Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arvien vairāk pēdējā laikā izskan jautājumi un viedokļi par veselības aprūpes darbu un reformām. Kā jau finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir pareizi atzīmējusi, veselības aprūpes reformām ir trīs virzieni: viens no tiem ir sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošana, kuru daļējai ieviešanai izmantots lielāks budžeta deficīts, otrs process ir veselības aprūpes sistēmas reforma, kas vērsta uz efektivitāti un ir "iekšējās saimniecības sakārtošana", bet trešais - ilgtermiņa finansēšanas reforma.

Pašlaik vienīgais un reālais papildu finansējums veselības jomai ir nauda uz valsts deficīta palielināšanas rēķina, kur 2018. gadā tiek plānoti 110 miljoni eiro un 2019. gadā 134 miljoni eiro, jo jaunā budžeta aprises, kuras ir jau parādījušas MK gaiteņos, nekādas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar 2017. gadu, nerāda, tai skaitā nodokļu struktūrā, un solītais "jaunais" nodokļu budžets nav pieejams.

Pārskatot 2016. gada veselības budžetu, var redzēt, ka papildus bāzes izdevumiem ir piešķirti gandrīz 70 miljoni eiro, kas gan nav uzlabojis kopējos veselības rādītājus, nav palielinājis mediķu algas un nav samazinājis iedzīvotāju līdzmaksājumu daļu. Rodas jautājums - ar kādu summu kaut kas sāks mainīties un uzlaboties?

Arī 2017. gadā papildus ir piešķirti 70 miljoni eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda, ka tie visi izmantoti reformām, taču Fiskālā padome to nosauc savos vārdos vienkārši par finansējuma palielināšanu atsevišķām programmām, savukārt EK ir norādījusi, ka reformas jāveic sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas virzienos (vēstule raksta beigās).

Kučinskis noliedz valsts kapitālsabiedrību slikto darbu un finanšu disciplīnu, bet tai pašā laikā nav skaidrs, kā Austrumu slimnīcas valdei ir izdevies radīt zaudējumus sabiedrībai 4 miljonu eiro apmērā! Pēc premjera teiktā, finanšu rādītāji uzlabojas (vēstule raksta beigās), bet rodas jautājums - kāpēc tad tiek uzskatīts, ka slimnīcām jāpalielina naudas apjoms?

Kā atklājās Dzemdību namā, uz vienu mediķi ir viens nemediķis, kuru algas tiek nosegtas ar dzemdību pakalpojumu cenu. Ja rādītāji ir labi un uzlabojas, algu pietiek lielam daudzumam darbinieku, - vai tiešām valsts samaksa ir tik maza?

EK kā reforma tiek pasniegta rindu mazināšana. Interesanti, ka līdz šim vēl nav skaidrs, kā Nacionālais veselības dienests sadala jau esošos līdzekļus un kā vēl papildus piešķirtos 33 miljonus eiro, ja pacienti nejūt, ka būtu jūtamas izmaiņas, lai nokļūtu uz izmeklējumiem. Vēl joprojām lielu daļu laboratorisko izmeklējumu pacienti apmaksā paši, pie speciālistiem rindas sniedzas vairākus mēnešus, vizuālai diagnostikai rindas ir pusgadu un ilgāk. Kur ir izšķīduši šie miljoni?

Kopumā ņemot, summa ir ievērojama! Varbūt tā ir iedalīta un gaida Veselības ministrijas (VM) komandu, lai vairotu ministres Andas Čakšas pozitīvo tēlu? Lai te vienā, te otrā vietā skaļi ar PR palīdzību "mazinātu" rindas, atklātu kādu jaunu centru, līdzīgi kā tika iesākts "zaļais koridors", kurš nu ir pamests novārtā (lai nebeigtos ar strupceļu onkoloģijas operāciju gaidīšana un tālāka novecojusi terapija).

Vai iedot naudu ambulatorajam sektoram, kas pārsvarā ir privāts? VM neprasa pretī veikto pakalpojumu vai manipulāciju kvalitāti, nemaz nemēra paveiktā lietderību.

Daudzos pētījumos ir atzīmēts, ka šobrīd jau tā ir pārāk augsts izmeklējumu un konsultāciju skaits. Jāsaka, ka šie pakalpojumi, maigi sakot, ir ļoti izdevīgi, jo par vienu ārsta konsultāciju no pacienta iekasē 4,77 eiro, bet valsts samaksā 14,18 eiro, summējot kopā, tas ir 18,95 eiro. Ņemot vērā, ka vidējais vizītes ilgums ir 15 minūtes, tad stundā šāda prakse ieņem 75,8 eiro un ar normālu darba laiku mēnesī 160 stundās var nopelnīt līdz pat 12 128 eiro.

Protams, ka te jāatskaita telpu, komunikācijas, tiešās pacienta izmaksas, bet summa, kas paliek pāri, tāpat ir iespaidīga! It sevišķi, ja ņem vērā tos datus, ko Čakša rāda kā esošās mediķu algas. Ambulatoro pakalpojumu izdevīgumu atzīmē arī Valsts kontrole, norādot, ka radioloģijas pakalpojumi ir ar 30 % rentabilitāti, līdzīgi ir arī ar laboratorijas pakalpojumiem. Un ar šādām, nepārskatītām izmaksām tiek mazinātas rindas un uzlabota pieejamība (prasot tam visam papildus finansējumu)?

Novirzīt milzīgu summu sabiedrības veselības uzlabošanai ir līdzvērtīgi iespējām novirzīt naudu jeb kam un gandrīz visam! Jo pēc definīcijas par veiksmīgu sabiedrības veselības modeli uzskata savstarpēju nozaru sadarbību, tai skaitā apkārtējās vides uzraudzību, izglītību un ceļu sakārtošanu u.t.t. Veselības jomā tā ir izglītošana, informēšana, veselības veicināšanas pasākumi, profilakse un fiziskās aktivitātes.

Pārskatot Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam http://polsis.mk.gov.lv/documents/4965, redzams, ka to realizēšanai kā jebkuram plānam tiek pievienots finansējuma plāns - kas ir plānots no valsts budžeta, kas papildus no ES fondu finansējuma - 271 miljons eiro.

Tur atšķirībā no Čakšas ar lielāko naudas daļu - 178 miljoniem eiro ir plānots uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, nevis novirzot līdzekļus lielajām un reģionālajām slimnīcām, kuras pēc Pasaules bankas pētījuma nav nemaz tik sliktā stāvoklī, lai tām būtu nepieciešamas nekavējošas investīcijas. Sabiedrības veselības aktivitātēm, tai skaitā visām pašvaldībām projektu konkursos iesniegtajām, tika novirzīti 55 miljoni eiro.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam ir citas lietderīgas sadaļas (piemēram, 4.1.), kas paredz tos pašus pasākumus, kurus šobrīd kā reformu pasniedz Čakša. Jau tālajā 2013. gadā, kad plāns tika izstrādāts, bija zināmi pamatvirzieni, kuros veselības aprūpei jāvirzās. Tie gan tiek nosaukti par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un drošību.

Čakšas reforma paredz tiešās pakļautības iestādēm funkciju pārdali, taču esošo iestāžu filiāļu optimizēšanu un funkciju apvienošanu vienas pieturas punktos nemaz neparedz. Visas VM pakļautības iestāžu funkcijas faktiski ir VM funkcijas un notiek VM uzraudzībā, līdz ar to izpildes rezultātam nav jāatšķiras atkarībā no tā, pie kuras tieši iestādes skaitās tā vai cita sadaļa.

No augstāk minētā rodas vairāki secinājumi - kāpēc vienkāršu finansējuma palielināšanu sauc par reformu? Kādēļ VM nav saistoši iepriekš pieņemti MK noteikumi un plāni? Vai Kučinskis grib fiktīvi pieņemt dokumentu, ko sauc par Veselības aprūpes plānu, lai tikai būtu pamatojums EK?

Neatkarīgi no naudas summas, ko papildus dod veselības aprūpei, nepieaug ne algas, ne pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu un tās pakalpojumiem valstī. Kādēļ VM neveic pēc būtības reformas, kā to ir norādījusi EK, Valsts kontrole un citi eksperti? Vai tiešām visai nozarei un iedzīvotājiem, kas gaida būtiskus uzlabojumus, nespējīgas ministres dēļ nāksies vilties un kārtējo reizi tie tiks mānīti un nu jau arī baidīti par nodokļu piesaisti veselības pakalpojumu saņemšanai, bet nav skaidri redzams, kur un kā nodokļu nauda (nu jau arī uz parāda - budžeta deficīta nauda) tiks novirzīta.

Gaidāmais palielinātais deficīts nav nekas cits kā gāzes spiešana grīdā ar ļoti lielu benzīna patēriņu, bet ļoti maz nobrauktiem kilometriem. Tiks uzlaboti kopējie cipari un procenti no IKP, kas tiek doti medicīnai, bet reāla uzlabojuma pacientiem nebūs, kaut Čakša sevi sauc par pacientu ministri.

Izskatās, ka Čakša īstenībā domā, ka pacienti tāpat nekad nebūs apmierināti un vienmēr būs par maz un jebkura cilvēka dabīgais dzīves iznākums ir zināms, tā ka pūles tāpat netiks novērtētas un nav, ko īpaši censties.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...