Ķīlis operācijas dienā saņēmis premjera rezolūciju atbildēt uz demisijas pieprasījumu
PIETIEK14.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien, kad jau ilgstoši sirgstošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (Reformu partija) tika veiksmīgi veikta sirds operācija, viņš saņēmis premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūciju iepazīties un atbildēt uz Latvijas Rektoru padomes mēnesi vecu iesniegumu, kurā prasīta reformas uzsākušā ministra demisija.
Pietiek rīcībā esošo rezolūciju premjers parakstījis 12. decembrī, dienu pirms Ķīlis tika steidzami operēts, bet jau trešdien politiskajās aprindās bija plaši zināms, ka ministram tiks veikta sirds operācija. "Lūdzu iepazīties ar Latvijas Rektoru padomes 2012. gada 15. novembra iesniegumos Nr.36 un Nr.37 minētajiem argumentiem un sniegt atbildi autoram, par to informējot mani. Vienlaicīgi, lūdzu, pievērst lielāku uzmanību precīzai augstākās izglītības reformu komunikācijai, lai tiktu sasniegts vēlamais rezultāts," rezolūcijā Ķīlim uzdod premjers. Runa ir par Rektoru padomes iesniegumu "Par R. Ķīļa demisiju" un "Atklāto vēstuli par Izglītības un zinātnes ministrijas studiju programmu alternatīvo novērtējumu".
Jautāts, vai Dombrovskis ir sekojis vairāku valdības kolēģu piemēram un nodevis ministram Ķīlim veselības vēlējumus, premjera preses pārstāvis Pietiek ceturtdienas vakarā informēja, ka tiek uzturēta saziņa ar ministra biroju, lai Dombrovskis varētu personiski piezvanīt Ķīlim, tiklīdz viņš būs atguvies pēc operācijas. Vēl otrdien uz žurnālistu jautājumiem par izglītības ministra ilgstošo slimošanu, kuras dēļ Ķīlis arī iepriekšējā nedēļā nepiedalījās valdības darbā, būdams slimnīcā uz pārbaudēm, Dombrovskis skaidri neatbildēja, ka neplāno uzstāt uz cita ministra nominēšanu. "Gribētos cerēt, ka ministra veselība uzlabosies un turpmāk viņš tik bieži neslimos," noteica premjers. Iepriekšējās nedēļās bija radies iespaids, ka premjers neaizstāv savas valdības izglītības ministru, kura uzsāktās reformas saskārušās ar lielu nozares pretestību.
Ceturtdien sociālajā tīklā twitter.com veselības vēlējums Ķīlim bija publicēts no oficiālā valdības konta. Individuālus drīzākas veseļošanās novēlējumus kolēģim bija publicējuši arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) un Vienotības nominētā bezpartejiskā zemkopības ministre Laimdota Straujuma. "Novēlu Ķīlim spēku un veselību kuru darbs politikā neiedomājami grauj. Lai izdodas izturēt amatā un paveikt uzsāktās reformas," ierakstījis Pabriks.
Pat no Reformu partijas oponenta Ventspils mēra Aivara Lemberga oficiālā twitter konta ceturtdien bija ierakstīts vēlējums Ķīlim drīzāk izveseļoties. "Jebkuru ambīciju realizēšanai ir jābūt labai veselībai. Degot par idejām un mērķiem, neizdedziniet sevi! Lai spēks izveseļoties!" vēstīja ieraksts. Tieši Lemberga ietekmē esošā Zaļo un zemnieku savienība ar saviem ministriem gadiem ilgi saimniekojusi izglītības nozarē un ar tās nevēlēšanos izlaist no rokām šo ar ES fondu naudas apguvi saistīto jomu lielā mērā arī tiek skaidrota kampaņa pret Ķīļa uzsāktajām reformām.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
