Katru gadu aizņemties un noēst divus miljardus eiro? Kam negadās...

Latvijā strīdi ap budžetu, lai gan mierīgākā gaisotnē, arī fokusējas uz dilemmu tērēt vai taupīt. Turklāt īpaši saspringtu fonu šīm diskusijām rada nestabilā ģeopolitiskā situācija un nepieciešamība palielināt izdevumus aizsardzībai un drošībai.

No fiskālās disciplīnas noturēšanas viedokļa esmu gandarīta, ka daudzi politiķi, kā arī nevalstiskās organizācijas ir bažīgi par budžeta deficīta un valsts parāda pieaugumu. Latvijas fiskālās disciplīnas padome (Padome) katrā ziņojumā aicina saglabāt valsts parādu zem pieļaujamajiem griestiem, veidojot "drošības spilvenu" pret jebkuru iespējamo krīzi nākotnē.

Lai sāpīgā vēsture neatkārtojas

Padome tika izveidota 2014. gadā, lai mazinātu iespēju atkārtoties 2008. gada finanšu krīzei. Toreiz Latvija piedzīvoja ārkārtīgi smagu ekonomikas un finanšu sistēmas šoku. "Jostas savilkšana", bezprecedenta budžeta taupīšanas pasākumi un nodokļu palielināšana - tas viss palīdzēja stabilizēt cenas, būtiski samazināt budžeta deficītu, atjaunot investoru uzticību un 2014. gadā iestāties Eirozonā. Kas toreiz notika ar valsts parādu?

2010. gadā Latvijas parāds bija jau 48,6% (augstāks, nekā aizvadītajā gadā!), bet jau 2011. gadā sāka samazināties un 2014. gadā sasniedza aptuveni 43,1% no IKP. Parāda samazināšanas iemesli bija ekonomikas izaugsme kombinācijā ar fiskālo disciplīnu. Rezultātā pirms Covid-19 krīzes 2019. gadā vispārējās valdības parāds bija 37,9% no IKP.

Covid-19 krīzes laikā Eiropas Komisija (EK) bija atcēlusi budžeta deficīta ierobežojumus un Eiropas valstis, tai skaitā Latvija, īstenoja aktīvu fiskālo stimulēšanu ar vēsturiski lielāko valsts atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, tostarp dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un citiem atbalsta instrumentiem, kas palīdzēja mazināt bezdarbu un saglabāt ekonomikas stabilitāti. Īsi pēc Covid-19 krīzes sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kad augstās enerģijas cenas lika valdībai izmaksāt kompensācijas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas bija iespējams, jo EK pagarināja dalībvalstu "fiskālo brīvību".

Latvija – joprojām ar vienu no zemākajiem parādiem ES

Pēdējo gadu krīžu rezultātā vispārējās valdības parāds ir pieaudzis no 37,9% no IKP 2019. gadā līdz 46,8% no IKP 2024. gada beigās. Līdzīgi parāda pieaugumi ir novērojami gandrīz visās mūsu reģiona valstīs. Tomēr Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem parādiem ES - grafikā redzams, ka š.g. pirmā ceturkšņa beigās parāds bija 45,6% no IKP.

Rēķinot parāda apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tie ir 10 tūkstoši eiro. Mazāk ir tikai Igaunijā (7 tūkst.) un Bulgārijā (3,9 tūkst.).

Parāda apkalpošanas izmaksas - samērīgas

Arī parāda apkalpošanas izmaksas Latvijā, lai arī pieaug, ir ļoti samērīgas - šogad tās plānotas 1,2% apmērā no IKP, bet nākošgad tās varētu pieaugt līdz 1,4% . Salīdzinājumam - ASV tās ir apmēram 3,2% no IKP. Šobrīd varam aizņemties starptautiskos tirgos par labākām likmēm nekā ASV, Lielbritānijas un vairāku citu valstu valdības. Savos ziņojumos Latvijas valsts fiskālo politiku atzinīgi novērtējusi ne tikai Padome, bet arī prestižas reitingu aģentūras (Fitch, S&P un R&I), kas saglabā pozitīvu skatījumu uz Latvijas fiskālo ilgtspēju, piešķirot samērā augstus kredītreitingus. Fitch savā aktuālajā novērtējumā prognozē, ka valsts parāds 2027. gadā stabilizēsies ap 52% no IKP. S&P un R&I uzsver valdības spēju saglabāt stingru fiskālo disciplīnu, vienlaikus finansējot aizsardzības izdevumu kāpumu un kontrolējot parāda pieaugumu zem 55% no IKP vidējā termiņā.

Jākāpina ekonomiskā izaugsme

Vai ir iespējams nākotnē samazināt valsts parādu? Viennozīmīgi jā. Piemēram, Īrija pēc 2008. gada krīzes bieži tiek minēta kā viena no veiksmīgākajām ES valstīm parāda samazināšanas ziņā. Parādu pret IKP izdevās samazināt no 120% (2012) līdz 55,9% pirms Covid krīzes (2019) un pat līdz 40% pašlaik (2024). Šī veiksmes stāsta atslēga ir ne tikai stingra fiskālā konsolidācija, bet arī spēcīga eksporta un ārvalstu investīciju izaugsme.

Vai Latvijai izdosies atkārtot Īrijas panākumus? Tuvāko gadu laikā tas varētu būt problemātiski, jo šobrīd saspringtā ģeopolitiskā situācija diktē nepieciešamību palielināt izdevumus aizsardzībai, un ES atkal ir "mīkstinājusi" fiskālā deficīta ierobežojumus. Bez tam, ekonomika pēdējos gados praktiski neaug un demogrāfiskā situācija nav labvēlīga. Nemainoties ekonomikas izaugsmes tempam, parāds var tupināt pieaugt un pēc EK parāda ilgtspējas novērtējuma prognozēm 2032. gadā var sasniegt pat 60% no IKP.

Ko darīt?

Parāda stabilizāciju ap 50% no IKP Latvija var panākt trīs veidos.

Pirmkārt, ir nepieciešams straujš IKP pieaugums, veicinot investīcijas eksportspējīgās ražotnēs, tai skaitā attīstot militāro industriju un meklējot citas perspektīvas nišas mūsu ekonomikā, kuras valdība varētu atbalstīt. Sabiedrība gaida no politiķiem aktīvu rīcību, veidojot labvēlīgu klimatu privātajām investīcijām, efektīvi ieguldot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, veicinot modernu, uz MI balstītu tehnoloģiju attīstību, tādējādi sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Tieši uz šādiem pieņēmumiem balstīts ekonomikas straujas attīstības scenārijs tika izstrādāts Ekonomikas ministrijā un pieņemts valdībā.

Otrkārt, ir nepieciešams panākt neefektīvu budžeta izdevumu samazināšanu, veicot publiskā sektora funkciju padziļinātu auditu un paaugstinot budžeta resursu izmantošanas lietderību. Ir absolūti nepieciešams "debirokratizēt" un samazināt publisko pārvaldi, attiecīgi mazinot budžeta tēriņus.

Un, treškārt, teorētiski var palielināt nodokļus, ja divu iepriekš minēto ekonomisko rīku īstenošana nedos ātru efektu, bet šobrīd nodokļu izmaiņas nav dienas kārtībā.

Novērtē šo rakstu: