Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

21.gadsimts ir digitālo tehnoloģiju straujākās attīstības laiks to pastāvēšanas vēsturē. E-grāmatas, e-biļetes, e-pakalpojumi, e-veselības, e-paraksti un eID, digitālās valūtas, Google Glass, 3D printeri, robotika, visdažādāko mobīlo ierīču ekspansija, lietu internetizācija („internet of things”), lielie dati („big data”), „mākoņošana” un virtualizācija, sociālie mediji un, galu galā, mākslīgā intelekta visdažādākie projekti.

Arī Latvijā mēs vai nu jau varam novērot daudz no nosauktā vai arī esam informēti, ka „process ir sācies”. Kibertelpa ir mums visapkārt katru dienu. Skolas, medicīnas iestādes, sabiedriskais transports, kafejnīcas – visapkārt mums ir neskaitāms daudzums bezvadu un bezmaksas globālā interneta piekļuves punktu un citu lietotāju ar visdažādākajiem „gadžetiem”. Varbūt pie mums vēl gluži nav daudz mājsaimniecību, kuras ar mobilā telefona aplikāciju palīdzību pieslēdz vai atslēdz signalizāciju, vai, piemēram, pārliecinās, vai mājās ledusskapī esošajam pienam nav beidzies derīguma termiņš, bet to, ka, piemēram, Latvijas e-pārvalde un e-vide attīstās straujiem soļiem, šķiet, pamana ikviens valsts iedzīvotājs, ne tikai modernie un mobilie sociālo mediju pastāvīgie apmeklētāji, tehnoloģiju izstāžu apmeklētāji vai inovatīvākajās nozarēs strādājošie.

Tomēr ir viens būtisks jautājums, kas mūsdienās „spēlē pirmo vijoli” jebkuru politisko un ekonomisko jautājumu kontekstā. Un šis svarīgākais jautājums ir kiberdrošība. Nav noslēpums, ka, pat neskatoties uz stratēģiski svarīgo Latvijas pievienošanos Eurozonai, kas ir kā pamats cerībām pret ārvalstu investīciju sekmīgāku piesaistīšanu, tomēr gan ārvalstu tirdzniecības kameras, gan diplomātiskās pārstāvniecības savās pirmajās jaunā gada misijās uz Latviju (vai virtuālajās darba grupu konferencēs) kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem apskata tieši Latvijas attīstību kiberdrošības jomā. Jo Eurozona pati par sevi nenozīmē garantētu ārvalstu investīciju pieplūdi, ja nav pilnīgas pārliecības, ka pati uzņēmējdarbības vide, kura mūsdienās gandrīz visa atrodas digitālajā pasaulē, nav drošībā. Tēlaini salīdzinot, ir tāda pasaka par vienošanos starp ganu puiku un velnu par to, ja velns piebērs cepuri pilnu ar zeltu, tad iegūs ganu puikas dvēseli. Velns skraidīja pa visu pasauli, meklēja zeltu, bēra un bēra, bet nepiebēra, jo cepure bija caura. Būtu naivi cerēt, ka ārvalstu investori nezina šo pasaku.

Kādēļ tieši kiberdrošība ir investoriem tik svarīgs jautājums, lai noteiktu vienas vai otras valsts vai viena vai otra reģiona augstāku investīciju atdeves koeficientu? Autors, protams, varētu te minēt to, ka kibernoziedzības kopējais politekonomiskais kaitējums naudas izteiksmē globāli pārsniedz 14 triljonus ASV dolāru, kas ir stipri vairāk par visiem zināmo un plaši diskutēto marihuānas, heroīna, cilvēktirdzniecības un citu būtisku noziedzības un „melno tirgu” mērogiem. Vai arī sākt plaši sākt citēt ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Austrālijas, Kanādas u.c. attīstīto valstu nacionālās attīstības stratēģiskos dokumentus, kuros šis jautājums ir atrunāts konkrētās definīcijās, tomēr tās definīcijas ir augsta līmeņa kopsavilkumi, kurus vajag skatīt detalizētāk, lai saprastu apdraudējuma mērogus un nopietnību. Var arī pieminēt to, ka Latvija pirms dažām dienām ir pieņēmusi savu pirmo kiberdrošības stratēģiju laika posmam 2014.-2018. Tad nu autors centīsies komentēt nozares problemātiku ikvienam iespējami saprotamākā veidā, lai ir skaidri apdraudējumi un risinājumi ir gan privātpersonai, gan mazajiem komersantiem, gan lielajam biznesam un, protams, valsts sektoram. Šis pagarais raksts ir privāts, informatīvs, subjektīvs kiberdrošības nozarē strādājoša speciālista viedoklis.

Kas ir kibernoziedznieki, to iedalījums un „profesionālās” spējas

Ar vārdu „kibernoziedznieks” parasti apzīmē noteikta profila speciālistu, kas piedalās organizētā digitālo noziegumu veikšanas grupā. Principā, var pārfrāzēt, ka nelegālas biznesa organizācijas, ar mērķi nelikumīgu darbību rezultātā digitālajā vidē gūt peļņu, dalībnieki ir kibernoziedznieki. Nereti plašāka sabiedrība jauc terminoloģiju, jo uzskata, ka kibernoziedznieki ir tie paši hakeri. Hakeri (specializējas sistēmu uzlaušanā), ir tikai viens no kibernoziedznieku paveidiem, līdzās krāpniekiem („fraudsters” – veido krāpnieciskus paņēmienus, izmanto spama un „pfishing” metodes), kasieriem („cashiers” jeb banku, kredītkaršu kontu sagādnieki), līderiem (pietuvinātie pie reālās kriminālās pasaules, projektu, uzņēmumu vadītāji), „naudas mūļiem” („money mules”), programmētājiem (rada ļaundabīgus kodus), IT ekspertiem un citiem.

Visi šie speciālisti darbojas pēc vislabākajiem uzņēmējdarbības organizatoriskajiem principiem – ar strikti noteiktiem biznesa procesiem, ar definētiem mērķiem, stratēģijām, dalībnieku lomu, atbildību, darbības plānu sadalījumiem. Autors vēlētos arī uzsvērt to, ka hakeri jeb eksperti sistēmu ievainojamību atklāšanā, iedalās vismaz divās dažādās grupās – „labie” jeb „whitehat” hakeri, kas nereti palīdz nevalstiskām organizācijām novērst dažādas IT ievainojamības vai arī apmāca IT speciālistus kā novērtēt savu sistēmu ievainojamības pret ļaunajiem jeb „blackhat” hakeriem, tāpēc nebūtu pareizi ikreiz lietot divdomīgo apzīmējumu „hakeris” attiecībā uz kibernoziedzniekiem.

Kibernoziedznieku profesionālo prasmju saraksts ir garš un iespaidīgs. Miljoniem viltotu un ļaundabīgau mājas lapu, neskaitāmi viltotie profili visdažādākajos sociālajos medijos, miljardiem spama ziņojumu dienā, neskaitāmas ļaundabīgo kodu saturošās aplikācijas mobilajiem telefoniem, sociālās inženierijas asprātīgākie triki, uzlauzts un / vai salauzts digitālajā pasaulē ir pilnīgi viss – sākot no ASV Pentagona līdz Anglijas Skotlendjardam, vadošajām ziņu aģentūrām BBC, CNN u.c., pat Vatikānam. Ļaundarības tiek realizētas, neskatoties uz dažādu globālo organizāciju, valstu, izlūkdienestu, datoru incidentu reaģēšanas vienību, aizsardzības ministriju pūlēm.

Fonā ir mūsdienu tehnoloģiju bezspēcība, piemēram, agrāk uzticamie standarta antivīrusi mūsdienās ir tikai kā rotaslieta, jo patiesībā spēj noķert vien mazāk par 50% no visiem jaunajiem apdraudējumiem. Ikvienu ražotāja programmatūrā atstāto ievainojamību vai ikvienu kļūdaino, neapdomīgo katras ierīces konfigurācijas problēmu pirmie atklāj tieši kibernoziedznieki, kas zibenīgi raksta un izplata ļaundabīgo kodu tieši šai ievainojamībai. Un beigās iegūst kontroli pār datoru, mobilo telefonu, planšetdatoru, interneta rūteri, aplikāciju serveri, web serveri un citām vietnēm vai ierīcēm.

Kādi ir kibernoziegumi, to iedalījums un „pieejamība”

Kibernoziegumi ir tik populāri, jo tos var veikt no milzīgiem attālumiem, neizmantojot milzīgus resursus un bez lielām investīcijām, tai pat laikā saglabājot absolūtu anonimitāti. Kibernoziedznieku darbība ir atkarīga no noteiktā mērķa, konteksta un pasūtītāja. Pārsvarā finansiāli motivētiem kibernoziedzniekiem ir divi galvenie mērķi – dati un lietotāja identitāte, lai attiecīgi ar iegūto identitāti varētu piekļūt pie datiem. Jā, var būt arī konkurentu uzbrukums pakalpojumu pieejamībai vai reputācijai, tomēr galvenā 21.gadsimta valūta ir dati.

Kibernoziedzības kontekstā darbojās „melnais tirgus”, kurā ir iespējams iegādāties kibernoziedznieku „darba augļus” – piemēram, ļaundabīgos kodus specifisku sistēmu uzlaušanai, datu bāzes ar epasta adresēm, telefonu numuriem, kredītkaršu informāciju ar garantēto balansu, sociālo mediju kontus, var pasūtīt konkrētu lietotāju kontu uzlaušanu, var pasūtīt pakalpojumu liegšanas uzbrukumus (DDoS jeb Distributed Denial of Service), var pasūtīt reputācijas uzbrukumus, var pasūtīt fizisku datu nesēju zādzības utt. Interesanti ir tas, ka kibernoziedznieki atdod naudu, ja uzbrukums nav izdevies, kā arī izmanto mārketinga zināšanas, piedāvājot speciālos piedāvājumus, piemēram, pērkot uzbrukumu divām IP adresēm, uzbrukums trešajai pienāksies bez maksas.

Pastāv arī dažādu valstu neoficiāli algotie un politiski motivētie kibernoziedznieki, kas nodarbojās ar industriālo spiegošanu vai kiberterorismu („cyber-warfare” un „cyberterrorism”). Spilgts piemērs bija Igaunijas, Gruzijas senākie piemēri, vai nesenais Lietuvas incidents ar delfi.lt (teo.lt), kad Lietuva kļuva par ES prezidējošo valsti, un uzreiz valstis, kas nebija apmierinātas ar ES starptautiskajiem lēmumiem, uzbruka Lietuvas telekomunikāciju operatoriem un valsts un privātajām interneta vietnēm. Te var pieminēt arī tādu fenomenu kā haktīvisms („hacktivism”) – kad sabiedrības locekļiem, kas nav apmierināti ar kādas globālas vai lokālas institūcijas lēmumu (piem. Cilvēktiesību, ģeopolitikas vai kādu citu jautājumu kontekstā), „piespēlē” noteiktas datorprogrammiņas, ar kuru palīdzību, tās aktivizējot, sabiedrība vienojas kopīgā uzbrukumā noteiktām interneta vietnēm. Tādi piemēri ir bijuši un notiek ļoti plaši gan „Wikileaks”, gan „Anonymous”, gan dažādu kara draudu vai reģionu nemieru jautājumos.

Vēl, protams, pastāv arī kibernoziedznieku kategorija kā „nelojāls darbinieks” (piem. darbinieks aizgāja pie konkurentiem ar visu datu bāzi, vai, piem., IT sistēmu administrators nopludināja saraksti medijiem utt.), kā arī „garlaikotais pusaudzis”, kas ir apskatījies sociālajos medijos pieejamās pamācības (Youtube, Vimeo u.c.) kā uzlauzt rūterus vai paroles, to parasti veiksmīgi īsteno, jo mūsdienu jaunatne ir visai izglītota digitālo tehnoloģiju jautājumos.

Lai vai kā, visi šie kibernoziedznieku tipi un viņu bizness ir nopietns apdraudējums ne tikai valsts attīstībai, ārvalstu investīciju piesaistei un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem, bet arī ikviena mazā, vidējā vai lielā uzņēmēja stratēģisko mērķu sasniegšanai, attīstībai, izdzīvošanai konkurences apstākļos, un arī ikvienai Latvijā dzīvojošai privātpersonai.

Kāpēc privātpersona ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Izvirzīšu pieņēmumu, ka kā privātpersonas mēs internetā mēdzam lasīt ziņas, apmainīties ar viedokļiem un sazināties ar draugiem, radiniekiem, ģimenes locekļiem, veikt maksājumus, izmantos sociālos medijus, skatīties televīzijas un sporta pārraides, klausīties radio, lejuplādēt filmas, augšupielādēt fotogrāfijas, sūtīt un saņemt epastus, piekļūt darba resursiem, spēlēt spēles vai vienkārši sērfot internetā tāpat vien, sekojot ieteikumam vai meklējot kaut kādu atbildi uz interesējošo jautājumu. Kā arī, protams, daudzviet šajos minētajos piemēros mēs izmantojam autentificēšanos. Otrs pieņēmums būs tas, ko dzirdēsim no katra trešā aptaujātā, ka nekādu vērtīgu datu uz mūsu datora nav, un mēs pat uzskatam, ka no mums nav zagt tādiem kibernoziedzniekiem. Kāpēc kibernoziedznieks varētu interesēties par mums?

Un tā, ja pieņemam, ka mums tomēr ir kaut kā sanācis nejauši uzklikšķināt uz kāda no tūkstošiem dažādo reklāmas baneru (slēpto un atklāto) ļaundabīgās interneta adreses saites vai arī kāds no radiem, draugiem pašam nezinot sociālajos tīklos vai epastā ir atsūtījis saiti uz ļaundabīgo saiti, un mūsu dators tomēr ir nonācis kibernoziedznieka kontrolē. Bez standarta webkameras un mikrofona kontroles, ar ko tas var ierakstīt audio un video, kiberļaundara rokās vispirms nonāk visi mūsu konti, kuros autentificējamies – sociālie mediji, epasts, darba attālinātās piekļuves, Skype, eBay, Paypal un citi līdzīgie saziņas un pakalpojumu līdzekļi. Tajos hakeris, izmantojot „uzticības faktoru” var jums pat nemanot izplatīt līdzīgas ļaundabīgas interneta saitnes, kurām sakarā ar to pašu „uzticības faktoru” uzklikšķinās un „priecāsies” jūsu radi, draugi, kolēģi, kas ir jūsu epasta adrešu grāmatā vai sociālajos tīklos.

Tad vēl ar laiku šis robotdators, ko attālināti kontrolē ļaundaris, var ievākt jūsu kredītkaršu datus vai pat kodu kartes (ja nav nomainīta pret kodu kalkulatoru) visus numurus, sniedzot iespēju piekļūt internetbankai. Tad vēl kibernoziedznieks var izmantot datoru kā glabātuvi un uz jūsu datora slepeni izvietot noteikta veida informāciju, piemēram, bērnu pornogrāfiju, autortiesību aizsargātos darbus, ļaundabīgo kodu failus vai viltoto mobilo aplikāciju vai antivīrusu programmas. Tad vēl jūsu dators var sākt kalpot kibernoziedzniekam par web-serveri, no kura lejuplādē noglabāto informāciju. Ja spēlējāt spēles vai pirkāt legālās programmas, kibernoziedzniekam „melnajā tirgū” būs papildu ienākumi arī no tādām kibernoziedzniekam automātiski pamanāmām lietām. Kaitējuma pamanīšana noteikti nebūs acumirklīga, dažkārt „uzlauztais” lietotājs kaitējumu pamana pat pēc pāris mēnešiem vai nepamana vispār.

Tiesībsargājošām iestādēm tādos gadījumos būs gandrīz neiespējami atklāt vainīgos. Vienīgais risinājums, ko šeit var ieteikt – apmeklēt NetSafe mājas lapu un citus attiecīgos izglītojošos resursus internetā un mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, atrast veidus, kā balansēt starp drošību, privātumu un nepieciešamību lietot globālā tīmekļa resurus, lai varētu labāk sevi un savus tuvākos aizsargāt. Kibernoziedznieki attiecībā pret privātajiem lieto vieglākā ceļa principu – ja pamana, ka uz datora ir vairākas drošības programmatūras (maksas vai bezmaksas), tad nemaz netērē laiku, dodas meklēt citus, jo interneta lietotāju skaits privātpersonu lokā ir milzīgs.

Kāpēc uzņēmēji ir interesanti kibernoziedzniekiem?

Papildus augstākminētajiem piemēriem, kuri attiecas uz privātpersonu (jo uzņēmēji ir tieši tādas pašas privātpersonas kā pārējie), ir vairāki būtiski papildus apdraudējuma faktori, kurus nereti uzņēmēji kļūdaini neiekļauj uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai apzināmo būtiskāko risku sarakstā. Pirmkārt, uzņēmēji jau kā privātpersonas ir apdraudēti vairāk, jo kibernoziedznieku „ķēriens” būs lielāks. Otrkārt - uzņēmēji ir mērķētu uzbrukumu apdraudēti. Iemesli var būt visdažādākie – vietēja vai starptautiska mēroga konkurence un komerciālā spiegošana (piem. ir tik ērti iegūt konkurentu cenu piedāvājuma ciparus īsi pirms tendera iesniegšanas vai labākā darbinieka atalgojumu, lai zina, cik nepieciešams, lai to pārpirktu), atlaisto vai neapmierināto darbinieku atriebība vai pērkamība, politiskā aktivitāte kaut kāda viedokļa paušanā vai dalība konkrētā politiskā partijā, iekšējas nesaskaņas akcionāru vai īpašnieku starpā, vai, galu galā, atrodoties nozares lielāko uzņēmumu publiski pieejamā sarakstā agrāk vai vēlāk pastāv risks būt kibernoziedznieku pamanītam utt.

Te gan vēl jāpiemin, ka uz uzņēmēju summējas visi augstāk aprakstītie riski pret katru individuālo privātpersonu, kas ir uzņēmēja darba ņēmējs. Kā arī uzņēmēja liels risks ir paša IT speciālisti, kuriem ir tāda kā „dieva loma” jebkurā laikā piekļūt visai digitālajai informācijai. Papildus vēl ir arī sodi no valsts par personas datu incidentiem. Rezultāti šiem apdraudējumiem būs tieši tādi paši kā citu uzņēmējdarbības risku piepildīšanās gadījumā – zaudēta tirgus daļa, iedragāta reputācija, tiesvedība, attīstības un konkurences mērķu nesasniegšana, personāla zaudēšana. Kopsavilkums, protams, vienkāršs – zaudēta un neiegūta peļņa un palielināti izdevumi.

Risinājums un autora ieteikums ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības specifikas – ir nepieciešams vismaz apzināt visus iespējamos apdraudējumus, kas ir saistīti ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Datu un informācijas sistēmu integritāte, pieejamība un konfidencialitāte ir 21.gadsimta „veiksmes atslēga” sekmīgai attīstībai, konkurētspējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, investoru piesaistei un sekmīgas ilgtermiņa sadarbības veidošanai ar jebkuras valsts un nozares uzņēmumu globālajā „brīvajā tirgū”. Ir skaidrs, ka mazais un vidējais komersants nekad neinvestēs kiberdrošībā tikpat daudz, cik investē finanšu nozares uzņēmumi, kuriem katra kritisko IT sistēmu dīkstāves minūte izmaksā ārkārtīgi daudz. Taču nevienam uzņēmējam nepatīk nepatīkami pārsteigumi, bet, ņemot vērā augstāk aprakstīto 21.gadsimta realitāti, tādu pārsteigumu iespējamība kļūst arvien lielāka. Turklāt ES ietvaros tiek skatītas pat ļoti drastiskas jaunās regulas, kur pat ir paredzēti daudz ievērojamāki sodi par katru reģistrēto incidentu, nemaz nerunājot par sankcijām pret nereģistrētajiem incidentiem, tāpēc sakārtot jautājumus un izveidot konkrētu iekšējo politiku, kas skar darbinieku, datu, IT sistēmu drošības riskus, nekad nav lieks pasākums. Un te mēs nonākam pie valsts lomas šajā visā.

Kāpēc Latvija ir interesanta kibernoziedzniekiem?

Bez augstāk aprakstītajiem riskiem, kas attiecas pret privātpersonām un uzņēmējiem, Latvija šobrīd ir paaugstinātā riska zonā jeb ļoti interesanta kibernoziedzniekiem. Pirmkārt, Latvija tikko ir iestājusies Eurozonā, kam, bez ekonomikas augstākas stabilitātes līmeņa iegūšanas, teorētiski, vajadzētu radīt arī ārvalstu investoru lielāku interesi, kā arī jaunu biznesu ienākšanu. Otrkārt – visa pasaule ir informēta, ka Latvija drīz būs ES prezidentūras valsts, tātad valstis vai valstu apvienības, kuras paredz ekonomiskas domstarpības ar ES kaut kādos konkrētajos jautājumos, jau, iespējams, gatavo šādus tādus „mājasdarbus” kibertelpā. Treškārt – Latvija ģeogrāfiski atrodas ļoti tuvu valstij, kurā pakalpojumu liegšanas uzbrukumi ir ikdiena. Tur savstarpēji uzbrūk tūroperatori, lielveikalu tīkli, bankas, apdrošinātāji utt. Un nav noslēpums, ka arvien lielāka nauda Latvijā „ieplūst” tieši no Krievijas.

Nelielam kopsavilkumam un diskusijai

Latvija, protams, cenšas iespēju robežās turēties līdzās tehnoloģiju attīstībai un censties cīnīties ar apdraudējumiem, kas ir augstāk aprakstīti. Latvijā, protams, ir kvalitatīvs CERT’s un NetSafe projekts (datoru drošības reaģēšanas vienība Aizsardzības ministrijas pakļautībā), Latvijā ir tikko radīta arī pirmā kiberzemessardze, ir izveidota Latvijas pirmā kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam, nozares uzraugošie ļoti aktīvi pārņem pasaules labākās prakses (piem. FKTK pār bankām un apdrošinātājiem, SAB pār valsts kritisko infrastruktūru utt.), tomēr, lai cik tas izklausītos nepieklājīgi uz daudzu nozaru fona, kuru izmisīgie saucieni pēc papildus līdzekļiem netiek ilgus gadus sadzirdēti (medicīnas nozares, izglītības, policistu, glābēju uc.), IT drošības investīcijas valstī ir nepietiekošas. Tieši investīcijas preventīvajos līdzekļos draudu novēršanā, nevis reaktīvajās draudu apmēru noteikšanā un izmeklēšanā. Un ikvienam valsts iedzīvotājam un uzņēmējam ir jāsaprot, ka tieši investīcijas kiberdrošībā dos iespēju piesaistīt ārvalstu investorus, nevis vienkārša iestāšanās Eurozonā.

Autoram negribētos būt „pasaules gala pareģotāja lomā”, tomēr viens liela mēroga mērķēts kiberuzbrukums valsts kritiskajai infrastruktūrai, bankām, telekomunikāciju operatoriem, un mūsu potenciāls, ko, kā politiķi apgalvo, mēs ieguvām ar iestāšanos Eurozonā, būs iztērēts, pretī neiegūstot neko citu kā vien starptautisku atpazīstamību par nespēju savlaicīgi sagatavoties pret 21.gadsimta lielāko apdraudējumu. Ja jau mūsu politiķi tik bieži „zīmē paralēles” ar Igaunijas „veiksmes stāstu”, tad derētu atcerēties, ka Igaunijas pirmā kiberdrošības stratēģija tapa jau 2008.gadā, kurai sekoja valsts investīcijas stratēģijas īstenošanai, kam sekoja Igaunijas spējas pārliecināt NATO izveidot tieši Igaunijā NATO Kiberdrošības Ekselences centru (NATO CCD COE), kam sekoja Igaunijas iestāšanās Eurozonā, kam sekoja Latvijas Bankas un politiķu minētie Igaunijas „veiksmes stāsti” ārvalstu investoru piesaistīšanā.

Foto no continuitycompliance.org

Novērtē šo rakstu:

15
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...