Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu saīsināt skolēnu brīvlaiku vasarā (pagarinot brīvdienas ziemā/pavasarī) esmu apkopojis savus ieteikumus un secinājumus. Šoreiz par pašu nepieciešamību sniegt argumentus.

Aicinu noskaidrot arī citu skolēnu vecāku domas un argumentus, veicot viņu aptauju klašu ietvaros. Tas ir svarīgi tādēļ, ka skar visus vecākus. Atsevišķas Ķīļa izraudzītas vecāku grupas nevar pārstāvēt visu vecāku viedokli. Ja atsevišķas vecāku grupas varētu pārstāvēt visu vecāku viedokli, tad varētu iztikt arī bez skolēnu vecāku viedokļa noskaidrošanas par skolu formu nepieciešamību, par to, kādas svešvalodas mācīties kā galvenās, kādi fakultatīvi kursi utml. Pie ministra aizietu Lielvārdes vai Alojas skolēnu vecāku iniciatīvas grupa, un viņi kopīgi izlemtu visu citu vietā. Tomēr šādas aptaujas skolās tiek organizētas. Un šādas pilnvaras – runāt visu vārdā – iniciatīvas grupām sabiedrība nav deleģējusi.

Reformu ieviešanas ažiotāža – mācību gada pagarināšana jau nākamgad: ministra padomnieks laikrakstā Diena 2011. gada 20. decembrī saka, ka „ierosinājums pagarināt mācību gadu ir tikai viena no versijām” un „ažiotāža ir nepamatota”[i]. Tomēr pats ministrs 2011. gada decembra sākumā saka, ka „mācību gads līdz Līgo ir iespējams jau nākamgad”[ii]. Tā ir īsta ieviešanas ažiotāža, ja par iecerēto ministrs sāk runāt tikai dažus mēnešus pirms izmaiņu ieviešanas, un cilvēku neinformēšana, pretēji publiskās pārvaldības mērķiem. R. Ķīlis intervijā žurnālam Ir runā par to, ka ministrija apkopos informāciju līdz martam un „nākotnē ir paredzēts, ka mācību gads Latvijas skolās sāksies jau augusta beigās un ilgs līdz jūnija vidum”. Ministra padomniekam vai ministram, ja tie darbojas sazināti, ir jāinformē, kādas vēl versijas tad tiek apspriestas. Ja informācijas nebūs, skolēnu vecāki var to uztvert negatīvi. Šeit rokraksts ir līdzīgs situācijai, kurā kāds līdz vēlēšanām stāsta, ka nodokļus nepaaugstinās, bet pēc vēlēšanām tos tomēr steigšus un apjomīgi paaugstina.

Aptaujas līdzība ar referendumu: kā būtisku līdzīgu piemēru var minēt viedokļa aptaujas līdzību ar valsts mēroga referendumu. Arī referendums notiek par būtiskiem jautājumiem, tomēr neviens no referenduma dalībniekiem neprasa sniegt publiskus un racionālus argumentus. Cilvēki referendumā atbild uz jautājumu ar „jā” vai „nē” pēc savas saprašanas. Tātad arī skolēnu vecāku aptauja (miniatūrs referendums), ja tajā var pārbaudīt aptaujāto identitāti, ir pietiekama gribas paušanai, un izsmeļoša argumentēšana nemaz nav nepieciešama.

96% vecāku mūsu klasē – pret vasaras skolēnu brīvlaika saīsināšanu: Juglas vidusskolas 1.c klases skolēnu vecāku aptaujā piedalījās 93% vecāku, no tiem 96% atbildēja, ka ir pret vasaras brīvlaika saīsināšanu. Arī šie vecāki ir sabiedrības daļa, un to vieno kopīgas intereses, šajā gadījumā viena no interešu izpausmēm ir saglabāt esošo skolēnu brīvlaiku modeli, nesaīsinot skolēnu brīvlaiku vasarā. Ja ministrs pats atzīst, ka neviena no plānotajām reformām nav pašmērķis[iii], tad ministram nebūs problēmu atsaukt savu ierosinājumu saīsināt vasaras brīvlaiku, tiklīdz tā rīcībā būs skolēnu vecāku aptaujas rezultāti. Iniciatīvas grupas, ar kurām nesen ir ticies ministrs, nepārstāv pat vienu pilsētu. Nav zināms, kas ir to biedri un cik to ir. Ir nepieciešama godīga aptauja. Turklāt, kā jau norādīts, to sarīkot ir ļoti vienkārši. Vajag tikai galveno – gribēšanu.

Publiskās pārvaldes darbības mērķis: publiskās pārvaldes galvenais darbības mērķis ir kalpot savas valsts iedzīvotājiem (veicinot valsts izaugsmi un iedzīvotāju labklājību). Lai nodrošinātu valsts attīstību atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā. To var panākt, veidojot dialogu un viedokļa apmaiņu, sniedzot informāciju par topošajiem un pieņemtajiem lēmumiem, veicinot informācijas pieejamību un caurspīdīgumu.

