Kaut likums to neparedz, bijusī Valsts prezidente “vienlīdzīgāka” par citiem vēlas būt arī pēc nāves

„Parastajiem cilvēkiem” – bez variantiem

„Tas nav iespējams,” – tik lakoniski un skaidri Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes galvenais speciālists Krišs Noris atbild žurnālistei, kura kā vienkāršā rīdziniece ir vērsusies pašvaldības Kapu pārvaldē, jo viņas izdomātā krustmāte izteikusi vēlēšanos tikt apglabāta I Meža kapos un, vēlams, netālu no pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas. „No malas te nevar,” apstiprina arī I un II Meža kapu pārzinis Igors Tarasovs.

K. Noris skaidro, ka I Meža kapi ir daļēji slēgta kapavieta, kur vietas var iegūt tikai tie, kuriem uzturēšanā jau ir kapavietas un kuriem tās ir „pilnas”, turklāt „tagad jau ir tik tālu nonācis, ka pat tiem vairs nepietiek, nav teritorijas”. Vienīgais, ko pašvaldības jurists varot ieteikt – „meklēt kādu cilvēku vai paziņu, kuram tur ir vieta, un vienoties ar viņu, ka viņš dod piekrišanu”.

Taču arī šādu personu kontaktus pašvaldības struktūra neesot tiesīga izsniegt. „Vienīgais, ko es varu ieteikt, - mēģiniet viņus noķert rokā, kad viņi iet kopt to vietiņu. Ir ļoti daudz pensionāru, kas iet kopt gandrīz katru dienu. Varbūt jūs spēsiet ar kādu novienoties, kuram ir uzturēšanā vieta. Bet tā neviens jums nedos,” vienkāršajai rīdziniecei skaidro K. Noris. „Ja jums nav šādas vietas, tad atliek tikai Jaunciema un Bolderājas kapi. Bez variantiem.”

Vispārējs klusums par Vīķes-Freibergas „kapa shēmu”

Taču „bez variantiem” ir tikai „parastajiem cilvēkiem”, taču ir ļaudis, kuri uzskata, ka viņi – kaut arī likumā nekas tāds nav ierakstīts – ir vienlīdzīgāki par „vienkāršajiem rīdziniekiem” arī pēc nāves. Tam apliecinājums – monumentālas mūža mājas, kuru pamats ir izbūvēts dažus simtus metru no J. Čakstes atdusas vietas tajos pašos I Meža kapos. Šo zemes nogabalu ar pašas bieži kritizētajām „padomju metodēm” ieguvusi bijusī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga.

Notikumi, kas noslēgušies ar attēlā redzamās kapavietas izbūvi I Meža kapos, ir raksturīgi ar to, ka par tiem nevēlas izteikties faktiski neviens no iesaistītajiem. Uzdotos jautājumus ignorē gan bijusī Valsts prezidente un viņas valsts algotā sekretāre Daina Lasmane, kas, kā liecina informācijas avoti pašvaldībā, pildījusi pilnvarotās personas funkcijas „ekskluzīvā” zemesgabala „sakārtošanā”, gan kapavietas organizēšanā iesaistītais bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, pašreizējais Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Daudze.

Taču Dienas veiktā pirms trim gadiem sākušos notikumu rekonstrukcija rāda, ka nopietna interese par mūža māju jautājumu V. Vīķei-Freibergai radusies pēc smagajām veselības problēmām, par ko mediji ziņoja 2011. gada vasaras beigās. Savukārt divus gadus vēlāk, 2013. gada nogalē pilnvarotā persona eksprezidentes interesi par iespēju tikt pie „cienījamas” vietas I Meža kapos darījusi zināmu Rīgas domes amatpersonām.

Likums nedod tiesības izvēlēties kapavietu

D. Lasmane nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumiem, vai tieši viņa bijusi šī pilnvarotā persona un vai sākotnēji tieši viņa personiski vērsusies pie Rīgas domes amatpersonām ar lūgumu piešķirt bijušajai Valsts prezidentei V. Vīķei-Freibergai kapavietu I Meža kapos.

Tomēr Rīgas pašvaldībā Dienai ir izdevies noskaidrot, ka sākotnējo interesi tur izteikusi tieši eksprezidentes sekretāre, taču tobrīd šī misija V. Vīķes-Freibergas kārotos rezultātus nav devusi, jo pašvaldības pārstāvji norādījuši uz likumu normām, kas nosaka bijušo valsts vadītāju privilēģijas šajā jomā.

Likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”. Tas nozīmē, ka likums noteic: kad 1937. gadā dzimusī V. Vīķe-Freiberga beigtu savas šīszemes gaitas, viņu apbedītu un kapu turpmāk apkoptu par valsts līdzekļiem. Taču par to, ka eksprezidente būtu „vienlīdzīgāka” par „parastajiem cilvēkiem” kapavietas izvēlē, likums neko nesaka.

Tomēr, kā rāda rekonstruētā turpmāko notikumu gaita, pati bijusī valsts vadītāja ir bijusi citās domās. Neizdodoties sākotnējai iecerei, ir tikušas meklētas citas ietekmes sviras, ar kuru palīdzību panākt vēlamo no „neizprotošās” Rīgas pašvaldības, un tās 2014. gada sākumā ir atrastas Valsts prezidenta kancelejā, ko toreiz vadīja G. Daudze.

Politiskais spiediens ļauj tikt pie kapa

Tagadējais Saeimas priekšsēdētāja biedrs G. Daudze nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumiem par viņa lomu kapavietas organizēšanā „pa blatu”. Arī D. Lasmane neatbildēja uz Dienas jautājumu – kāda pēc sākotnējā pašvaldības atteikuma bijusi viņas turpmākā rīcība, lai panāktu kapavietas (zemes nogabala) I Meža kapos piešķiršanu V. Vīķei-Freibergai.

Taču Dienas rīcībā ir G. Daudzes parakstīts, ar 2014. gada 8. janvāri datēts ierobežotas pieejamības – ar grifu „dienesta vajadzībām” – dokuments „Par zemes nogabalu rezervēšanu”, kas adresēts Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam. Neminot konkrēti V. Vīķes-Freibergas vārdu, tajā lūgts „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”.

Līdztekus tam Valsts prezidenta kanceleja ir veikusi arī neformālu vēlmju nodošanu. G. Daudze nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu, vai viņš domes amatpersonas ir mutiski informējis, ka zeme vajadzīga tieši I Meža kapos un tieši V. Vīķes-Freibergas vajadzībām. Savukārt pašreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis Dienai paziņoja, ka ne par ko tādu „kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu”.

Taču tas, ka šāda mutiska saskaņošana notikusi, nerada šaubas: Dienas rīcībā ir arī Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzēviča divas nedēļas vēlāk parakstīts dokuments, kurā viņš atsaucas uz „mutisko vienošanos, kas bija panākta ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju” un lūdz Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos”.

Rezultāts – septiņvietīga kapavieta

Kā zināms Dienai, lai izvairītos no iespaida radīšanas, ka viņa personiski kaut ko lūdz no viņai ideoloģiski nepieņemamās Rīgas domes vadības, pati V. Vīķe-Freiberga ir izvairījusies no tiešas līdzdalības konkrētās kapavietas izvēlē, - eksprezidentes vietā šīs funkcijas viņas uzdevumā veikusi sekretāre.

„Ņemot vērā prezidenta kancelejas izdarīto politisko spiedienu, ko nebija vēlams ignorēt, izpilddirektoram 2014. gada sākumā kopā ar eksprezidentes deleģēto pārstāvi nācās „pa tiešo” aiziet pie I un II Meža kapu vadības, kas tad arī parādīja viņiem dažādas vietas, un viņi izlēma par vienu konkrētu. Pašlaik neviens no šiem konkrētā jautājuma kārtotājiem Kapu pārvaldē vairs nestrādā,” Dienai skaidroja avots Kapu pārvaldē, piebilstot, ka 2014. gada 2. decembrī ar D. Lasmani noslēgts līgums par vietas kopšanu.

„Vai jūsu darbības, cenšoties iegūt kapavietu vietā, kas "parastajiem cilvēkiem" nav pieejama un kuras izvēli likums nepiešķir arī jums kā bijušajai Valsts prezidentei, jūsu izpratnē ir ētiskas un neatgādina jūsu publiski kritizētās padomju laiku "blata" metodes?” – uz šo Dienas jautājumu V. Vīķe-Freiberga nevēlējās atbildēt.

Tikmēr „ekskluzīvās” mūža mājas, likumu apejot ar līkumu, ir sekmīgi iegūtas, turklāt ļoti iespaidīgas. Kā izriet no vēl viena Dienas rīcībā esoša dokumenta, „pa blatu” nokārtotajā kapā nevajadzēs knapināties – 21 kvadrātmetra platībā šī skaitās „septiņvietīga kapavieta”. Apjomīgi pamati šīm „mūža mājām pa blatu” jau ir uzbūvēti.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: