Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka septembra vidū Austrālijas kiberdrošības kompānija "Internet 2.0" paziņoja - ir notikusi 2,4 miljonu cilvēku datu noplūde no kādas Ķīnas kompānijas "Zhenhua Data". Šajos personu datos bija amerikāņi, briti, spāņi un citu valstu pārstāvji, tostarp arī 480 latvieši – politiķi, militāristi, uzņēmēji, iestāžu darbinieki, ierēdņi, kā arī plašākai sabiedrībai mazpazīstami ļaudis.

Nopludinātajiem datiem mēģināts pievienot personu fotoattēlus no dažādiem avotiem. Dati nākuši no dažādiem avotiem dažādos laika posmos, kas liek uzdot jautājumu, vai tie tomēr nav vākti manuāli, mēģinot profilēt konkrētās personas. Austrālijas kiberdrošības kompānija "Internet 2.0" pieļauj, ka cilvēku skaits, par kuriem apkopota informācija, varētu būt lielāks, jo visiem datiem nav iespējams identificēt piederību, turklāt no iegūtajiem datiem varēja atjaunot vien 10%.1

Jāatzīmē, ka informācija par to, ka Ķīna vāc datus par citu valsts iedzīvotājiem, izmantojot dažādas, arī privātas kompānijas, nav nekas jauns. Tā 2019. gadā tika vainota viena Ķīnas telekomunikācijas kompānija, kura Čehijā ir vākusi dažādus datus, tajā skaitā - konkrētu personu bērnu skaits, vaļasprieki un finansiālā situācija.2

Runājot par Ķīnas plāna apmēru, nedrīkst arī ignorēt Lietuvas Aizsardzības ministrijai pakļautā Nacionālā kiberdrošības centra jau agrāk secināto, ka Lietuvas institūcijās plaši izmantotajām Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām "Hikvision" un "Dahua" ir drošības problēmas, kas ļauj tām diezgan vienkārši piekļūt attālināti un veikt novērošanu.3

Valsts drošības dienests (VDD) jau bija apzinājis informāciju par drošības riskiem, kas saistīti ar Ķīnā ražotajām "Hikvision" un "Dahua" videonovērošanas kamerām, tāpēc paudis, ka nerekomendē izmantot tādu uzņēmumu ražotas tehnoloģijas, kuru reputācija Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta.4 "Cert.lv" ir skaidrojis, ka tehnisko iespēju un cenas dēļ "Hikvision" un "Dahua" kameras ir pieprasītas ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā, taču, jo sarežģītāka tehnoloģija, jo lielāka iespēja, ka tās programmatūrā tiks atklātas kādas ievainojamības vai nepilnības. Līdz ar to, faktiski Ķīna ir panākusi, ka tās ražotās kameras pasaulē plaši tiek izmantotas.

Arī Latvija nav izņēmums. Pārskatot publiskajā telpā pieejamo informāciju, secināms, ka attiecīgu firmu videonovērošanas kameras ir uzstādījusi Ģenerālprokuratūra, Daugavpils, Valmiera, Rīgas Stradiņa universitāte. Lielu izbrīnu man izraisīja, ka atklājās, ka arī Nacionālie bruņotie spēki 2019.gadā ir organizējuši sarunu procedūru “Videonovērošanas, apsardzes sistēmas modernizācija”, (identifikācijas Nr. AM NBS NP 2019/030), CPV kods: 50343000-1, 50343000-8, kurās dokumentācijā parādās ka abu iepriekš minēto firmu produkcija tiek izmantota.5 

Te, protams, raisās nelielas pārdomas par to, ka iepirkumos tiek prasīts iegādāties produkciju par viszemāko cenu. Kas savukārt nerada problēmas Ķīnas uzņēmumiem, jo nereti to uzdevums nav tikai gūt peļņu, bet atbilstoši Ķīnas valdības noteiktajam – arī sadarboties ar drošības iestādēm.

Ķīnas agresīvo tendenci panākt, ka tās tehnoloģijas izmanto pēc iespējas plašāks ārvalstu skaits, apliecina fakts, ka, pirms tā runā par savu investīciju ieguldījumu citās valstīs, Ķīna paziņoja, ka investīcijas valsts var gaidīt tikai drošā vidē, bet drošu vidi nodrošina viņu iekārtas.6 Ķīna šādu politiku piemēro pret tām valstīm, kuras jau ir nonākušas savā ziņā bezizejas priekšā vai pazaudējušas saikni starp vēlmēm un iespējām.

