Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Portālā politika.lv šorīt publicēts politoloģes Ivetas Kažokas raksts, kurā cita starpā viņa arī atklāj, kā tikusi izmantota Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "kabatas komisijas" veidošanā un "neapzināti" maldinājusi sabiedrību. Publicējam šo rakstu pilnībā.

"Kad nevērīgs process diskreditē labu mērķi

Iveta Kažoka

Cik viegli ar nepareizām, pat ja labi domātām, metodēm diskreditēt pareizu lietu - tāda bija mana pirmā doma, redzot, kādu ažiotāžu tviterī radījušas ziņas par komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai!

Līdz nepiemērotajām metodēm vēl nonākšu, taču sākumā par to, ko uzskatu par pareizu: Latvijā ir jātiek skaidrībā par to, kā Zolitūdes traģēdija bija iespējama (būvniecības, darba drošības, civilās aizsardzības un citi aspekti), cik sekmīgi vai nesekmīgi uz to reaģēja dažādi dienesti un amatpersonas (glābšana, palīdzība cietušajiem, komunikācija ar sabiedrību) un ko darīt, lai šādas traģēdijas neatkārtotos, kā arī, ja tomēr atkārtojas, lai dienesti un amatpersonas strādātu labāk. Tas nav kriminālprocess, kur jāatrod, kurš pārkāpis Krimināllikumu un kurš nē - tā ir pamatīga visas "sistēmas" analīze. Šādas analīzes pēc lielām traģēdijām vai citiem asinis stindzinošiem notikumiem dažādās valstīs ir vispārpieņemta prakse: pēc Kanādas militārā skandāla Somālijā, pēc Breivika uzbrukumiem Norvēģijā, pēc 9/11 teroraktiem ASV, pēc 2005.gada teroraktiem Lielbritānijā (un tie ir tikai daži no piemēriem).

Lai tiktu skaidrībā par šo notikumu patiesajiem apstākļiem, vajadzīgas simtiem, ja ne tūkstošiem, interviju, sarežģītu, dažkārt ļoti tehnisku ekspertīžu pasūtīšana, milzumdaudz dokumentu izprasīšana un analīze. Norvēģijā Breivika uzbrukumus analizēja 10 cilvēku komisija, kurai papildus strādāja 9 pilna laika darbinieku sekretariāts. Kā redzams no 9/11 Komisijas mājaslapas - tur darbinieku skaits pārsniedza 70. Kanādas Somālijas militārā incidenta sabiedriskās izvērtēšanas komisijai šim nolūkam vairāku gadu laikā nācās iepazīties ar 150 000 dokumentiem

Citiem vārdiem sakot: gribi tikt skaidrībā, kas notika pareizi un kas - aplami? Vēlies, lai rekomendācijas nav vienkārši kāda subjektīvie pieņēmumi, bet balstīti pierādījumos un nopietnā analīzē? Rēķinies ar ilgu, ikdienas, daudzu cilvēku darbu, kas, jā, prasa resursus - gan laiku, gan finanšu! Manuprāt, tas ir pašsaprotami.

Tas, kas nav pašsaprotami: kādēļ Latvijā tik dziļi iesakņojies priekšstats, ka resursi ir mazsvarīga vienība, no kura var atteikties - sak, ja tas ir sabiedriski nozīmīgs jautājums, tev ir pienākums nepieņemt atalgojumu: misijas vārdā jāstrādā bez maksas, par minimālu samaksu vai sev iztikas līdzekļus jāmeklē privātajā sektorā. Šī veida domāšana nav nekas jauns, kas atklājies tikai Zolitūdes komisijas kontekstā: tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā tik ilgi nebija iespējams ieviest valsts finansējumu partijām (bijām palikuši teju pēdējie ES!) un tagad, kad tas ir ieviests, tas ir vairākas REIZES zemāks nekā pat Lietuvā un Igaunijā. Šī pati domāšana attiecas uz ministru algām (kad atklāju to apmēru igauņu kolēģim, viņš skumji pašūpoja galvu un ieteica "piegriezt" šo populismu!), sabiedrisko mediju (un arī komercmediju sabiedriskā labuma funkcijas - tai skaitā, teiksim, reģionālās preses!) finansējumu, finansējumu pētniecībai, kas vajadzīga, lai pieņemtu kvalitatīvus pārvaldes lēmumus. Mēs taču vēlamies labu pārvaldītu valsti, nekorumpētas partijas un politiķus, lieliskus medijus, aktīvu sabiedrisko vidi, nopietnu traģēdiju un valsts dienestu reakcijas kvalitatīvus izvērtējumu? Ja tā, tad piedodiet, bet tas viss prasa naudu un tajās valstīs, kur sekmīgi darbojas, nozīmē pat ļoti lielas publisko resursu investīcijas! Un, nē, šādas valsts subsīdijas nav nekas amorāls. Jo "dabiskā", tirgus ceļā maz kas no šiem mērķiem panākams.

