Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?

1912. gadā ģeologs amatieris Čārlzs Dosons apgalvoja, ka netālu no savas dzīvesvietas Anglijā (cik neticami un cik ērti!) ir atradis "trūkstošo posmu" starp pērtiķiem un cilvēkiem jeb Piltdovnas galvaskausu. Tas bija sensacionāls atklājums, kas aizrāva elpu gan žurnālistiem, gan speciālistiem visā pasaulē līdz brīdim, kad 1949. gadā, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, tika pierādīta Čarlza apzinātā krāpšana.

Galvaskauss un žokļa fragmenti piederēja dažādām sugām, bet zobi bija izkalti tā, lai atgādinātu cilvēka zobus. Šādu stāstu profesionālajās aprindās ir ne mazums, tādēļ lielai daļai pētniecībai sekojošu amatu attiecībā uz publiskiem paziņojumiem ir saistoši ētikas kodeksa standarti: A) tos jāveido ar nolūku palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles; B) tiem jābūt apsvērtiem visaugstākajā profesionalitātes līmenī un saskaņā ar pašreizējiem datiem, kas saistīti ar konkrēto jautājumu [1].

Īpaši palīdzošajās profesijās, sekošana šiem diviem punktiem ir būtiska, jo var aizkavēt cilvēku laicīgu vēršanos pēc palīdzības vai apdraudēt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Tādi gadījumi mums ir bijuši jau līdz šim, kur apšaubāmu mediju pasludinātu ekspertu dēļ bērni ar autismu nesaņem vakcīnas [2] [3] vai kauna un vainas sajūtas dēļ ģimenes un bērni laikus nevēršas pēc psihiskās veselības atbalsta vardarbības un krīzes gadījumos [4].

Tādēļ citiem psihiskās veselības speciālistiem acīs krītoši ir gadījumi, kuros sabiedriskajos medijos izskan speciālista Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumi, kas potenciāli ir pretrunā ar šiem diviem uzstādījumiem. Uzskatām par savu pienākumu pārstāvēt ētisku un pašreizējajos datos balstītu viedokli, lai nodrošinātu sabiedrību ar iespēju veikt apzinātus spriedumus un izvēles, kā arī veicinātu ētiski korektu naratīvu parādīšanos publiskajā telpā.

Šīs gada 18. maijā žurnālā "Ir", atsaucoties uz Imantas gadījumu, konkrētais speciālists iepazīstināja ar maz dzirdētu pētījumu, kurā "[..] bērni ar problemātisku uzvedību visbiežāk piedzimst mammām, kurām bijušas vai ir grūtības adaptēties, ir mentālas vai cita veida grūtības".

Lai gan nenoliedzam, ka uzvedības problēmas VARĒTU veidoties arī bērniem, kuru mātēm ir psihoemocionālas grūtības, šāda cēloņsakarība nebūs zinātniskajā vienprātībā balstīta, jo neņem vērā biopsihosociālo psihiskās veselības modeli. Zinātnisko pierādījumu bāze liecina, ka bērna uzvedības problēmas ir komplekss biopsihosociāls fenomens, kuru ietekmē ne tikai iedzimtais attīstības potenciāls, bet arī kopējā ģimenes struktūra, kuru veido kā māte, tā tēvs. Piemēram, vecāku stress, bērna atstāšana novārtā, uzraudzība un disciplinēšana pamatskolas vecumā, fiziska un seksuāla vardarbība pret bērnu. Uzvedības problēmas vēlākā vecumā papildus ģimenes faktoriem var ietekmēt tādas jomas kā izglītības un nodarbinātības kvalitāte, antisociāli draugi, laicīga nevēršanās pēc psihiskās veselības pakalpojumiem un atkarību izraisošo vielu lietošana. Vecāku iesaistīšana, risinot vienaudžu vardarbību, protams, ir būtiska, taču vēl būtiskāk ir pielietot dažāda veida atbalstu, dažādās vidēs un risinājumos iekļaut visu ģimeni, ne tikai māti [5].

Savā ziņā pretēju apgalvojumu, kas savā disonansē ar iepriekšējo šķiet pat komisks, varam dzirdēt jau nākamajā dienā – 19. maijā TV3 ziņās. Tur konkrētais sevi par psihoterapeitu dēvējošais "eksperts" nāk klajā ar vēl vienu atklājumu: "Tagad mēs redzam, ka šī uzvedība pārņem pusaudžus, kuri iepriekš problēmas nav sagādājuši. [..] Pandēmijas bērni, kas izgājuši cauri pandēmijas ierobežojumiem. [..]." No vienas puses, vardarbību piedzemdē, bet no otras, to ir radījusi pandēmija. Covid-19 vainošanu pie visām pasaules likstām esam dzirdējuši jau iepriekš, taču gan Covid-19 laikā veiktie pētījumi, gan 2022. gada Valsts policijas pārvaldes dati šādus sensacionālu apgalvojumus neapstiprina. Jau pandēmijas laikā visizteiktākās problēmas piedzīvoja bērni, kuriem jau bija kādas grūtības, nevis tās sākās pēkšņi [6].

Papildus tam 2021. gadā tīšus miesas bojājumus izdarījuši 38 bērni, bet 2022. gadā 43 bērni. Vai tiešām šie 5 jaunieši nosaka to, kā mēs runājam un aplūkojam pusaudžu situāciju Latvijā un ka mūs ir pēkšņi pārņēmusi vardarbība, kuru radījušas pēc pandēmijas sekas? Salīdzinājumam 2016. gadā šis skaits bija 56. Kādas sekas mūs bija pārņēmušas tad [7]? Vienaudžu vardarbība patiesi ir aktuāla lieta, jo arī 2022. gada 43 bērni ir vismaz 43 bērni par daudz. Kā jau augstāk tika minēts, palīdzība bērniem, kuri iesaistās problemātiskā, vardarbīgā uzvedībā, ir kompleksa, un tai jānāk no dažādiem līmeņiem. Jau izsenis mēs runājam par atbalsta programmām, kas būtu piemērotas kompleksiem pusaudžiem un strādātu ar visu ģimeni, terapeitisko māju pakalpojumu tiem specifiskajiem gadījumiem, kuros bērnu būtu nepieciešams izņemt no vides, lielāku sociālo pakalpojumu klāstu, darbu skolās ar efektīvām un kvalitatīvām programmām, kas ņem vērā bērnu individuālās vajadzības.

Tas, par ko mēs nerunājam, bet Nils Sakss-Konstantinovs gan runā, ir zēnu skolas kā risinājums agresijas mazināšanai [8]. UNESCO 2022. gadā izdeva ziņojumu "Neatstāt nevienu bērnu novārtā: globāls ziņojums par zēnu atteikšanos no izglītības". Tajā šādas, esenciālismā balstītas idejas tiek asi kritizētas un īpaši uzsvērts, ka tās ir pretrunā ar veselīgu attīstību veicinošām skolu praksēm un politikām [9]. Lai gan darbs ar agresīviem bērniem terapeitiskā kontekstā ir vajadzīgs, kādēļ šādas idejas tiek atbalstītas, paliek miglā tīts, taču pret zēniem konkrētajam speciālistam varētu būt kādas īpašas antipātijas.

Piemēram, ierosinājums, ka katrai LV meitenei vajadzētu iemācīt pašaizsardzības prasmes, jo pieaugs vīriešu vardarbība un agresija [10] (tādēļ, ka LV it kā neesot zēniem piemērotas ģimenes un pakalpojumu). Savukārt meklējot, kāda tad būtu zēniem piemērota audzināšana, speciālists Latvijas Universitātes studentu žurnālā "Avantūra" Aprīļa rakstā pamet vēl vienu ētiski apšaubāmu ideju. Zēniem vajagot iemācīt saprast, ko nozīmē sociāli adekvāti uzvesties, un "viens no veidiem, kā puiši to saprot, ir ar fizisko kontaktu un to, ka viņi paši arī var saskarties ar fizisku vardarbību no citu puses". Domāju, ka šeit mūsu komentāri ir lieki. Vardarbība pret bērniem ir ar likumu aizliegta.

Vēl viena acīs krītoša sabiedriskās domas virzīšana ir paralēlo pakalpojumu un programmu diskreditēšana. Satori 28. martā publicētajā rakstā Nils Sakss-Konstantinovs raksta: "Mums ir valsts mēroga programmas pusaudžiem, kuri pārāk daudz lieto mobilo telefonu. Mums nav nevienas programmas pusaudžiem, kuri dzird balsis", lai gan pāris mēnešus iepriekš savā privātajā Facebook kontā ir nopublicējis sarakstu ar iemesliem, kādēļ dzirdēt balsis pusaudža vecumposmā ir normāli. Ņemot vērā, ka esošie pakalpojumi strādā gan ar pusaudžiem, kas balsis dzird un nesēž telefonā, gan ar tiem, kas nedzird un telefonā sēž, šāda, kolēģu un citu pakalpojumu nievājoša attieksme, nav saprotama. Vai šis varētu būt gadījums, kur, izmantojot sensācijas, pārspīlējumus un virspusējību, eksperts rada situāciju, kurā grūtību gadījumā jaunietis ir spiests domāt, ka bezmaksas pakalpojumi viņam nav pieejami?

Attiecībā uz Nila Saksa-Konstantinova ekspertīzes līmeni ir vēl daudz jautājumu. Piemēram, kāda ir šī speciālista kompetence runāt par psihosomatisko medicīnu un psihiatriju, brīdinot uzmanīties un apšaubot citu speciālistu kompetencē esošo ārstēšanu [11]? Un kādēļ tiek apzināti apšaubīta Latvijas veselības sistēmas kārtība, kurā psihiatrs ir pirmās pieejas ārsts, un veicināta klientu nevēršanās pēc palīdzības, sējot nepamatotas bailes no medikamentozas terapijas [12]?

Ikviena speciālista galvenais uzdevums ir rūpēties par sabiedrības veselību, apzinoties, ka ne tikai rīcība, bet arī katrs pateikts vai uzrakstīts vārds ir atbildība, kas var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Sabiedrība paļaujas un uzticas speciālista viedoklim, jo īpaši, ja tas izskan apgalvojuma formā. Ja pēc žurnāla Ir publikācijas un Nila Saksa-Konstantinova paustā kāda mamma, kuras bērnam ir problemātiska uzvedība, sevi vaino vai saņem apkārtējo pārmetumus, tad tas ir mūsu profesionālais un cilvēciskais pienākums un atbildība skaļi pateikt un vērst sabiedrības un mediju uzmanību, ka ne vienmēr ekspertam ir ekspertīze.

* Šis teksts atspoguļo Latvijas Bērnu psihiatru asociācijas, Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas, Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas, Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas un Bērnu un pusaudžu resursu centra viedokli.

[1] Latvijas Psihoterapeitu biedrība, "LPB Ētikas kodekss". https://psihoterapija.lv/lpb-etikas-kodeks/.

[2] "Medmāsa maldina par vakcīnām, autismu un Covid-19". https://rebaltica.lv/2022/10/medmasa-maldina-par-vakcinam-autismu-un-covid-19/.

[3] Diena, "Melu tvertne: Vecā dziesma par vakcīnām un autismu". .

[4] Latvijas Psihoterapeitu biedrība, "Psiholoģiskā palīdzība ģimenēm – nepieciešama, bet bieži vien nepieejama", 2021. https://psihoterapija.lv/category/prese/.

[5] M. Basto-Pereira a D. P. Farrington, "Developmental predictors of offending and persistence in crime: A systematic review of meta-analyses", Aggress. Violent Behav., roč. 65, s. 101761, 2022, doi: https://doi.org/10.1016/j.avb.2022.101761.

[6] B. Martinsone et al., "Adolescent social emotional skills, resilience and behavioral problems during the COVID-19 pandemic: A longitudinal study in three European countries", Front. Psychiatry, roč. 13, 2022, doi: 10.3389/fpsyt.2022.942692.

[7] Valsts Policija, "Publikācijas un pārskati". https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati.

[8] "Zēnu skolas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1655112323550281728?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[9] S. and C. O. O. des N. U. pour l'éducation United Nations Educational la science et la culture Organización de las Naciones Unidas para la Educación, la Ciencia y la Cultura Организация Объединенных Наций по вопросам образования, науки и культуры منظمة الأمم المتحدة للتربية والعلم والثقافة 联合国教育、科学及文化组织 United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization et al., "Leave no child behind: global report on boys' disengagement from education". [Online]. Available at: https://unesdoc.unesco.org/notice?id=p::usmarcdef_0000381105.

[10] "Pašaizsardzība", [Online]. Available at: https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1648597354289692674?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[11] "Zāļu apšaubīšana". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1613836186576998400?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[12] "Izdegušās māmiņas". https://twitter.com/lasitajs_nr1/status/1610284960866533376?s=46&t=HlWP6677izuNZ278Lt2SjA.

[13] "UNIVERSAL SCREENING GUIDANCE". https://ride.ri.gov/sites/g/files/xkgbur806/files/Portals/0/Uploads/Documents/Students-and-Families-Great-Schools/Health-Safety/Mental-Wellness/Universal-Screening-Guidance.pdf?ver=2021-12-20-120814-030.

Novērtē šo rakstu:

11
83

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...