Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai Rietumu uzliktās sankcijas, bet arī paša Putina režīma netālredzīgā attieksme pret savu tautu un pārējo pasauli ir panākušas savu, proti, to, ka Putina krievu pasaule neglābjami brūk kopā. Vai tas notiks ar lielu ģeopolitisku blīkšķi, iespējams, to redzēsim jau tuvākajā laikā.

Pašlaik Kalnu Karabahā notiekošais karš mums ir parādījis, ka Kremlim īsti vairs nav nekādas teikšanas Kaukāzā, ja nu vienīgi paklausīgajā čečena Kadirova saimniecībā. Putina ģeopolitiskajām ambīcijām vairs nav reāla pamata piepildīties, jo Krievija kā pašpasludinātā „lielvara” vairs nespēj ietekmēt situāciju arī Kaukāzā.

Dažas dienas iepriekš Azerbaidžānas bruņotie spēki deva triecienu pa mērķiem Armēnijas pierobežā, iznīcinot jau kārtējo kaujas gatavībā esošu operatīvi taktisko raķešu sistēmu. Jāsaka, visai precīzs trāpījums, Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija vēl tagad nevar vien beigt priecāties, jo arī šīs sistēmas raķetes it kā bija notēmētas uz „civilajiem mērķiem” Gendžē, Mingečevirā un citās Azerbaidžānas pilsētās.

Šodien redzam, ka armēņu spēki ir ķērušies pie pēdējā salmiņa, tie nekautrējoties šauj raķetes pa mierīgajiem iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru. Lieki piebilst, ka šis nav vienīgais azerbaidžāņu spēku iznīcinātais ballistisko raķešu komplekss dažu pēdējo dienu laikā. Azerbaidžānas militāristi ir oficiāli paziņojuši, ka armēņi ar šīm raķetēm tikai un vienīgi iznīcina civilos mērķus.

Savukārt Armēnijas Aizsardzības ministrija norāda, ka tas ir tikai Azerbaidžānas puses aizbildinājums, lai varētu iznīcināt ne pie kā „nevainīgās”, baltās un pūkainās armēņu raķešu sistēmas un citu kaujas tehniku, kas atrodas kaujas dežūrā Armēnijas teritorijā netālu no Kalnu Karabahas robežas.

Lūk, tas ir noticis – Azerbaidžāna ir iznīcinājusi militāru mērķi Armēnijas teritorijā, respektīvi, uzbrukusi Armēnijai, nesot tai taustāmus reālus zaudējumus. Tāpēc Armēnijai nekas cits nesot atlicis kā tikai bliezt no visiem stobriem Azerbaidžānas virzienā. Turklāt šeit mēs redzam arī to, ka Putina lolotās un cildinātās KDLO 5. pants nedarbojas, par to jau rakstīju iepriekš. No Krievijas šajā sakarā joprojām nav nekādas reakcijas, kas ir visai neierasti.

Var jau saprast Armēnijas izmisumu, jo kopš septembra beigām Azerbaidžānas spēki veiksmīgi iznīcina armēņu kara tehniku – tanku pēc tanka, karavīru pēc karavīra. Ja tas tā turpināsies, armēņiem paliks vien virtuves piederumi un koka nūjas, ar ko mēģināt atsisties no azerbaidžāņu tanku lādiņiem un turku dronu palaistajām raķetēm, kurām iznīcināt krievu piegādātos padomju laikos ražotos mērķus, kā redzam, ir tīrais nieks.

Vairs nav šaubu, ka pati Armēnija būs nākamais azerbaidžāņu un turku mērķis pēc Kalnu Karabahas, jo armēņi nav īsti draudzējušies ar galvu, izdarot sev lāča pakalpojumu un apšaudot Azerbaidžānas ciematus un pilsētas no Armēnijas teritorijas. To nevajadzēja darīt, jo tagad vairs nevienam nebūs šaubu par to, kurš sāka attiecīgo konfliktu. Ja nu vienīgi Krievija attapsies kādā brīdī, bet pagaidām tā izliekas neko īsti neredzam, aicinot armēņu un azerbaidžāņu draugus sēsties pie sarunu galda.

Šajā sakarā Krievijas ārlietu ministra Lavrova paustais man ir pavisam nesaprotams. Viņš teica: „Mēs nekad neesam uzskatījuši Turciju par mūsu stratēģisko sabiedroto!” Kaut gan vēl 2019. gada vasarā Putins visiem stāstīja: „Krievijas partnerattiecības ar Turciju ir sasniegušas stratēģisku līmeni, es uzturu pastāvīgus sakarus ar Erdoganu.”

Smieklīgākais ir tas, ka Kremlis turpināja „draudzēties” ar Ankaru pat tad, kad turki Sīrijā „mazliet” apšāva Wagner kaujiniekus un sāka pirkt gāzi no Azerbaidžānas, uzmetot krievus ar visām jaunajām gāzes caurulēm. Izskatās, ka Putins klusējot norija šo rūgteno kumosu nākotnes mīlestības vārdā, bet turki gāja tālāk un pierunāja Azerbaidžānu atkarot Kalnu Karabahu.

Tagad jau konfliktā ir iesaistījusies Armēnija, un bonusā dažas dienas iepriekš Erdogans apsolīja Ukrainas prezidentam Zeļenskim palīdzēt atgūt Krimu. Šeit atgādināšu, ka runa varētu būt par krievu apspiesto Krimas tatāru atbrīvošanu. Izskatās, ka ar Armēniju nekas vēl nebeigsies, tieši otrādi, tikai sāksies!

Var jau būt, ka Krievija šoreiz ir nolēmusi šo konfliktu atrisināt civilizētā – diplomātiskā ceļā? Neticu, turklāt tas vairs nav iespējams. Drīzāk Putins jūt, ka šoreiz var atrauties pats pa spalvaino muguru, tāpēc neiesaistīsies konfliktā Armēnijas pusē pret Baku un Ankaru. Beidzot Krievijas ceļā ir nostājies daudz spēcīgās un izlēmīgāks pretinieks, kas jau šobrīd ir pierādījis, ka Maskava visu šo laiku ir blefojusi ar savu visvarenību Kaukāzā un ne tikai tur, bārstot tukšus solījumus saviem „sabiedrotajiem”.

Viss jau būtu labi, bet Maskava ar šādu ģeopolitisko pasivitāti ir atteikusies pildīt veselu rindu Armēnijai doto solījumu, kas smukiem burtiem ir ierakstīti KDLO līgumā. Atgādināšu, ka KDLO galvenais uzdevums ir aizsargāt KDLO dalībvalstu teritoriālo vienotību un ekonomisko telpu ar kopīgiem spēkiem pret militāriem un politiskiem agresoriem.

Tagad mēs redzam, ka KDLO stāv pie ratiem, kamēr Azerbaidžāna ierāda Armēnijai īsto vietu. Pārējās KDLO totalitārās dalībvalstis – Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna - visticamāk ir apjautušas realitāti, tāpēc varētu izstāties no šīs organizācijas jau tuvākajā laikā, uzmetot Putina krievu pasauli.

Kopš konflikta saasināšanās sākuma Krievija turpina apgalvot, ka Kalnu Karabaha nav Armēnijas teritorija, tāpēc KDLO ir jāliek mierā. Pat tagad, kad Azerbaidžānas lādiņi eksplodē Armēnijas pierobežā, pat nogalinot Armēnijas Bruņoto spēku ģenerālmajoru Artaku Tonojanu, Putins turpina klusēt. Var jau būt, ka viņš kaut ko perina, bet Erdogans virza notikumus uz priekšu tik strauji, ka Putins tiem nespēj izsekot līdzi.

Maskava līdz ar nespēju atrisināt konfliktu Kalnu Karabahā ir pazaudējusi kontroli pār situāciju Kaukāzā. Daudziem par pārsteigumu tās vietā ir nākusi Ankara – jaunais līderis Kaukāzā. Grūti spriest, ko, piemēram, tagad Kadirovs un citi viņam līdzīgi domājošie Kremļa kalpi ar kaukāziešu asinīm dzīslās domā darīt. Bet viens ir skaidrs, ka Erdogana sapnis radīt tjurku pasauli uz postpadomju telpas rēķina sāk piepildīties. Turklāt Erdogana sapnis sāk pārtapt par Putina ļaunāko murgu, jo šoreiz zināmu Novičok iemeslu dēļ vecās Eiropas draugi nespēs palīdzēt Putinam.

P.S. Interesanti sanāk – kamēr Putins sargāja „krievu pasauli” no izdomātiem Latvijas, Gruzijas un Ukrainas nacistiem/fašistiem tāpat kā no ASV imperiālistiem, ik pa laikam indējot krievu „tautas ienaidniekus” ar dažādām ķīmiskām vielām, tikmēr pa „krievu pasaules” sētas durvīm ielidoja sen aizmirstās Osmaņu impērijas dronu raķete.

Avoti:

https://pietiek.com/raksti/krievijas_kdlo_dienas_ir_skaititas_putina_5_pants_nedarbojas

Novērtē šo rakstu:

62
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi