Kaut kādas runas par piedošanu un žēlastību ir jāatmet. Noris karš
Ainars Bašķis05.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atgādinājums. Astoņus un vairāk gadus mūsu smadzenes dragāja Krievijas izraisītais hibrīdkarš, kura sekas tagad mēs lēnām sākam aptvert un novērst. Hibrīdkara pirmrindas karavīri ir žurnālisti. Tādi kā TVRain (Doždj), Meduza u.c. Sākoties karstā kara fāzes stagnācijai, Kremlis saprata, ka ir iespējama arī sakāve. Tādēļ tas steidzami organizēja savu pirmrindas hibrīdkareivju implantāciju (ieviešanu) centrālajā Baltijas valstī Latvijā.
Operācija izdevās spīdoši, ar Kariņa svētību un Rinkēviča atbalstu valstī tika ielaisti vairāk nekā 200 krievu hibrīdkara kareivji ar savām ģimenēm. Nodevīgo operāciju "piesedza" kaut kāda paviegla vietējā žurnālistu organizācija, kuras kremliskā bāze jau sen darbojas lsm.lv un citās redakcijās. Dīvaini, ka valsts drošības dienests savas šaubas un bažas izteica tikai pēc minētās implantācijas operācijas. Laikam jau nezināja, kā īsti atbildēt uz dažiem nepatīkamiem NATO kolēģu jautājumiem...
Viena no dīvainākajām Latvijas valsts izrīcībām bija notikusi. Neskaitāmās epizodes, kur augstprātīgie un lecīgie Doždj krievi regulāri pieļāva dīvainas "kļūdas" un nekorektus politiskus izteikumus, tikai pierādīja, ko Vienotības līderi ir nostrādājuši. Ik pa brīdim sociālie tīkli ar Twitter diasporu priekšgalā analizēja skandālus. Bet krievu žurnālistiem bija jāpilda pavēles. Parastā taktika - soli pa solim pārbaudīt pacietības mēru un tādējādi stumt to prom no rietumu vērtībām.
Diemžēl krieviem ir divi galvenie iemesli, kas vienmēr izbojā viņu operācijas - "to odno, to drugoje" (te viens, te otrs - krievu val.). Tā arī šoreiz. Diktora vārdu ekvilibristika, regulāri maisot "mūsu" armijas jēdzienu krievu izpratnē, beidzās ar milzu skandālu un iespēju zaudēt pārraides licenci. Un izskatās, ka nepalīdz vietējo aģentu mēģinājumi glābt situāciju. Muldēšana par Doždj īpašo misiju, nepieciešamību skalot smadzenes nabaga krieviem, kas sapinušies putina propagandas valgos un citiem svētiem uzdevumiem - tas tikai izgaismo ietekmes aģentus pašus.
Pašlaik notiek izmisīga cīņa kuluāros par krievu hibrīdkara kareivju vienības saglabāšanu NATO valstī. Izmisīga. Tāpēc, ka Kremļa aprindas, kuras gatavojas nomainīt Putinu, ne par gramu nav atteikušās no tiem plāniem, par kuriem Krievija brīdināja NATO un visu pasauli pagājušā gada Ziemassvētkos. Principā krievu armijas zābaks ir tikai aizķēries aiz Ukrainas pretestības. Pēc grafika tam jau sen gribējās mīdīties pa mūsu un kaimiņu zemēm. Tas jāpatur prātā.
Kaut kādas runas par piedošanu un žēlastību ir jāatmet. Noris karš. Nežēlīgs un asiņains. Mums ir palaimējies, ka tas pagaidām neskar mūs. Vienkārši palaimējies. Par piedošanu un par tiesu runāsim pēc kara. Tagad ir viena tiesa…
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
