētu kopīgi uzveikt pandēmiju, valdības darbs ir būtiski jāmaina, es teiktu, jāatjauno. Jāatjauno produktīvs valdības darbs klātienē. Jāatjauno gatavība sniegt daudz vērienīgāku atbalstu krīzes skartajiem cilvēkiem, īpaši finansiāli palīdzot bērniem un ģimenēm. Un ir jāatjauno valdības darbs personiskās atbildības līmenī.

Novērtē šo rakstu:

8
51

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...