Ķeriet meli aiz astes - Pavļuta meli nekad nav bijuši tik redzami

2021.gada 27.janvāris.

Mēs: Vai vakcinācija būs obligāta un vai būsim totalitāra valsts?

Pavļuts: Vai jums prāts? Tikai ar informētu piekrišanu. Tikai totalitāra valsts kontrolē un ierobežo savus iedzīvotājus! Mēs taču tādi neesam un nekad nebūsim! Ha!

Mēs: Vai ārsti bez vakcinācijas zaudēs darbu?

Pavļuts: Nu nē taču! Darba likums stāv pāri visam, nomierinieties!

Mēs: Kas atbildēs par vakcīnas iespējamām negatīvām blaknēm? Vai kompensācija ir?

Pavļuts: Neviens, nav mums tāda mehānisma.

Vēstule ir PUBLISKA, tā ka to var droši izmantot atsaucēm!

Par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr. 164/J13

Veselības ministrija atbilstoši šī gada 21. janvāra Saeimas Sēžu nodrošinājuma nodaļas vēstulei Nr. 622.12/5-6-13/21, kurā tiek lūgts līdz šī gada 27. janvāra pulksten 17.00 iesniegt rakstveida atbildes uz Saeimas deputātu jautājumu par medicīnas darbinieku vakcināciju pret Covid-19 un vakcīnas iedarbību, sniedz Jums šādu informāciju.

1. Lūdzu, izskaidrojiet 2021. gada 9. janvārī plašsaziņas līdzekļiem Jūsu pausto komentāru: “...Brīvprātīga vakcinācija ir fundamentāls vakcinācijas pamatprincips. Mēs negribam kļūt par totalitāru valsti...” Par kādiem totalitāras valsts riskiem Jūs runājāt vakcinācijas sakarā?

Totalitāra valsts jeb totalitārisms ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās sfērās, veicot pilnīgu kontroli pār sabiedrisko dzīvi. Totalitārā valstī netiek respektēti tādi svarīgi principi kā vienlīdzību un brīvība.

Viena no brīvībām, kas tiek aizsargāta un respektēta demokrātiskā valstī, ir personas brīvība lēmuma pieņemšanā attiecībā uz sevi un savu veselību, tajā skaitā tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz ārstniecību un ārstniecībā izmantojamo metodi. Pacientu tiesību likums nosaka, ka ārstniecība ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja pacients tai ir devis informēto piekrišanu.

Tādējādi Latvijā, respektējot cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības, vakcinācija tiek balstīta uz informētas piekrišanas principu.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 ir iespēja pasargāt sevi no nopietniem Covid-19 izraisītiem veselības traucējumiem, tai skaitā no nāves. Tā kā šobrīd vakcīnu pieejamība ir ierobežota, tiek noteiktas sabiedrības grupas, kurām prioritāri ir iespēja vakcinēties pret Covid-19, un veselības aprūpes darbiniekiem ir šī iespēja būt pirmajiem.

2. Vai varat apliecināt, ka atteikšanās no vakcinācijas pret Covid-19 gadījumā, mediķiem un medicīnas jomā strādājošiem darbiniekiem nav un nebūs jāsaskaras ar negatīvām, diskriminējošām un represīvām sekām, līdz pat darba zaudējumam, vai kopējā atalgojuma samazināšanu?

Atbildot uz iepriekšējo jautājumu, jau tika skaidrots, ka vakcinācija pret Covid-19 Latvijā ir brīvprātīga un tiek veikta pamatojoties uz informētu piekrišanu. Tādējādi arī lēmums vakcinēties vai nevakcinēties pret Covid-19 nekādi nevar ietekmēt ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas vai ārstniecības iestādes darbinieka darba tiesiskās attiecības, kuras ir noteiktas Darba likumā.

Papildus vēlamies norādīt, ka Veselības ministrija augstu novērtē veselības nozarē strādājošo ieguldījumu Latvijas sabiedrības veselībā un pašaizliedzīgo darbu Covid-19 izplatības laikā, augstas inficēšanās riska apstākļos. Ņemot vērā veselības nozares ierobežotos cilvēkresursus, Veselības ministrija ir ieinteresēta, lai ikviens veselības nozarē strādājošais būtu motivēts turpināt savu darbu nozarē.

3. Lūdzu, sniedziet informāciju, cik un kādi vīrusi Latvijā šobrīd ir aktīvi un kāda reģistrēta saslimšana ar tiem un to izplatība sabiedrībā?

Sabiedrības veselībai nozīmīgu infekcijas slimību, ieskaitot ar vakcināciju novēršamo infekcijas slimību, reģistrācija Latvijā tiek nodrošināta atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 10. panta, 14. panta pirmās daļas 4. punkta un Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumu Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” prasībām. Par attiecīgo infekcijas slimību gadījumiem Slimību profilakses un kontroles centram ziņo ārstniecības personas un laboratorijas, savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs veic infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, uzskaiti un datu analīzi.

Ar vakcināciju novēršamo infekcijas slimību gadījumu skaits 2020. gada decembrī Latvijā:

tuberkuloze (bērniem) - 0 gadījumi;

difterija - 0 gadījumi;

stingumkrampji — 0 gadījumi;

garais klepus - 16 gadījumi, t. sk. bērniem līdz 5 g. v. - 5 gadījumi;

poliomielīts - 0 gadījumi;

masalas - 0 gadījumi;

masaliņas - 0 gadījumi;

epidēmiskais parotīts - 0 gadījumi;

b tipa Haemophihts infhtenzae infekcija (bērniem) - 0 gadījumi;

B hepatīts (kopā) - 9 gadījumi, bērniem - 0 gadījumi;

vējbakas (kopā) -14 gadījumi, bērniem 11 gadījumi;

pneimokoku infekcija - 0 gadījumi;

rotavīrusu infekcija (kopā) - 8 gadījumi, bērniem - 6 gadījumi;

trakumsērga - 0 gadījumi;

ērču encefalīts - 10 gadījumi, bērniem - 0 gadījumi;

meningokoku infekcija - 0 gadījumi;

A hepatīts - 0 gadījumi;

Covid-19 - 23 829 gadījumi.

Turklāt Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija, turpinot cirkulējušo elpceļu infekcijas slimību izraisītāju monitoringu, no 30.11.2020. līdz 03.01.2021. ir ziņojusi par šādu patogēnu konstatēšanu:

A gripas vīrusi - 0;

B gripas vīrusi - 0;

paragripas vīrusi - 0;

adenovīrusi - 7;

bokavīrusi - 0;

cilvēka metapneimovīruss (hMPV) - 2;

enterovīrusi - 0;

koronavīrusi - 2;

respiratori sincitiālais vīruss - 0;

rinovīrusi - 8.

4. Cik ilgi Covid-19 vakcīna nodrošina cilvēka imunitāti un cik ātri pēc vakcinācijas pabeigšanas imunitāte izveidojas?

Reģistrētajām vakcīnām (Comimaty un Modema) maksimālā imunitāte izveidojas 7 līdz 14 dienas pēc otrās devas saņemšanas.

Šobrīd nav zināms, cik ilgi saglabājas vakcīnas veidotā imunitāte, jo šādi dati uz reģistrācijas brīdi nebija pieejami. Kompānijas turpina novērot pētījuma dalībniekus, un ir sagaidāms, ka šādi dati tiks iesniegti vakcīnu pēcreģistrācijas periodā.

Zināms, ka imunitāte pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu saglabājas apmēram trīs mēnešus un sākotnējie literatūras dati liecina, ka vakcīnas varētu radīt ilgstošāku imunitāti, taču, lai to apstiprinātu un precizētu vakcīnas radītās imunitātes noturības laika periodu, nepieciešami papildu pētījumi.

5. Vai, un cik ilgi cilvēks, kurš ir pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, var pārnēsāt attiecīgo vīrusu?

Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) reģistrētās vakcīnas Comirnaty un Moderna nesatur SARS-CoV-2 vīrusu vai tā formu, bet gan aktīvo vielu - RNS ziņnesi (mRNS), kas nodrošina vakcīnas iedarbīgumu. mRNS uzdevums ir ierosināt SARS-CoV-2 vīrusa S-proteīna veidošanu cilvēka organismā. Šāds pats proteīns atrodas uz vīrusa virsmas, un tas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās. Vakcīnas mRNS nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās sadalās un izvadās no organisma. Tādēļ pašreiz ES izmantoto vakcīnu iedarbības rezultātā cilvēks nevar pārnēsāt nedz SARS-CoV-2 vīrusu, nedz mRNS.

6. Kādu atbildību Jūs uzņematies gadījumā, ja pēc vakcīnas pret Covid- 19 saņemšanas persona tomēr saslimst ar Covid-19 vai personai rodas nopietnas blaknes pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas? Vai šādā gadījumā ir paredzēts attiecīgs kompensācijas mehānisms un atbalsta mehānismi?

Tāpat kā nevienas zāles negarantē 100 % rezultātu, neviena vakcīna nav 100% efektīva. Tāpēc saslimšana ar Covid-19 iespējama arī pēc vakcinācijas. Tomēr visbiežāk Covid-19 saslimšana pēc vakcinācijas ir saistīta ar to, ka persona ir inficējusies jau pirms vakcinācijas vai arī inficējas vakcinācijas starpposmā, kamēr nav izveidojusies pietiekama organisma aizsardzība pret infekciju. Tādēļ arī vakcinētām personām jāievēro valstī noteiktie epidemioloģiskie piesardzības pasākumi.

Reģistrējot vakcīnu, tiek izvērtēti kompānijas iesniegtie dati par vakcīnas iedarbību un drošumu. Biežāk sastopamās blakusparādības ir īslaicīgas un pārejošas. Kā jebkurām zālēm arī šīm vakcīnām var atklāties ļoti retas, būtiskas blakusparādības. Lai zālēm vai vakcīnām piedēvētu blakusparādību, jāpierāda tās cēloņsakarība ar saņemto preparātu.

Latvijas sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19 tiek lietotas tikai ES reģistrētās vakcīnas, kuru atbilstību drošības un kvalitātes prasībām nav pamats apšaubīt.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti īpašu kompensācijas mehānismu par zāļu izraisītām blakusparādībām neparedz.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts

Novērtē šo rakstu: