Kaukāzā atgriežas Osmaņu impērijas laiki: Putina krievu pasaules gals ir klāt
Augusts Augustiņš21.10.2020.
Komentāri (0)
Ne tikai Rietumu uzliktās sankcijas, bet arī paša Putina režīma netālredzīgā attieksme pret savu tautu un pārējo pasauli ir panākušas savu, proti, to, ka Putina krievu pasaule neglābjami brūk kopā. Vai tas notiks ar lielu ģeopolitisku blīkšķi, iespējams, to redzēsim jau tuvākajā laikā.
Pašlaik Kalnu Karabahā notiekošais karš mums ir parādījis, ka Kremlim īsti vairs nav nekādas teikšanas Kaukāzā, ja nu vienīgi paklausīgajā čečena Kadirova saimniecībā. Putina ģeopolitiskajām ambīcijām vairs nav reāla pamata piepildīties, jo Krievija kā pašpasludinātā „lielvara” vairs nespēj ietekmēt situāciju arī Kaukāzā.
Dažas dienas iepriekš Azerbaidžānas bruņotie spēki deva triecienu pa mērķiem Armēnijas pierobežā, iznīcinot jau kārtējo kaujas gatavībā esošu operatīvi taktisko raķešu sistēmu. Jāsaka, visai precīzs trāpījums, Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija vēl tagad nevar vien beigt priecāties, jo arī šīs sistēmas raķetes it kā bija notēmētas uz „civilajiem mērķiem” Gendžē, Mingečevirā un citās Azerbaidžānas pilsētās.
Šodien redzam, ka armēņu spēki ir ķērušies pie pēdējā salmiņa, tie nekautrējoties šauj raķetes pa mierīgajiem iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru. Lieki piebilst, ka šis nav vienīgais azerbaidžāņu spēku iznīcinātais ballistisko raķešu komplekss dažu pēdējo dienu laikā. Azerbaidžānas militāristi ir oficiāli paziņojuši, ka armēņi ar šīm raķetēm tikai un vienīgi iznīcina civilos mērķus.
Savukārt Armēnijas Aizsardzības ministrija norāda, ka tas ir tikai Azerbaidžānas puses aizbildinājums, lai varētu iznīcināt ne pie kā „nevainīgās”, baltās un pūkainās armēņu raķešu sistēmas un citu kaujas tehniku, kas atrodas kaujas dežūrā Armēnijas teritorijā netālu no Kalnu Karabahas robežas.
Lūk, tas ir noticis – Azerbaidžāna ir iznīcinājusi militāru mērķi Armēnijas teritorijā, respektīvi, uzbrukusi Armēnijai, nesot tai taustāmus reālus zaudējumus. Tāpēc Armēnijai nekas cits nesot atlicis kā tikai bliezt no visiem stobriem Azerbaidžānas virzienā. Turklāt šeit mēs redzam arī to, ka Putina lolotās un cildinātās KDLO 5. pants nedarbojas, par to jau rakstīju iepriekš. No Krievijas šajā sakarā joprojām nav nekādas reakcijas, kas ir visai neierasti.
Var jau saprast Armēnijas izmisumu, jo kopš septembra beigām Azerbaidžānas spēki veiksmīgi iznīcina armēņu kara tehniku – tanku pēc tanka, karavīru pēc karavīra. Ja tas tā turpināsies, armēņiem paliks vien virtuves piederumi un koka nūjas, ar ko mēģināt atsisties no azerbaidžāņu tanku lādiņiem un turku dronu palaistajām raķetēm, kurām iznīcināt krievu piegādātos padomju laikos ražotos mērķus, kā redzam, ir tīrais nieks.
Vairs nav šaubu, ka pati Armēnija būs nākamais azerbaidžāņu un turku mērķis pēc Kalnu Karabahas, jo armēņi nav īsti draudzējušies ar galvu, izdarot sev lāča pakalpojumu un apšaudot Azerbaidžānas ciematus un pilsētas no Armēnijas teritorijas. To nevajadzēja darīt, jo tagad vairs nevienam nebūs šaubu par to, kurš sāka attiecīgo konfliktu. Ja nu vienīgi Krievija attapsies kādā brīdī, bet pagaidām tā izliekas neko īsti neredzam, aicinot armēņu un azerbaidžāņu draugus sēsties pie sarunu galda.
Šajā sakarā Krievijas ārlietu ministra Lavrova paustais man ir pavisam nesaprotams. Viņš teica: „Mēs nekad neesam uzskatījuši Turciju par mūsu stratēģisko sabiedroto!” Kaut gan vēl 2019. gada vasarā Putins visiem stāstīja: „Krievijas partnerattiecības ar Turciju ir sasniegušas stratēģisku līmeni, es uzturu pastāvīgus sakarus ar Erdoganu.”
