Katru gadu aizņemties un noēst divus miljardus eiro? Kam negadās...
Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja10.10.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta veidošanas process faktiski visās valstīs ir saistīts ar cīņu par valsts resursu sadali, kā arī budžeta deficīta un valsts parāda pieļaujamo apjomu, un Latvija nav izņēmums. Nesen ASV piedzīvoja valdības slēgšanu jeb "shutdown", kad federālā valdība daļēji pārtrauc darbu Republikāņu un Demokrātu strīdu dēļ par to, kur tērēt vai ietaupīt līdzekļus. Visā Francijā nu jau pēc trīs valdību krišanas notiek streiki un plašas protesta akcijas pret valdības plāniem samazināt valsts tēriņus un budžeta taupīšanu.
Latvijā strīdi ap budžetu, lai gan mierīgākā gaisotnē, arī fokusējas uz dilemmu tērēt vai taupīt. Turklāt īpaši saspringtu fonu šīm diskusijām rada nestabilā ģeopolitiskā situācija un nepieciešamība palielināt izdevumus aizsardzībai un drošībai.
No fiskālās disciplīnas noturēšanas viedokļa esmu gandarīta, ka daudzi politiķi, kā arī nevalstiskās organizācijas ir bažīgi par budžeta deficīta un valsts parāda pieaugumu. Latvijas fiskālās disciplīnas padome (Padome) katrā ziņojumā aicina saglabāt valsts parādu zem pieļaujamajiem griestiem, veidojot "drošības spilvenu" pret jebkuru iespējamo krīzi nākotnē.
Lai sāpīgā vēsture neatkārtojas
Padome tika izveidota 2014. gadā, lai mazinātu iespēju atkārtoties 2008. gada finanšu krīzei. Toreiz Latvija piedzīvoja ārkārtīgi smagu ekonomikas un finanšu sistēmas šoku. "Jostas savilkšana", bezprecedenta budžeta taupīšanas pasākumi un nodokļu palielināšana - tas viss palīdzēja stabilizēt cenas, būtiski samazināt budžeta deficītu, atjaunot investoru uzticību un 2014. gadā iestāties Eirozonā. Kas toreiz notika ar valsts parādu?
2010. gadā Latvijas parāds bija jau 48,6% (augstāks, nekā aizvadītajā gadā!), bet jau 2011. gadā sāka samazināties un 2014. gadā sasniedza aptuveni 43,1% no IKP. Parāda samazināšanas iemesli bija ekonomikas izaugsme kombinācijā ar fiskālo disciplīnu. Rezultātā pirms Covid-19 krīzes 2019. gadā vispārējās valdības parāds bija 37,9% no IKP.
Covid-19 krīzes laikā Eiropas Komisija (EK) bija atcēlusi budžeta deficīta ierobežojumus un Eiropas valstis, tai skaitā Latvija, īstenoja aktīvu fiskālo stimulēšanu ar vēsturiski lielāko valsts atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, tostarp dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un citiem atbalsta instrumentiem, kas palīdzēja mazināt bezdarbu un saglabāt ekonomikas stabilitāti. Īsi pēc Covid-19 krīzes sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kad augstās enerģijas cenas lika valdībai izmaksāt kompensācijas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas bija iespējams, jo EK pagarināja dalībvalstu "fiskālo brīvību".
Latvija – joprojām ar vienu no zemākajiem parādiem ES
Pēdējo gadu krīžu rezultātā vispārējās valdības parāds ir pieaudzis no 37,9% no IKP 2019. gadā līdz 46,8% no IKP 2024. gada beigās. Līdzīgi parāda pieaugumi ir novērojami gandrīz visās mūsu reģiona valstīs. Tomēr Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem parādiem ES - grafikā redzams, ka š.g. pirmā ceturkšņa beigās parāds bija 45,6% no IKP.
Rēķinot parāda apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tie ir 10 tūkstoši eiro. Mazāk ir tikai Igaunijā (7 tūkst.) un Bulgārijā (3,9 tūkst.).
Parāda apkalpošanas izmaksas - samērīgas
Arī parāda apkalpošanas izmaksas Latvijā, lai arī pieaug, ir ļoti samērīgas - šogad tās plānotas 1,2% apmērā no IKP, bet nākošgad tās varētu pieaugt līdz 1,4% . Salīdzinājumam - ASV tās ir apmēram 3,2% no IKP. Šobrīd varam aizņemties starptautiskos tirgos par labākām likmēm nekā ASV, Lielbritānijas un vairāku citu valstu valdības. Savos ziņojumos Latvijas valsts fiskālo politiku atzinīgi novērtējusi ne tikai Padome, bet arī prestižas reitingu aģentūras (Fitch, S&P un R&I), kas saglabā pozitīvu skatījumu uz Latvijas fiskālo ilgtspēju, piešķirot samērā augstus kredītreitingus. Fitch savā aktuālajā novērtējumā prognozē, ka valsts parāds 2027. gadā stabilizēsies ap 52% no IKP. S&P un R&I uzsver valdības spēju saglabāt stingru fiskālo disciplīnu, vienlaikus finansējot aizsardzības izdevumu kāpumu un kontrolējot parāda pieaugumu zem 55% no IKP vidējā termiņā.
Jākāpina ekonomiskā izaugsme
Vai ir iespējams nākotnē samazināt valsts parādu? Viennozīmīgi jā. Piemēram, Īrija pēc 2008. gada krīzes bieži tiek minēta kā viena no veiksmīgākajām ES valstīm parāda samazināšanas ziņā. Parādu pret IKP izdevās samazināt no 120% (2012) līdz 55,9% pirms Covid krīzes (2019) un pat līdz 40% pašlaik (2024). Šī veiksmes stāsta atslēga ir ne tikai stingra fiskālā konsolidācija, bet arī spēcīga eksporta un ārvalstu investīciju izaugsme.
Vai Latvijai izdosies atkārtot Īrijas panākumus? Tuvāko gadu laikā tas varētu būt problemātiski, jo šobrīd saspringtā ģeopolitiskā situācija diktē nepieciešamību palielināt izdevumus aizsardzībai, un ES atkal ir "mīkstinājusi" fiskālā deficīta ierobežojumus. Bez tam, ekonomika pēdējos gados praktiski neaug un demogrāfiskā situācija nav labvēlīga. Nemainoties ekonomikas izaugsmes tempam, parāds var tupināt pieaugt un pēc EK parāda ilgtspējas novērtējuma prognozēm 2032. gadā var sasniegt pat 60% no IKP.
Ko darīt?
Parāda stabilizāciju ap 50% no IKP Latvija var panākt trīs veidos.
Pirmkārt, ir nepieciešams straujš IKP pieaugums, veicinot investīcijas eksportspējīgās ražotnēs, tai skaitā attīstot militāro industriju un meklējot citas perspektīvas nišas mūsu ekonomikā, kuras valdība varētu atbalstīt. Sabiedrība gaida no politiķiem aktīvu rīcību, veidojot labvēlīgu klimatu privātajām investīcijām, efektīvi ieguldot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, veicinot modernu, uz MI balstītu tehnoloģiju attīstību, tādējādi sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Tieši uz šādiem pieņēmumiem balstīts ekonomikas straujas attīstības scenārijs tika izstrādāts Ekonomikas ministrijā un pieņemts valdībā.
Otrkārt, ir nepieciešams panākt neefektīvu budžeta izdevumu samazināšanu, veicot publiskā sektora funkciju padziļinātu auditu un paaugstinot budžeta resursu izmantošanas lietderību. Ir absolūti nepieciešams "debirokratizēt" un samazināt publisko pārvaldi, attiecīgi mazinot budžeta tēriņus.
Un, treškārt, teorētiski var palielināt nodokļus, ja divu iepriekš minēto ekonomisko rīku īstenošana nedos ātru efektu, bet šobrīd nodokļu izmaiņas nav dienas kārtībā.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
