Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielu ažiotāžu sacēla Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, kura otrdien, š.g. 19.februārī atbalstīja 3 815 658 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai.[1] Nelielai atkāpītei – tiek norādīts, ka izmaksas ir tikai aptuvenas, kā parasti. Zinot, kā Rīgas dome strādā, nav šaubu, ka reālās izmaksas varētu būt daudz, daudz lielākas.

Kā veicamie darbi tiek minēta parka infrastruktūras sakārtošana, par ko īsti nevarētu iebilst, bet, redzot kādā stāvoklī ir Rīgas ielas, raisās neizpratne un jautājumi. Proti, ieguldīt līdzekļus parka infrastruktūras sakārtošanā, bet ceļus atstāt nesakārtotus? Kāds varētu pajautāt, kāpēc šāda izvēle, bet, zinot kādi pasākumi tiek rīkoti Uzvaras parkā, jebkuri jautājumi šai sakarā kā man, tā daudziem valsts iedzīvotājiem atkrīt.

Tamdēļ nav brīnums, ka lielākā daļa sabiedrības par šo lēmumu ir sašutusi un sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savāktas vairāk nekā 10 000 balsis, lai Uzvaras pieminekli nojauktu. Jāatzīmē, ka līdzīgas iniciatīvas jau bijušas iepriekš. Pēdējā tika piedzīvota 2016.gadā, kad arī tika savākts nepieciešamais balsu skaits, atbalstot iniciatīvu par “Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu”. Jautājums pat nonāca līdz Saeimai, bet, kā redzams, betona miets kā stāv, tā stāv.

Domāju, ka visnotaļ skaidri ikkatrs spēj iedomāties, kurš un ar kādiem argumentiem iestājās pret iesniegtās iniciatīvas realizēšanu. Protams, ka pret Uzvaras laukumā esošā betona staba nojaukšanu viskarstāk iestājas Nils Ušakovs ar visu partiju apvienību “Saskaņa” un Tatjanas Ždanokas domubiedru pulciņš. Respektīvi, visi tie, kuri ar it kā skumjām un asarām acīs atceras PSRS laikus un staba pakājē svin dzerstiņa svētkus katru gadu 9.maijā, kad pa šo parku pastaigāties kādam ar Latvijas karodziņu pie krūtīm būtu jau bīstami dzīvībai.

Viens no lielākajiem argumentiem, kamdēļ nevarot pieņemt lēmumu par betona staba nojaukšanu, ir tas, ka 1994.gadā Latvija un Krievija panāca vienošanos “Par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”[2](turpmāk – Vienošanās), kuras 13.pants nosaka: 

Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.”

Vienlaikus Vienošanās 15.panta otrā daļa nosaka: „Vienošanās darbības laikā Puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šī vienošanās.”

Tad nu arī pret šo Vienošanos kā pret sienu atduras ikkatra iniciatīva par staba nojaukšanu.

Iesākumā – vai tik man vienam liekas jocīgi, ka memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu jautājums ir ietverts dokumentā, kurā tiek runāts par sociālo aizsardzību? Protams, ka, atceroties to laika posmu, bija svarīgi veikt visus pasākumus, lai okupācijas karaspēks no mūsu valsts tiktu izvests.

Tamdēļ visticamāk tika pamanīts vienīgais dokuments, kurš tajā brīdī bija pieņemšanas stadijā, un attiecīgo pantu kāds ar gudru ziņu arī iekļāva. Par labu manis izteiktai versijai liecina tas, ka Vienošanās 1.pantā noteiktais tvērums runā tikai par sociāliem jautājumiem un 13.pants ir kā pēdējais (pirms noslēguma jautājumiem).

Tādējādi Vienošanās nosaukums un tās pamata tvērums īsti pēc būtības neattiecas uz memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu jautājumiem, ja vien Krievija nedomāja, ka visi Latvijā palikušie militārie pensionāri pēc tam tiks guldīti masu apbedījumos.

Tādējādi Vienošanās paredzētā memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu aizsardzība tur ir iekļauta mākslīgi.

Otrs, ne mazāk svarīgs jautājums – vai betona stabu var uzskatīt par memoriālo būvi? Par to, ka tur nav masu apbedījumu, pagaidām neviens nešaubās. Tamdēļ: ko sevī ietver vārds “memoriāls”? Tāds, kas ir veidots, ierīkots kā piemiņai, atcerei. Memoriālais muzejs. Memoriālā plāksne. Memoriālā skulptūra.[3]

Lai bilde taptu skaidrāka, kad tad tas stabs tika uzcelts? Secināms, ka astoņdesmito gadu sākumā parkā tika nolemts izveidot padomju varu slavinošu monumentālu ansambli, ņemot vērā šādu objektu trūkumu Rīgā un valdošās pieminekļu būvēšanas tendences Padomju Savienībā.

1985.gadā aptuvenā nāves soda izpildes vietā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks - piemineklis “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.[4] Tātad stabs ir relatīvi jauns un atbilstoši ideoloģiskiem uzstādījumiem uzcelts nesenā pagātnē. Tādējādi par kaut kādu ilgstošu piemiņas vietu to pagrūti nosaukt, īpaši, ja, no attiecīgā notikuma norises brīža bija pagājuši vairāk nekā 40 gadi.

Paliek spēkā versija, ka stabs bija celts tikai un vienīgi ideoloģisku motīvu dēļ. Te jāpievērš uzmanība nosaukumam, ko tad tas īsti slavināja.

 Tā vēsturiskais nosaukums to pasaka ļoti precīzi “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Te nu jābļauj visā skaļumā – STOP. Ar to mēs vēlamies pateikt, ka atbalstām to, ka slavinām vienus okupantus par to, ka viņi cīnījās ar citiem okupantiem?

Mēs šo cīņu rezultātā neieguvām ne neatkarību, ne brīvību, tikai Staļina referendumu un kolhozus, nerunājot nemaz pēc kara beigām izvērstajām represijām pret latviešu tautu. Savukārt slavināt paša okupantus kaut kā nešķiet loģiski. Tā skatot, nestāv prātā neviena valsts, kura saglabātu tās okupantu slavinošus pieminekļus. Protams, ka cita lieta ir par pieminekļiem masu kapos vai individuālajās apbedījuma vietās. Šeit mēs atceramies cilvēkus, kuri gājuši bojā, nevis slavinām okupācijas varu vai tās notikumus.

No šāda viedokļa skatoties, betona staba esamība vien jau ir amorāla, jo vēl joprojām ir kā atgādinājums par padomju Latviju. Te nu rodas atbilde, kamdēļ pie staba pulcējās attiecīgi noskaņoti cilvēki. Faktiski sanāk vienīgais zemes pleķītis, kurš atgādina par padomju laikiem.

Te vietā jautājums – ko darīt un kādi iespējamie risinājumi?

Pirmais un vienkāršākais atzīt, ka Uzvaras parkā esošais betona staba veidojums, ņemot vērā mūsu vēsturi, nav uzskatāms par memoriālu būvi. Pieņemot šādu lēmumu – nav problēmas to nojaukt. Otrs, nedaudz sarežģītāks ir denonsēt Vienošanās 13.pantu, atzīstot, ka tā atrašanās attiecīgajā Vienošanās nav atbilstoša tās tvērumam.

Kā jebkuru starpvalstu vienošanās līgumu, tā arī šo Vienošanās vai atsevišķus tās pantus var arī denonsēt. Kārtību, kā to veic, nosaka likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”.[5]

Tādējādi betona staba nākotne ir tikai un vienīgi politiskās izšķiršanās jautājums. Līdz šim koalīciju partijas, maigi sakot, ir bijušas kūtras šī jautājuma risināšanā.

Bez šaubām, ka Krievijas retorika un iespējamie atbildes soļi nebūs ilgi jāgaida, jo šī brīža situācija viņus pilnībā apmierina. Betona staba pakājē tiek veiksmīgi kultivēta Kremļa propaganda, un tur notiekošie pasākumi tiek izmantoti informatīvā kara nolūkos - un ne jau labvēlīgi Latvijai.

Šajā brīdī ir iestājies vēl viens priekšnosacījums kauna naglas izraušanai. Proti, 2013.gada 21.oktobrī portālā Apollo bija lasāmas šādas rindas: Zināms, ka arī RD neatbalsta iniciatīvas tālākvirzīšanu. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) pirmdien pauda, ka Rīgā viņa vadīšanas laikā netiks nojaukts neviens piemineklis.[6]  

Kā zināms, Nils Ušakovs plāno doties EP virzienā. Varbūt ar savu došanos prom no mēra krēsla Ušakovs arī pasaka – raujiet to naglu ārā?


[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-dome-par-gandriz-cetriem-miljoniem-eiro-atjaunos-uzvaras-parku.d?id=50841057

[2] https://likumi.lv/doc.php?id=58919

[3] https://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/m/memorials

[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks

[5] https://likumi.lv/doc.php?id=57840

[6] https://www.apollo.lv/5846542/vienosanas-ar-krieviju-nelauj-nojaukt-uzvaras-pieminekli

Novērtē šo rakstu:

63
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

FotoLīdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera Nila Ušakova vēlēšanu kampaņa. Ir skaidri redzams, ka Ušakovu vairs neinteresē Rīgas domē notiekošais un Rīgas nākotne, – vienīgais viņa mērķis ir slēpt informāciju par notikušajām nelikumībām un maksimāli veiksmīgi izvairīties no pārmetumiem par pieļauto korupciju Rīgas domē, tajā skaitā par daudzajiem “Saskaņas” biedriem, kuri noformēti kā konsultanti dažādos pašvaldības uzņēmumos.
Lasīt visu...

6

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

FotoAicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru neapmierina patiesais stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā!
Lasīt visu...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...