Kaut arī Sprūds ir melis un rīkojas pretvalstiski, viņš ir mūsu – „Progresīvo” melis
Andris Šuvajevs08.11.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Vakar notika Apvienotā saraksta (AS) tikšanās ar aizsardzības ministru, pēc kuras - kā bija paredzams - AS pieprasa premjeri mainīt ministru. Uzsveru, ka jebkurš Progresīvo ministrs ir koalīcijas stabilitātes jautājums. AS rīcības, manuprāt, ir bezatbildīgas.
Es piedalījos šajā tikšanās reizē, un ministrs skaidri atbildēja uz katru jautājumu. Tas ir normāli, ja opozīcija ir neapmierināta ar atbildēm, tomēr AS paziņojumi ir politisks šovs. Tie grauj sabiedrības uzticību nozarei un arī AS frakcijas sludinātajam parlamentārismam.
Varu tikai minēt AS nodomus, bet acīmredzami tie ir saistīti ar vēlmi iekļūt valdībā, lai vadītu tieši šo - finansiāli ietilpīgāko - resoru.
Tomēr varu izcelt dažus AS deputātus, piemēram, R. Bergmani un A. Kulbergu, kuri uzdeva kritiskus un trāpīgus jautājumus.
Pēc diviem gadiem Saeimā man joprojām nav skaidra AS ideoloģija. Viņi daudz runā par ekonomiku, bet vienīgais viņu priekšlikums, ko atceros, ir atcelt akcīzes nodokli kafijai.
AS bija valdībā 9 mēnešus, bet, šķiet, neviens neatceras, ko viņi īsti tur izdarīja.
Esmu pārliecināts, ka relīze par prasību premjerei mainīt aizsardzības ministru bija sagatavota vēl pirms mūsu tikšanās.
Uzsveru, ka Progresīvo ministri regulāri izvērtē nepieciešamos uzlabojumus savās nozarēs un vienmēr uzklausīs kritiku.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