Roberts Ķīlis vietnē scenariji.lv saka: „Neviena no būtiskām reformām izglītībā netiks īstenota, iekams par to nebūs notikusi plaša diskusija ar iesaistīto pušu pārstāvjiem un ņemti vērā visi racionālie argumenti. Vārds „racionālie” ir mazliet jāpasvītro, jo svarīgi pamanīt, ka dažkārt mūsu izvēles nosaka arī pieradums un emocionāli priekšstati, taču tie itin bieži izrādās kavēkļi tādu risinājumu ieviešanai, kas patiesībā būtiski atvieglotu un sakārtotu mūsu dzīvi.”

Brīvas gribas paušana: ministra R. Ķīļa prasība celt galdā argumentus būtībā ierobežo brīvas gribas paušanu un šādas gribas – domas brīvības respektēšanu kā vienu no demokrātijas izpausmes veidiem. Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un pateikt „nē”. Ministra izteikumos ir arī nepamatoti pieņemts, ka var vispārināti runāt par „mūsu” dzīvi. Tā katram tomēr ir sava, katram atšķirīga – no vajadzībām, līdz iespējām.

Pierādījumu meklēšana: argumentēšana šeit pārtop pienākumā pierādīt. Pienākuma uzlikšana ir brīvas gribas izpausmes ierobežošana. Lūgums sniegt racionālus argumentus ir uztverams kā lūgums paskaidrot rīcību. Tomēr rīcību ir iniciējis pats Izglītības un zinātnes ministrs nevis skolēnu vecāki. Skolēnu vecāki vien reaģē uz ministra pausto ieceri un īsteno savas tiesības. Tātad jāpaskaidro un jāargumentē patiesībā ir pašam ministram. Prasība metodiski formulēt plašus un racionālus argumentus vairāk piestāvētu apsūdzības un aizstāvības pušu juristu diskusijām tiesā nekā civilpersonu attiecībām ar valsti.

Nevienlīdzīga cīņa: Roberts Ķīlis ir 1) sociālantropologs, 2) profesors un 3) filozofijas doktors. Ir grūti iedomāties, ka ģimeniski, cilvēciski labu, bet kaut kādu iemeslu dēļ augstu izglītības līmeni nesasniegušu skolēnu vecāku argumenti varētu valodā un retorikā pārspēt filozofijas doktora un profesora argumentus. Tā būtu nevienlīdzīga cīņa. Pienākums sniegt izsvērtus argumentus būtu sagaidāms tikai un vienīgi no jomas speciālistiem un profesionāļiem, ne no vecākiem.

Politiskā pieredze: iepriekšējā rindkopā minētais nav atsaukšanās uz pierādījuma grūtībām, bet gan aizdomas par autoritāru vadības stilu. Savā īsajā pastāvēšanā partija jau ir piedāvājusi arī „politiskas reformas”, ar to domājot, ka valdībā jāiekļauj kāds neviennozīmīgi vērtēts politiskais spēks. Arī šajā gadījumā publiskie argumenti bija kategoriski: „Tikai ar tankiem var mainīt mūsu lēmumu.[iv]” Viens no šādas kategoriskas nostājas netiešajiem rezultātiem – referendums par latviešu identitāti būtiski skarošu jautājumu.

Partija: es neesmu šīs partijas vēlētājs, un tās programma vai iniciatīvas nav man saistošas. Neesmu tās atbalstījis arī Saeimas vēlēšanās. Piedāvājumu reformēt izglītību izsaka nevis neitrāla persona, bet ZRP partijas cilvēks. Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, nav garantijas, ka citas partijas ministrs vai cita valdība šos lēmumus neatcels. Novembrī ZRP reitings bija 5,1%[v] - mazliet virs sliekšņa, lai šī partija vēlēšanās vispār iekļūtu Saeimā, ja šobrīd notiktu ārkārtas vēlēšanas. Turklāt ierosinājumus reformēt izglītības sistēmu citas politiskas partijas, cik zināms, nav izteikušas. Tātad tā ir ZRP politiskā iniciatīva.

Nepieciešamība panākt vienošanos: mijiedarbība starp publisko pārvaldi un sabiedrību pamatā izpaužas kā publiskas, racionāli kritiskas debates, kuru mērķis ir brīvi, uz sabiedrības kopīgo interešu pamata sasniegt racionālu vienošanos starp publiski konkurējošiem viedokļiem.

Piemērotas diskusiju vietas izvēle: ministrs R. Ķīlis ir solījis pārkārtot vietni „scenāriji.lv” tā, lai tajā varētu organizēt arī visu ieinteresēto pušu diskusijas. Šādas vietnes lietderība sabiedrības vairākuma viedokļu noskaidrošanai ir neskaidra šādu iemeslu dēļ:

1) Foruma sagatavošana diskusijām acīmredzami nodokļu maksātājiem izmaksās prāvu naudu, jo IT jomas speciālistu atalgojums ir viens no visaugstākajiem arī Latvijā[vi].