Smieklīgākais ir tas, ka Kremlis turpināja „draudzēties” ar Ankaru pat tad, kad turki Sīrijā „mazliet” apšāva Wagner kaujiniekus un sāka pirkt gāzi no Azerbaidžānas, uzmetot krievus ar visām jaunajām gāzes caurulēm. Izskatās, ka Putins klusējot norija šo rūgteno kumosu nākotnes mīlestības vārdā, bet turki gāja tālāk un pierunāja Azerbaidžānu atkarot Kalnu Karabahu.
Tagad jau konfliktā ir iesaistījusies Armēnija, un bonusā dažas dienas iepriekš Erdogans apsolīja Ukrainas prezidentam Zeļenskim palīdzēt atgūt Krimu. Šeit atgādināšu, ka runa varētu būt par krievu apspiesto Krimas tatāru atbrīvošanu. Izskatās, ka ar Armēniju nekas vēl nebeigsies, tieši otrādi, tikai sāksies!
Var jau būt, ka Krievija šoreiz ir nolēmusi šo konfliktu atrisināt civilizētā – diplomātiskā ceļā? Neticu, turklāt tas vairs nav iespējams. Drīzāk Putins jūt, ka šoreiz var atrauties pats pa spalvaino muguru, tāpēc neiesaistīsies konfliktā Armēnijas pusē pret Baku un Ankaru. Beidzot Krievijas ceļā ir nostājies daudz spēcīgās un izlēmīgāks pretinieks, kas jau šobrīd ir pierādījis, ka Maskava visu šo laiku ir blefojusi ar savu visvarenību Kaukāzā un ne tikai tur, bārstot tukšus solījumus saviem „sabiedrotajiem”.
Viss jau būtu labi, bet Maskava ar šādu ģeopolitisko pasivitāti ir atteikusies pildīt veselu rindu Armēnijai doto solījumu, kas smukiem burtiem ir ierakstīti KDLO līgumā. Atgādināšu, ka KDLO galvenais uzdevums ir aizsargāt KDLO dalībvalstu teritoriālo vienotību un ekonomisko telpu ar kopīgiem spēkiem pret militāriem un politiskiem agresoriem.
Tagad mēs redzam, ka KDLO stāv pie ratiem, kamēr Azerbaidžāna ierāda Armēnijai īsto vietu. Pārējās KDLO totalitārās dalībvalstis – Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna - visticamāk ir apjautušas realitāti, tāpēc varētu izstāties no šīs organizācijas jau tuvākajā laikā, uzmetot Putina krievu pasauli.
Kopš konflikta saasināšanās sākuma Krievija turpina apgalvot, ka Kalnu Karabaha nav Armēnijas teritorija, tāpēc KDLO ir jāliek mierā. Pat tagad, kad Azerbaidžānas lādiņi eksplodē Armēnijas pierobežā, pat nogalinot Armēnijas Bruņoto spēku ģenerālmajoru Artaku Tonojanu, Putins turpina klusēt. Var jau būt, ka viņš kaut ko perina, bet Erdogans virza notikumus uz priekšu tik strauji, ka Putins tiem nespēj izsekot līdzi.
Maskava līdz ar nespēju atrisināt konfliktu Kalnu Karabahā ir pazaudējusi kontroli pār situāciju Kaukāzā. Daudziem par pārsteigumu tās vietā ir nākusi Ankara – jaunais līderis Kaukāzā. Grūti spriest, ko, piemēram, tagad Kadirovs un citi viņam līdzīgi domājošie Kremļa kalpi ar kaukāziešu asinīm dzīslās domā darīt. Bet viens ir skaidrs, ka Erdogana sapnis radīt tjurku pasauli uz postpadomju telpas rēķina sāk piepildīties. Turklāt Erdogana sapnis sāk pārtapt par Putina ļaunāko murgu, jo šoreiz zināmu Novičok iemeslu dēļ vecās Eiropas draugi nespēs palīdzēt Putinam.
P.S. Interesanti sanāk – kamēr Putins sargāja „krievu pasauli” no izdomātiem Latvijas, Gruzijas un Ukrainas nacistiem/fašistiem tāpat kā no ASV imperiālistiem, ik pa laikam indējot krievu „tautas ienaidniekus” ar dažādām ķīmiskām vielām, tikmēr pa „krievu pasaules” sētas durvīm ielidoja sen aizmirstās Osmaņu impērijas dronu raķete.
Avoti:
https://pietiek.com/raksti/krievijas_kdlo_dienas_ir_skaititas_putina_5_pants_nedarbojas