Ķekavas pašvaldība bez konkursa nodod izdevīgu pasūtījumu „pietuvinātam” juristam
PIETIEK18.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ilggadējam Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Vienotības pārstāvja Roberta Jurķa (attēlā) padomdevējam juridiskajos jautājumos Imantam Muižniekam tuvākā gada laikā par iztiku nebūs jāuztraucas, - viņam izdevies uzvarēt gandrīz 20 tūkstošus latu vērtā pašvaldības iepirkumā, kas, kā izrādās, nemaz nav bijis izsludināts un kurā Muižnieks likumsakarīgi arī bijis vienīgais dalībnieks. Turklāt jau pirms iepirkuma komisijas sēdes pašvaldības vadītājs publiski paziņojis, ka „nākamajā nedēļā” ar Muižnieku „tiks slēgts cita veida līgums par advokāta pakalpojumu sniegšanu”.
„Vēlos informēt par notikušo 20 000 Ls izkrāpšanu Ķekavas pašvaldībā. Tā kā mana juridiskā firma regulāri seko līdzi valsts un pašvaldību konkursiem par juridisko pakalpojumu sniegšanu, tad liels bija mūsu izbrīns, ka konkurss, kurš nekad nav bijis izsludināts jau ir noslēdzies! Tātad 25.06.2012 iub.gov.lv tika publicēts informatīvs paziņojums par noslēgto līgumu. Konkursa uzvarētājs (arī vienīgais dalībnieks), izrādās, ir Imants Muižnieks, kurš tikai šā gada 14. jūnijā kļuvis par zvērinātu advokātu. Interesantu šo lietu dara fakts, ka minētā pašvaldība nodarbina (algo) vismaz 10-20 juristus, kuru darba vieta ir pašvaldībā,” – šādu lasītāja vēstuli pirms pāris nedēļām saņēma Pietiek.
Ilgāku laiku faktiski visas pašvaldības vadības amatpersonas neparko nevēlējās atbildēt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, līdz beidzot Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Benete atzina, ka šāds iepirkums tiešām nav ticis izsludināts. Taču viss esot noticis likumīgi - Muižnieks neesot Ķekavas novada pašvaldības darbinieks, bet gan „zvērināts advokāts, kas sniedz juridiskos pakalpojumus noslēgtā līguma ietvaros” (to, ka par advokātu viņš kļuvis reizē ar iepirkumu, Benete noklusēja), un „pašvaldība, neizsludinot iepirkumu pašvaldības un IUB mājaslapā, bet tikai publicējot paziņojumu par noslēgto līgumu, ir rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Likumā gan noteikts, ka arī gadījumā, kad iepirkums netiek izsludināts, „iepirkuma komisija noskaidro iespējamos pakalpojumu sniedzējus, izmantojot jebkurus tai zināmos informācijas iegūšanas avotus, un nosūta izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, nosakot saprātīgu termiņu piedāvājumu iesniegšanai”. Taču Pietiek neizdevās uzzināt kaut vienu citu pretendentu, kam šāds uzaicinājums šajā gadījumā būtu nosūtīts. Nevienu citu pretendentu Pietiek nenosauca arī pašvaldības pārstāve.
Interesanti, ka, kā rāda Latvijas Zvērinātu advokātu padomes mājas lapas dati, Muižnieks Imants kā savu individuāli praktizējoša zvērinātā advokāta prakses vietu norādījis „Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, Ķekava, Gaismas iela 19, k-9, 34.kab., LV-2123”. Kā izrādās, šajā adresē atrodas Ķekavas novada pašvaldība, ēka pieder pašvaldībai, un Muižnieks kļuvis par, iespējams, vienīgo advokātu ar prakses vietu pašvaldības telpās.
Tikmēr Ķekavas pagasta iedzīvotājs Rimants Krūmiņš (kurš savulaik startējis konkursā uz pašvaldības izpilddirektora posteni) jau vērsies ar sūdzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, norādot uz virkni iespējamu pārkāpumu iepirkuma norisē. Piemēram, „netika ievērotas Publisko iepirkumu likuma 81.pantā noteiktās un praksē obligāti piemērotās (veicamās) darbības (no pretendenta pieprasīts apliecinājums par šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu izpildi (maksātnespēja, likvidācija, izziņas par nodokļu parādu neesamības iesniegšanas, u.c.)), kā arī konstatējams, ka faktiski procedūra vispār netika veikta”
Krūmiņš iesniegumā ministrijai arī norādījis uz likuma 2.pantā noteikto galveno tā mērķis - nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.
Turpretī „konkrētajā gadījumā pasūtītājs jau sākotnēji nolēmis neievērot likuma mērķi, jo, kā liecina Ķekavas novada pašvaldības tīmekļa vietnē publicētais 2012.gada 14.jūnija domes sēdes protokols Nr.12, domes sēdes vadītājs – domes priekšsēdētājs R.Jurķis atzina, ka „no šodienas I.Muižnieks ir zvērināts advokāts, bet sadarbība ar Muižnieka kungu turpināsies, tikai citā juridiskajā formā”, kā arī „...un nākamajā nedēļā tiks slēgts cita veida līgums par advokāta pakalpojumu sniegšanu”, tādējādi faktiski a apriori jau 4 dienas pirms iepirkumu komisijas sēdes tika izlemts par eventuālā (un pat vēl neizsludinātā) iepirkuma uzvarētāju, tādējādi rupji pārkāpjot publisko iepirkumu veikšanas kārtību”.
Foto no kekava.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