Pavisam citādāka ir situācija ar vecāku viedokļa – „par” vai „pret” – noskaidrošanu klases sapulcē. Tehniski tam ir nepieciešama vien pašu vecāku sagādāta papīra lapa un pildspalva. Pilsētās dzīvojošo skolēnu vecāku gadījumā tas būtu paveicams ātri – mēneša laikā, jo attālums līdz skolai ir neliels (parasti dzīvesvietas rajonā), bet vecāku ikdienas mobilitāte – augsta. Laukos dzīvojošo skolēnu vecāku aptaujāšana varētu prasīt vairāk laika un aptaujāto īpatsvars varētu būt zemāks. Mūsu klasē aptaujāto īpatsvars bija 93%. Ierēdņu nevēlēšanās to darīt, kā to var noprast no preses, tomēr liecina, ka šī reformas var būt kā pašmērķis.

2) Saskaņā ar kādu pētījumu internetu 2011. gadā ir izmantojuši vidēji 67% Latvijas iedzīvotāju. Aptaujas dati ir iegūti no 1519 pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Saskaņā ar citu pētījumu[vii], 41% izmanto bezmaksas interneta piekļuves vietas, no kuriem 20% bibliotēka ir vienīgā vieta, kur tie var izmantot internetu. Lauku reģionos publiskās bibliotēkas ir vienīgā piekļuve internetam.” Šādos apstākļos nav saprotams, kā diskusijas vienā mazapmeklētā vietnē var atspoguļot sabiedrības vairuma viedokli. Katrai interneta mājas lapai ir iespējams noskaidrot apmeklējumu statistiku. Saskaņā ar tīmekļa vietņu analīzes programmas Alexa[viii] datiem, vidējais „scenariji.lv” apmeklējumu skaits ir ļoti zems.

Mūsu klases gadījumā, piemēram, pat e-klasē, kurā ir atrodama vecākiem svarīga informācija, sazināties ar visiem vecākiem nav iespējams, līdz ar to ir šaubas, ka vecāki vēlēsies apmeklēt arī vietni scenāriji.lv, par kuras eksistenci tie visticamāk nav pat informēti, savukārt to informēšanai būtu nepieciešams tērēt naudu reklāmas materiāliem.

Kompromiss: pamats runāt par pārmaiņām būtu tad, ja piedāvājumam piekristu procesā iesaistītās personas un tiktu atrasts kompromiss. Ministrs R. Ķīlis, tā vietā, lai runātu par kompromisiem, ir teicis, ka viņu būs īpaši jāpārliecina, ka pārmaiņas nav nepieciešamas. Diemžēl ir jāsecina, ka visas pārmaiņas – gan potenciāli labās, gan tradīcijas apdraudošās – ir samestas kopā vienuviet, un tās mēģina padarīt par neatraujamām.

2009. gadā intervijā žurnālam Rīgas Laiks Roberts Ķīlis pauž: „Zinātnieka teiktajam, rakstītajam [mūsdienās] tic ar lielāku sparu, jo valda uzskats un konvencija, ka tieši tā ir pareizi.”[ix] Vai ministrs izmanto šādu autoritāti, lai uzspiestu sabiedrībai savas domas?

Valdības pieņemtiem lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi. Ja amatpersona un politiskas partijas biedrs argumentu procesu pārveido, ar tendenci jebkurus savus ierosinājumus dēvēt par reformām, tā nav godprātīga rīcība. Ja iebilst ievērojama sabiedrības daļa, rīcība nav efektīva un demokrātiska.

Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Lai konstatētu, ka samērīguma princips ir ievērots, jānoskaidro, vai šo mērķu sasniegšanai nav saudzējošāku līdzekļu par likumdevēja izraudzītajiem, vai šāda rīcība ir nepieciešama, t.i., vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (…). Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska.


[i] http://www.diena.lv/latvija/zinas/izm-neplano-rikot-vecaku-aptauju-par-macibu-gada-pagarinasanu-aziotazu-deve-par-nepamatotu-13921629

[ii] http://www.ir.lv/2011/12/1/kilis-macibu-gads-lidz-ligo-svetkiem-iespejams-jau-nakamgad      

[iii] http://scenariji.lv/2011/12/par-atvieglotu-un-sabalansetu-macibu-gadu/

[iv] http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/394105-zatlers_tikai_ar_tankiem_var_mainit_musu_lemumu

[v] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/401580-zrp_reitings_nokrities_lidz_51

[vi] http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=328767:sprda-it-uzmum-algas-bijuas-mazkas-nek-vidji-nozar&Itemid=93

[vii] http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/395590-petijums_latvija_internetu_lieto_vairak_neka_70_iedzivotaju

[viii] http://www.alexa.com/siteinfo/scenariji.lv#

[ix] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/roberts-kilis-cik-naudas-dot-humanitarajam.d?id=26703953

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...