Tas, tātad, par skaistajiem mērķiem un, manuprāt, pašsaprotamo. Tagad es pāreju pie nepareizajām metodēm. Viss Zolitūdes komisijas izveidošanas process ir viena vienīga nepareiza metode, no kuras jāmācās tas, kā NEVAJAG turpmāk darīt, lai nediskreditētu labas iniciatīvas. Trīs galvenie problēmmomenti: 1) sasteigtība; 2) "konsultēšanās"; 3) komunikācija.

SASTEIGTĪBA. Manuprāt, bija liela kļūda steigties jau pagājušajā nedēļā izveidot komisiju apstākļos, kad tikko bija uzsākušās diskusijas par tās pilnvarām (ar ko tai vispār jānodarbojas), par darba metodēm (vajag vai nevajag būt tiesībām sūtīt pavēstes, ņemt liecības, iepazīties ar slepeniem dokumentiem, kādi pret komisiju pienākumi pašvaldību/Saeimas darbiniekiem, utt.), par piemērotāko sastāvu (kādām kompetencēm jābūt komisijā), par komisijas darbam nepieciešamajiem resursiem, par kaudzi citu "nianšu" (piemēram, komisijas locekļu juridiskais statuss - ir/nav valsts amatpersonas, attiecas/neattiecas interešu konflikta likumi, vajag/nevajag darba līgumus). Es pieņemu, ka komisijas veidotājus vadīja vislabākie motīvi: piemēram, vēlme pēc iespējas ātrāk nomierināt sabiedrību, parādot, ka kāds jau sācis vērtēšanu, vai palīdzēt risināt steidzamās sistēmas problēmas (piemēram, ja izrādītos, ka cietušajiem tiek sniegts nepietiekams atbalsts), taču tieši pārmērīga steiga ir iemesls, kādēļ uz tik daudziem svarīgiem jautājumiem šobrīd nav atbilžu vai tās ir nepārliecinošas. Nebija grūti noprognozēt, ka Latvijas sabiedrībā ar tās zemajiem savstarpējās uzticēšanās rādītājiem šādu atbilžu trūkums un steiga provocēs aizdomas par nolūku netīrību.

PSEIDO-KONSULTĒŠANĀS PAR SASTĀVU. Sasteigtības problēmu vēl vairāk padziļināja apspriede par komisijas izveidošanu dienu pirms MK lēmuma. Ja man būtu jāmeklē kādi piemēri tam, kā nevajag šādas apspriedes organizēt, šis būtu viens no spilgtākajiem (par spīti tam, ka pati moderēju diskusijas šīs apspriedes ietvaros). Manuprāt, šajā apspriedē izrunājām daudzus jautājumus, kas būs vērtīgi pašas komisijas darbā - par metodēm, par sadarbību ar cietušajiem, par mandātu, taču ... neviens pirms apspriedes nebija uzskatījis par vajadzīgu pateikt, ka - tik tālu, cik tas attiecas uz Ministru Kabinetu, - šai apspriedei nav nekādas nozīmes! Nekas no tā, ko apspriedē apspriedām (par komisijas mandāta paplašināšanu attiecībā uz atbalsta cietušajiem vērtēšanu, dažādām papildus kompetencēm komisijas sastāvā), neparādījās nākamajā dienā pieņemtajā dokumenta projektā. Vēl pat svarīgāk - neapzināti biju maldinājusi apspriedes dalībniekus, jo ne man personiski, ne auditorijā esošajiem apspriedes dalībniekiem nebija zināms, ka viens no apspriežamajiem jautājumiem - par komisijas sastāvu - jau ir izlemts: ka komisijā būs tieši četri cilvēki un visi šie četri cilvēki sēž līdzās pie galda (apspriedē runāju par 3 klātesošiem kandidātiem komisijā, kuras kopējais locekļu skaits vēl nav izlemts).

Ja godīgi, es joprojām nezinu, kas un kādēļ šo lēmumu pieņēma - ar visu cieņu pret četriem apstiprinātajiem komisijas locekļiem (nudien uzskatu, ka komisija ir ļoti jaudīga un būs savā darbībā no valdības neatkarīga, lai gan, kā runājām apspriedē, tur būtu bijis papildus jābūt arī cilvēkiem ar būvniecības zināšanām un civilās aizsardzības zināšanām, varbūt - kādam no rokošajiem žurnālistiem)! Nesalīdzināmi labāk būtu bijis apspriedes sākumā kādam no "valdības noslēpumos iesvaidītajiem" godīgi pateikt, ka šis lēmums jau ir pieņemts (un, jā, uzskatu, ka Ministru Kabinetam principā ir uz to tiesības!), lai diskusijas dalībniekiem nebūtu nākamajā dienā jāattopas, ka viņi piedalījušies farsā. Protams, ka attapšanās marionetes lomā nevienam nepatīk.

KOMUNIKĀCIJA. Ja kāds veido komisiju, šim kādam ir arī jābūt gatavam publiski šis lēmums skaidrot un atbildēt uz visiem jautājumiem, kas attiecas uz komisijas sastāvu, komisijas darbības nosacījumiem, resursiem un tamlīdzīgi. Viss būtu noticis pavisam savādāk (esmu pārliecināta, ka arī komisijas budžeta pieprasījums tiktu uztverts savādāk!), ja kaut vai dienu pirms MK lēmuma publiskās apspriešanas laikā kāds no valdības pārstāvjiem publiskajā apspriedē, kur klāt bija teju visu mediju pārstāvji, izskaidrotu kas notiek. Vienkāršs stāsts: 1) valdība veidos komisiju, lai tiktu skaidrībā ar Zolitūdes traģēdijas apstākļiem. Steidzamību pamato ... 2) valdība ir izvēlējusies darbam komisijai tādus un tādus cilvēkus tādu un tādu apsvērumu dēļ; 3) valdības ieceres attiecībā uz komisijas mandātu, darba laiku, resursiem ir .. 4) Lūk, šeit jums 4 potenciālie komisijas locekļi - apspriediet, kā viņiem labāk veikt savu darbu (vai, ja MK tomēr arī šī apspriede bija svarīga: kas ir tie jautājumi, kur MK nākamās dienas sēdei vēlētos klātesošo sabiedrības pārstāvju viedokļus). Jā, pie šī scenārija nāktos atzīt, ka ne visus jautājumus ir jēgpilni apspriest, bet šāda atzīšana un atbildības uzņemšanās par pieņemamajiem lēmumiem būtu nesalīdzināmi labāka, godīgāka nekā potenciālās komisijas locekļu un pārējo klātesošo pamešana zem riteņiem, sākot diskutēt par jautājumiem, kas jau ir izlemti.

Atgriežoties pie pozitīvā: katrā kļūdā ir ietverts potenciāls no tās mācīties un turpmāk darīt labāk. Ceru, ka šis gadījums ar Zolitūdes komisiju kalpos par atgādinājumu tam, ka ar labiem nolūkiem vien nepietiek: slikti izvēlētas, neprofesionālas metodes var diskreditēt vislabāko iniciatīvu. Zolitūdes komisijas sākums izrādījies ļoti turbulents - taču šobrīd tieši visvairāk no šīs komisijas atkarīgs, vai tiksim skaidrībā ar to, kas "sistēmā" aizgājis greizi un kā novērst ko līdzīgu nākotnē. Tieši tādēļ šobrīd nedrīkst jau identificētās problēmas - šaubas par komisijas spējām kvalitatīvi veikt uzticēto misiju, šaubas par izmaksām, šaubas par to, vai komisijai maz ir pietiekamas pilnvaras - paslaucīt zem tepiķa un cerēt, ka pašas ar laiku atrisināsies. Šādu komisija darba rezultāti vistiešākajā mērā ir atkarīgi no tā, cik sabiedrība uzticas komisijā esošajiem cilvēkiem (neatkarībai, profesionalitātei, labajiem nolūkiem) un viņu iespējai aizrakties līdz patiesībai (kas, protams, atkarīga arī no komisijas pilnvarām un pieejamajiem resursiem). Nevērīgs tās izveides process uzticēšanos mazinājis: tādēļ jādara viss, lai to atjaunotu."

Foto no ir.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

FotoZāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu zāļu novērtēšanā un reģistrēšanā.
Lasīt visu...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...