Iesaki rakstu: 
Daru Jums, G. Belēvič, zināmu, ka Veselības ministrijai ir pilnīgi vienalga, kas notiek tai pakļautajās ārstējošās iestādēs.
2016.gada 21. aprīlī saņēmu slimnīcas atbildi uz savu iesniegumu Nr.A1/1.1-08/16/767, kuru sagatavojis god.V.Krūmiņa k-gs, parakstījusi valdes priekšēdētāja A.Šlokenberga un valdes locekle K.Plūme.
Atbildē aprakstīta manas māsas A.Krastiņas ārstēšanas vēsture, ka viņa ir atradusies Onkoloģijas centrā no 2016.g.20.janvāra, kur 10 dienu laikā, atrodoties 4.nodaļā, viņai tika veikta tikai datortomogrāfija, pārējās 9 dienas netika veiktas nekādas medicīniskas manipulācijas, bet par to, ka viņa gulēja slimnīcas izgulētajā gultā, bija jāsamaksā 113 EUR. Jājautā - par ko cilvēkam, kuram ir 213 EUR liela pensija, vajadzēja maksāt, par slimnīcas personāla nekā nedarīšanu, tikai tādēļ, lai nav atkal jāgaida brīva gulta, lai tiktu atpakaļ slimnīcā?
V.Krūmiņa k-gs raksta, ka tika veikti nepieciešami izmeklējumi, - kādi? Vēstulē minēts, ka ir sniegta paliatīvā speciālista konsultācija un un ieteikumi par sāpju terapiju, - neko tādu slimniece nav saņēmusi, tātad visticamāk jānovāc slimnieks, kura radi cīnās pret amorālu veselības aprūpi valstī.
Visus izmeklējumus viņai veica poliklīnikā „ELITE”. Atbilstoši konsīlija lēmumam 2016.g.15.februārī nolemts un no 24. februāra līdz 7. aprīlim saņemta pirmsoperācijas staru un ķīmijas terapija, pēc kuras slimniece jau skaitījās gulošā, jo pati vairs faktiski nevarēja pārvietoties.
V.Krūmiņa k-gs man atbildē raksta, ka A.Krastiņa tiek izrakstīta, un tālāk man darīts zināms, ka A.Krastiņa pierakstīta rindā uz RAKUS LOC Abominālās un mīksto audu ķiruģijas nodaļu un nodaļā jāstājas 2016.gada 5.maijā.
Sakarā ar to, ka pēc staru terapijas A.Krastiņai kļuva ļoti slikti un viņa pati vairs nevarēja pārvietoties, lūdzu Rīgas Sociālajai nodaļai specializētu auto, lai slimnieci nogādātu Onkoloģijas centrā 05.05.2016.g., kā savā atbildē bija norādījis Onkoloģijas centra gaklvenais ārsts V.Krūmiņa k-gs.
Tad A.Krastiņa man no slimnīcas zvanīja, ka viņai nepieciešamo pārbaudi veikšot tikai 12.05.2016.gadā un viņa varot braukt mājās, - kā par tik smagi slimu cilvēku var tā vienkārši ņirgāties? Un kā tad ķirurgi domāja – lai es atkal meklēju specializēto auto un vadāju pusdzīvu slimnieci pa Rīgu šurpu, turpu?
Vai, paziņojot, ka A.Krastiņa 05.05.2016.g. atkal tiks hospitalizēta, nevarēja parūpēties, lai viņa tiktu pierakstīta rindā uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, bet nevis 05.05.2016.g. hospitalizēt, lai 06.05.2016.g. piedāvātu izrakstīties?
Vienīgais - iesaku, lai veselības ministrs varētu lūgt valdībai līdzekļus, lai pie P.Stradiņa slimnīcas un Austrumu slimnīcas uzceltu krematorijas, lai mirušie nemētātos pa sētmalēm un pusdzīvi cilvēki nebūtu jāvadā pa pilsētu, jo pašreiz ir situācija, ka slimniekus nevis ārstē, bet apzināti liek tiem mocīties un lēnā nāvē mirt.
Ja Veselības ministrija pieprasa līdzekļus no Valsts kases, tad ir kaut kas arī jāsakārto veselības aprūpē, nevis tikai jāpalielina savas algas. Labas algas ir jānopelna ar godīgu darbu, nevis tā, kā tas notiek pašreiz.
Varbūt vaina ir, ka neesmu devusi kukuli, vismaz es sāku par to aizdomāties, jo izbijušie slimnieki mani par to informēja. Mans godaprāts liek to nedarīt, bet varbūt tā vajadzēja? Pašreiz, pateicoties tāda veida ārstēšanai, varu zaudēt sev tuvu, mīļu cilvēku.
„Paldies”, G.Belēvič, kaut arī jūs reiz izjustu kaut ko tādu, ko pašreiz izjūtu es.
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
