Ķekavas deputāts Beļinskis dāvina svešus īpašumus
Lapenieku ciemata biedrība08.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība Lapenieku ciemats atklājusi Ķekavas novada deputāta Ināra Beļinska (attēlā) shēmas, lai no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izkrāptu licenci notekūdeņu savākšanai.
Lapenieku ciemata attīstītāji Inārs Beļinskis un Juris Sondors Lapenieku ciema zemes gabalus savulaik pārdeva kopā ar kanalizācijas sistēmu, jo nevienā no apmēram 50 ciema iedzīvotāju zemesgrāmatām nav atzīmes par iztirgotajos zemesgabalos trešajai personai piederošu īpašumu.
Tomēr pēc dažiem gadiem ciemata attīstītāji saprata, ka iztirgotie zemesgabali var joprojām dot ienākumus, un izstrādāja shēmu: nolēma uzdoties par ciemata kanalizācijas sistēmas būvētājiem-īpašniekiem, lai neļautu iedzīvotājiem pašiem izvēlēties sistēmas apsaimniekotāju un darītu to paši ar SIA Zeltenieki starpniecību.
Inārs Beļinskis un Juris Sondors visa ciemata kanalizācijas sistēmu 2011.gada 28. decembrī bez atlīdzības nodeva - uzdāvināja SIA Zeltenieki, savukārt SIA Zeltenieki to par 1000 latiem 2012. gada 2. maijā pārdeva SIA Latvijas reklāmas ražošanas uzņēmums “Burtiņš”. Pēc tam Burtiņš noslēdza kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas līgumu ar SIA Zeltenieki.
Pamatojoties uz šiem līgumiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SIA Zeltenieki izsniedza licenci notekūdeņu savākšanai Lapenieku ciemā. Nu šis uzņēmums ir paziņojis, ka maksa par viena kanalizācijas notekūdeņu kubikmetra savākšanu Lapenieku ciemā būs Ls 1,91 +PVN.
"Liels bija ciema iedzīvotāju pārsteigums, uzzinot, ka novada deputāts, pats būdams arī Lapenieku ciema iedzīvotājs, ir atdāvinājis visu ciemata zemesgabalu saimnieku īpašumu, no kura pārdošanas pēc tam SIA Zeltenieki turklāt ir guvusi ienākumus - 1000 latus," norāda biedrība.
"Tomēr šī ir tikai viena no deputāta Beļinska prettiesiskajām darbībām. Esam tik ļoti pieraduši pie sava kaimiņa dīvainībām un jokiem, ka pat nebrīnītos, ja Beļinskis SIA Zeltenieki atdāvinātu arī citus mūsu īpašumus - mājas, suņus un putnubūrus. Vienīgi žēl piekrāptās SIA Burtiņš, kas ir samaksājusi 1000 latus SIA Zeltenieki patiesībā par neko, jo ciemata kanalizācijas sistēma par laimi joprojām pieder mums. Lai gan – maz ticams, ka uzņēmums ir apkrāpts, drīzāk tas ir viens no shēmas ķēdes posmiem, jo Inārs Beļinskis savulaik ir bijis Burtiņa komercdirektors."
Par I. Beļinska kā Ķekavas novada deputāta darbībām saistībā ar SIA Zeltenieki un dīvaino dāvinājumu ir ieinteresējies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Biedrība vairākkārt norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ka SIA Zeltenieki iesniegtie privātie līgumi ir fiktīvi, tomēr komisija to neņēma vērā, norādot, ka komersanta iesniegtie dāvinājuma un pirkuma-pārdevuma līgumi nav atcelti un tas būtu jādara tiesai.
“Izrādās – valsts institūcijās var iesniegt jebkādas fantāzijas, ja vien tās kāds parakstījis. Iesniegtie dokumenti diemžēl tiek skatīti pēc formas, nevis pēc satura, norādot, ka par visu atbild komersants. Lūk, te ir laba vēsts shēmotājiem: krāpieties droši!” norāda biedrība, tomēr cerot, ka tai nebūs jāapgrūtina jau tā noslogotā Latvijas tiesu sistēma.
“Mēs to uzskatām par tiesisko nihilismu – apgrūtināt tiesu, lai atceltu privātpersonu parakstītas papīra lapas. Ticam, ka valsts iestādēs strādā atbildīgi cilvēki, kas tomēr pievērsīs uzmanību arī dokumentu saturam, ne tikai formai. Patiesībā esam te saskatījuši krietni plašāku problēmu. Mūsuprāt, dažādu atļauju un licenču saņemšanai valsts institūcijās vajadzētu iesniegt notariāli apliecinātus, nevis privātus līgumus. Tas krietni vien samazinātu iespēju fiktīvām darbībām, ” norāda biedrība.
Pats I. Beļinskis uzskata, ka kanalizācijas sistēmu viņš ir uzbūvējis, tātad drīkstēja ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem. Diemžēl deputāts kanalizācijas sistēmai nevar uzrādīt nevienu īpašumtiesības apliecinošu dokumentu – ierakstu zemesgrāmatā par viņam piederošu īpašumu citas personas zemesgabalā. Deputāts savas īpašumtiesības mēģina pierādīt ar kanalizācijas sistēmas būvatļauju un ekspluatācijā nodošanas aktu, kas nav īpašumtiesības apliecinoši dokumenti. Turklāt sevi kā kanalizācijas sistēmas īpašnieku I. Beļinskis nekad nav uzrādījis arī valsts amatpersonas deklarācijās.
"Esiet uzmanīgi, saņemot jebkādu dāvinājumu vai solījumu no Ināra Beļinska. Ļoti iespējams, ka manta, ko saņemat, patiesībā pieder kādam citam," norāda biedrība. Turklāt biedrība pieļauj, ka pats Beļinskis no SIA Zeltenieki gūst nelegālus ienākumus par SIA Zeltenieki izrakstīto rēķinu izvadāšanu iedzīvotājiem.
Lai gan iedzīvotāji par kanalizācijas notekūdeņu savākšanu jau kopš 2012.gada aprīļa ir noslēguši līgumus ar SIA Baložu komunālā saimniecība, SIA Zeltenieki joprojām turpina izrakstīt arī savus rēķinus, un tos ar apbrīnojamu precizitāti līdz katras Lapenieku ciemata mājas pastkastītei atved tieši Ķekavas novada deputāts Inārs Beļinskis.
“Ikviens, kas grib uzzināt, kādas priekšrocības un aizmuguri iespējams iegūt, ja esi novada domes deputāts, lai uzmeklē Ināru Beļinski. Domājams, ka cilvēks ar ilgstošu pieredzi pašvaldības darbā neatteiks padomu un pamācīs, kas jādara, lai sev gūtu iespējami lielāku labumu,” mudina biedrība.
Biedrība Lapenieku ciemats apvieno vairāk nekā 40 Ķekavas novada Lapenieku ciema ģimenes. Biedrība nodibināta 2012. gada 27. septembrī, lai aizstāvētu ciemata iedzīvotāju un biedrības biedru tiesības un pārstāvētu viņu intereses, kā arī uzlabotu ciemata iedzīvotāju dzīves kvalitāti, organizējot, vadot un īstenojot ciemata apkārtējās vides un infrastruktūras labiekārtošanas un uzturēšanas projektus.
Foto no kekava.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