Tamdēļ interesantas pārdomas raisīja jau agrāk izskanējusī ziņa, ka Krievija un Ķīna nostiprinās sadarbību informatīvās drošības jomā. Neslēpšu, katra no šīm valstīm jau ir visnotaļ spēcīga dažādāko tehnoloģiju jomā un abas šīs valstis izturas visnotaļ specifiski attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Tajā skaitā, datu aizsardzību. Tā arī – abas šīs valstis vieno tas, ka tās vēlas pēc iespējas lielākā apmērā iegūt informāciju par savas un citas valsts iedzīvotājiem. Par citu valstu noslēpumu iegūšanu pat paklusēšu. Ja abas valstis izveido kādu kopēju sistēmu, tad tiek radīti priekšnosacījumi, ka gudrākais un nekaunīgākais iegūst arī to, ko savācis ir otrs.

Visticamāk, ka Krievija sadarbībā ar Ķīnu vēl joprojām uzskata, ka ir gudrāka un viltīgāka. Savukārt ķīnieši ir pieklājīgi audzināti un ļauj Krievijai domāt visu, ko tā vēlas, bet paši nesteidzīgi dara to, kas jādara.

Kas no šī visa secināms? Faktiski piecas lietas.

Pirmkārt, Ķīna ir vairākkārtīgi pierādījusi, ka tai ir vēlme kontrolēt, ko un kā dara iedzīvotāji;

Otrkārt, Ķīnas vēlme ievākt iespējami vairāk informācijas par citu valstu iedzīvotājiem ir konstatējama jau vairākos gadījumos;

Treškārt, Ķīnas fokusēšanās uz IT tehnoloģijām ir novedusi pie tā, ka tā veiksmīgi ir radījusi vairākas platformas, ar kuru palīdzību visā pasaulē bez attiecīgās platformas turētāja ziņas spēj iegūt sev vajadzīgo informāciju;

Ceturtkārt, ar savu politiku Ķīna paplašina savas iespējas tikt pie nepieciešamās informācijas. Šajā ziņā te runa par Krieviju. Jau ir bijuši gadījumi, kad PSRS sniedza militāro atbalstu “atpalikušajai” Ķīnai un pret to izturējās augstprātīgi. Finālā – Ķīna klusi un mierīgi apsteidza Krieviju bruņojuma tirgū. Arī tagad vērojama tendence, ka Krievija sevi uzskata par pirmā numura spēlētāju un Ķīna pieklājīgi tā liek arī domāt;

Piektkārt, Ķīna ar savas produkcijas mazajām izmaksām un plašo klāstu ir panākusi, ka dominē pasaulē. Līdz ar to vairs nav jautājuma, vai Ķīna iegūst informāciju no mūsu ikdienā lietojamām tehnoloģijām, bet gan - cik plašu informāciju tā iegūst? Šaubu nav, ka jebkura cilvēka personīgo informāciju, ja tas būs nepieciešams, tā liks lietā savu mērķu sasniegšanā. Tā arī sabiedrībai jāapzinās elementāra lieta - ja tā lieto kādu ierīci, kura ražota Ķīnā un ko iespējams saslēgt ar internetu, visticamāk, ka par šīs ierīcēs pārraidīto informāciju būs lietas kursā informācijas pārraidītājs, saņēmējs un ķīnietis.

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/480-uzvardi-nopludinata-aizdomiga-kinas-datubaze-ar-latvijas-iedzivotaju-datiem.d?id=52636443

2 https://bnn.lv/cehija-vaino-i-huawei-i-slepena-privatu-datu-vaksana-335278

3 https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-05-29/lietuvas-nacionalais-kiberdrosibas-centrs-bridina-par-nedrosam-kina-razotam

4 https://jauns.lv/raksts/zinas/388711-vdd-aicina-neizmantot-apsaubamu-uznemumu-razotas-tehnologijas

5 https://www.mod.gov.lv/index.php/lv/iepirkumi/videonoverosanas-apsardzes-sistemas-modernizacija

6 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kiniesu-izspiegosanas-sistemas-dodas-pasaule.

Novērtē šo rakstu:

51
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nosodām nevēlamu uzvedību akadēmiskā vidē, jo īpaši attiecībās starp pasniedzēju un studentu

FotoMedijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Lasīt visu...

21

Dažas pārdomas par Ex-seržanta rakstu “Karš Ukrainā. Vai tiešām strupceļš - un kam?”

FotoRietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Lasīt visu...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...