Kaut kādi nožēlojami indivīdi atļaujas kritizēt lieliskos „sabiedriskos medijus”
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas.
Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju. Lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt.
Pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts, kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas-Polijas robežas, uzskatot, ka humanitārie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.
Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš Twitter profilā paziņoja, ka sasauks komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo “demokrātija nav visatļautība”.
Vārda brīvība ir liela vērtība. Pilsoņi Baltkrievijā cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti Twiterī.
Tie laiki, kad žurnālistus sauca “uz paklāja” taisnoties par savām izvēlēm, par laimi ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus tālā pagātnē. Visi tie cilvēki, arī žurnālisti, kas Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi. Arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tāpēc Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu Twiterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcībā.
Veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – sabiedrisko. Mūsu valstī ir radīti mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas ētikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vērsties LŽA ētikas komisijā vai Latvijas Mediju ētikas padomē.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Kā arī: “Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.”
Satura un avotu izvēle ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā. Jebkurš var izteikt viedokli par sabiedriska medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesība, ko atgādinām politiķiem un sabiedrībai.
Attēlā – organizācijas vadītāja, „sabiedrisko mediju” pārstāvja Iļjas Kozina domugrauds.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
