Kaut kādi nožēlojami indivīdi atļaujas kritizēt lieliskos „sabiedriskos medijus”
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde25.11.2021.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas.
Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju. Lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt.
Pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts, kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas-Polijas robežas, uzskatot, ka humanitārie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.
Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš Twitter profilā paziņoja, ka sasauks komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo “demokrātija nav visatļautība”.
Vārda brīvība ir liela vērtība. Pilsoņi Baltkrievijā cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti Twiterī.
Tie laiki, kad žurnālistus sauca “uz paklāja” taisnoties par savām izvēlēm, par laimi ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus tālā pagātnē. Visi tie cilvēki, arī žurnālisti, kas Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi. Arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tāpēc Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu Twiterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcībā.
Veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – sabiedrisko. Mūsu valstī ir radīti mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas ētikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vērsties LŽA ētikas komisijā vai Latvijas Mediju ētikas padomē.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Kā arī: “Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.”
Satura un avotu izvēle ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā. Jebkurš var izteikt viedokli par sabiedriska medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesība, ko atgādinām politiķiem un sabiedrībai.
Attēlā – organizācijas vadītāja, „sabiedrisko mediju” pārstāvja Iļjas Kozina domugrauds.
Seko mums 
Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Jau pirmā injekcija atstāj neatgriezenisku ietekmi uz organismu. Taču, ja neesat “atstiepis kājas”, tad laiks stutes potei. Tā gan tiek reklamēta kā kruķis, kas balstīšot veselību. Tomēr, manuprāt, drīzāk būs kā miets pa pieri.
Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī 
Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija ir sarežģīta, taču darām visu, lai to iespējami ātri atrisinātu. Vienlaikus nevaru noklusēt faktu, ka "Clean R "pārziņā" Rīgā ir tikai apmēram 5% ietvju trijās priekšpilsētas. Rīgas ielas, tilti, atlikušie 95% ietvju ir namu apsaimniekotāju, autostāvvietu pārraudzītāju, kā arī pašvaldības un privāto uzņēmumu pārziņā.
Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šī gada janvārī, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.
“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Zinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
