Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ķīniešu darba spējas un organizētību var tikai apskaust. Tieši tāpat kā ķīniešu mērķtiecību. It visā. Kamēr pārējā starptautiskā sabiedrība aizņemta ar Covid-19, Baltkrievijas, Kalnu Karabahas, Sīrijas vai citiem jautājumiem, Ķīna risina savas problēmas. Ne tik daudz iekšējās, cik tās, lai starptautiskā arēnā kļūtu arvien ietekmīgāka.

Nevar noliegt, Ķīnai tas tīri labi arī sanāk. Sāksim visu pēc kārtas.

Ārēji var būt spēcīgs tikai tad, kad visi procesi ir iekšēji sakārtoti un, galvenais, kontrolēti.

Ķīnas Komunistu partija septembrī publicējusi neparastu vadlīniju apkopojumu saviem biedriem. Vadlīnijās ir lasāmi arī tādi punkti, ka Komunistiskās partijas biedriem ir “jāizglīto privātie uzņēmēji, lai viņi pilnībā pakļautos Sji sociālisma ideoloģijai”. Pēc jauno vadlīniju rakstītā, “privātajam sektoram ir nepieciešamas politiski jūtīgas personas, kas bez ierunām klausīs un sekos partijai”.[1] 

Iepriekš minētais parāda vienu ļoti skarbu patiesību – Ķīnas līderis pasaka skaidri un gaiši – vai nu visi atbalstīs valdību un tās politiku, vai arī… Tas, kas varētu notikt ar tiem, kuri neseko valdības noteiktajam, nav ilgi jāmeklē. Ķīnas nekustamo īpašumu magnātam un prezidenta Sji Dziņpina kritiķim Reņam Džicjanam otrdien piespriesti 18 gadi cietumā par "korupciju, kukuļošanu un valsts finanšu piesavināšanos", teikts tiesas paziņojumā. Reņs savulaik bija viens no komunistiskās partijas iekšējā loka elites cilvēkiem. Jāatzīmē, ka daudzi uzskata, ka Sji un komunistiskā partija apsūdzības korupcijā izmantoto, lai apklusinātu varas oponentus. [2]

Līdz ar to Ķīnas valdība izmantos visas sviras, lai ne tikai valsts iestādes un tajās strādājošie strikti ievērotu valdības nosprausto kursu, bet arī privāto kompāniju īpašnieki un nodarbinātie rīkotos tieši tā, kā to vēlas valdība. Nez, tā ir tikai sakritība vai kā, bet netālu no dažādu valstu būtiskiem objektiem, kā likums, atrodas vismaz kāda ēstuve, kurā ir Ķīnas vārds. Piemēram, paskatāmies, kas atrodas netālu no Aizsardzības ministrijas.

 Nav pasargāti arī mācību spēki. Tā jūnijā Ķīnas varas iestādes aizturējušas tiesību zinātņu profesoru Sju Džanžuņu, kas savās esejās kritizējis prezidentu Sji Dzjiņpinu par reakciju uz Covid-19 pandēmiju un centieniem nostiprināt varu.[3] Šādus piemērus, kā Ķīnas valdība izrīkojas ar citādāk domājošiem valsts iekšienē, varētu turpināt un turpināt.

Ar tikai citādāk domājošo apspiešanu valsts iekšienē par nozīmīgu spēlētāju nekļūsi. Vajag izmainīt domāšanu jeb uztveri uz notikumiem ārvalstu iedzīvotājiem. Kā to panākt – divi veidi, abi, veci kā pasaule. Pirmais – sāc mācīt savu ideoloģiju citiem. Tā Ķīna ir pa visu pasauli izpletusi Konfūcija institūtus, kuri arī Latvijā ir atraduši auglīgu zemi. Latvijā ir 15 dažāda līmeņa Konfūcija institūta veidojumi. Sākot no Latvijas Universitātes Konfūcija institūta, beidzot ar atsevišķām klasēm vai programmām dažādu pilsētu skolās.

Par to, ka Ķīna neatstāj novārtā pašas veidotos institūtus ārvalstīs, liecina pieejamā informācija par Ķīnas valdības atbalstu LU Konfūcija institūtam. Tā 2016.gadā bija pārskaitīti 142 833 euro, bet 2019.gadā – 77 472 euro.  Vai pārējie 14 ir atstāti pilnīgi bez finansējuma – šaubos.

Pasaulē ir ap 548 Konfūcija institūtiem (20 Okeānijā, 59 Āfrikā, 126 Āzijā, 159 Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā un 184 Eiropā).[4] Vai tik tiešām ir kaut mazākās šaubas, kāda ideoloģija tiek mācīta?

Ja savulaik komunisma idejas PSRS uzspieda ar ieroču spēku un strauji, tad Ķīna iet garāku ceļu, bet efektīvāk. Izveidojot Konfūcija institūtus (ņemot vērā, ka beidzēji pārsvarā ir jauni, talantīgi un zinātkāri jaunieši, bez izveidotām robežām domāšanā),  Ķīna ir veiksmīgi radījusi piekto kolonnu, kuras apmēru un spēki vēl nav apzināti.

Piebildei: šie institūti ne tikai “izskalo” jauniešu prātus atbilstoši Ķīnas ideoloģijai, bet arī tiek izmantoti kā platforma dažādākām izlūkošanas darbībām. Ķīnas Konfūcija institūtus jau ilgstoši tur aizdomās spiegošanā - to darbu izmeklē ASV un Lielbritānijā, pastiprinātu uzmanību institūtiem pievērsusi arī Vācija un Austrālija.[5]

Otrais veids – nopērc visus vai svarīgākos. Jebšu – uzsēdini uz “naudas adatas”. Te nav domāti banāli kukuļi. Nē, te viss ir daudz smalkāk. Piemēram, dažādu objektu kontrolpakešu iegāde[6] vai iesaistīšanās dažādu infrastruktūru objektu būvniecībā.

No 2010. gada līdz 2019.gadam saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Ķīna jau ieguldījusi Eiropā vismaz 145 miljardus eiro, un liela daļa investoru bijuši faktiski valsts tieši vai pastarpināti pārvaldīti uzņēmumi vai fondi, kuri pārņēmuši savā kontrolē, piemēram, Pirejas ostu Grieķijā, Zviedrijas autobūvētāju “Volvo”, Itālijas “Pirelli”, Vācijas industriālo robotu ražotni “Kuka”, Francijas slaveno tūrisma firmu “Club Med”. Uzskaitījums laika gaitā kļūst arvien garāks un gandrīz visas nozares aptverošs. Pašreiz diezgan dzīvas diskusijas izraisa ķīniešu vēlme iegādāties Portugāles elektroenerģijas uzņēmumu “EDP”…

Varētu domāt, ka tas ir “tikai bizness”, kas neiespaido dalībvalstu nostāju politiskajos jautājumos un attieksmi pret to, ko mēdz dēvēt par demokrātiskajām vērtībām. Tomēr pēdējo gadu pieredze liek apstrīdēt šo pieņēmumu. Grieķija 2017. gadā bloķēja Pekinai neglaimojošu ES kopīgo deklarāciju ANO Cilvēktiesību padomē, kas esot bijis pirmais šāda veida gadījums, ne vairs vienīgais.[7] 

Savukārt kā sava veida Ķīnas “uzvaru” starptautiskajā arēnā var uzskatīt ziņu, kura plašsaziņas līdzekļos tika pausta 2020.gada 13.oktobrī, proti, Ķīna un Krievija līdz ar vairākām citām valstīm ievēlētas ANO Cilvēktiesību padomē. Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas bija aicinājušas ANO dalībvalstis balsot pret šīm valstīm, ņemot vērā to pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus.[8] Vai šo daudzu valstu balsojums bija saistīts ar ticību, ka Ķīna un Krievija ievēro cilvēktiesības, vai ir bijuši citi iemesli – to mēs varam tik minēt.

Mūsdienās pār pasauli valda tie, kuriem ir informāciju, kā arī – kuri šo informāciju arī izplata. Tiesa, sev vajadzīgā gaismā. Bija publiskots pētījums par Ķīnas “jauno pasaules informācijas kārtību”, kurā ietilpst Ķīnas iekšējo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu modernizācija, ārvalstu mediju iegāde vai īpašos gadījumos reklāmas laukumu pirkšana presē “industriālos apmēros”. (Tiešām, avīzē “Le Figaro” Zīda ceļa reklāmas raksts aizņēma trīs lappuses.) Nevilšus pat Rietumu politiķi un žurnālisti, runājot par attiecīgajām tēmām, sāk pārņemt Pekinas ideoloģiski nogludinātās frāzes.

Tāpat noderīgi ieklausīties brīdinājumā, ko izteicis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss: ja dažas valstis cer vienatnē piekopt izdevīgus darījumus ar ķīniešiem, tad vēlāk tās būs “pārsteigtas, konstatējot, ka kļuvušas atkarīgas”.[9]

Rūgti maldās tie, kuri domā, ka tas ir kaut kur tur un Latvija Ķīnai neinteresē. Te nu gan jāiesaucas – naivie. Arī Latvijā Ķīnas rupors jau darbojas uz nebēdu. Kā citādāk uzskatīt rakstus, kur rakstīts “informāciju apmaksā Ķīnas tautas republikas vēstniecība Latvijā”. Arī bez šādiem uzrakstiem parādās publikācijas plašsaziņas līdzekļos, kurās Ķīnas oficiālie pārstāvji pauž savu nostāju, piemēram, NRA raksts “Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā intervijā NRA: "Grūtībās atklājas patiesa draudzība"”.[10] 

Tādējādi faktiskā realitāte ir tāda, ka arī Latvijas informatīvajā telpā darbojas Ķīnas rupors. Nelielai piebildei – maz ticams, ka tas notiek bez maksas.

Latvija nav izredzētā starp Baltijas valstīm, kura ir nonākusi Ķīnas redzeslokā. Jāatzīst, ka Ķīnai kā negausim – nekā nav par daudz.

Viena lieta ir paust savu propagandu, bet pavisam cita pakāpe – ar zināmu nekaunības devu jau aizrādīt citas valsts izlūkdienestam par tā secinājumiem. Nesenā pagātnē tā Ķīna izdarījās pret Igauniju.

Proti, šī gada sākumā Ķīnas vēstniecība pieprasīja labot Igaunijas izlūkdienesta ziņojumu. Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests savā ziņojumā norādīja uz strauji pieaugošo Ķīnas ārpolitisko aktivitāti, kas izpaužas centienos uzspiest savu pasaules uzskatu un standartus. "Pašreizējie Ķīnas līderi aizvien mazāk turas pie iepriekšējā prezidenta Hu Dzjiņtao atbalstītās "mierīgas attīstības" koncepcijas un aizvien vairāk visā pasaulē uzsver vēstījumu par Ķīnu kā lielvaru, kas ieradusies uz palikšanu, kamēr citiem vienkārši jāpielāgojas šai "jaunajai pasaules kārtībai"," norādīja izlūkdienests.

"Iespējamā Ķīnas investīciju izmantošana politiskos nolūkos un iespējamā tehnoloģiskās atkarības veidošanās jāvērtē kā apdraudējumi, ar kuriem aizvien vairāk jārēķinās, domājot par Igaunijas drošību," secināja ziņojuma autori.

Vēstniecība pieprasījusi, lai Igaunijas izlūkdienests, "balstoties uz faktiem un patiesību, izlabo savus nepatiesos apgalvojumus, kliedējot negatīvo iespaidu", un ieteikusi tam "pielikt vērtīgus praktiskus pūliņus, lai atbalstītu divpusējo attiecību attīstību".[11]

Līdz ar to secināms, ka Ķīna ar lielu apņemšanos un nekaunību virzās pašas nospraustā mērķa sasniegšanā. Kāds tad ir šis mērķis?

Atbilde ir visnotaļ vienkārša, un to pauda neviens cits kā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš 2020.gada 22.septembrī, atklājot Ģenerālās asamblejas ikgadējās debates, brīdinājis par jaunu auksto karu starp ASV un Ķīnu. "Mēs virzāmies ļoti bīstamā virzienā. Mūsu pasaule nevar atļauties nākotni, kurā divas lielākās ekonomikas sašķeļ pasauli," sacīja Gutērrešs. "Tehnoloģiskā un ekonomiskā plaisa draud neizbēgami pārvērsties par ģeostratēģisko un militāro plaisu, un mums par katru cenu no tā jāizvairās," uzsvēra Gutērrešs.[12]

Taisnība ANO ģenerālsekretāram ir, taču – aukstais karš jau faktiski notiek. Jāatzīst, ka līdz šim neefektīvā starptautiskā politika ir novedusi pie tā, ka Ķīnas pozīcijas laika gaitā ir tikai stiprinājušās. Turklāt PSRS un Krievijas tuvredzīgā un augstprātīgā politika noveda pie tā, ka Ķīnas militāri politiskais potenciāls ir ticis tikai stiprināts. Jāatzīst, ka pašlaik sākotnējais skolotājs ir kļuvis par savu skolēnu attālu ēnu.

Dabā tukšums nepastāv, kā kāda vieta atbrīvojas, to ieņem kāds cits. Vai vietas atbrīvošana notiek piespiedu kārtā vai brīvprātīgi, – tam nav izšķirošas nozīmes. Tiesa, neizklausās īpaši gudri, ja kāds savas pozīcijas atdod tāpat. Tā jau 2017.gadā Ķīna ir atzinusi, ka piedalās pretterorisma operācijās Afganistānas teritorijā sadarbībā ar oficiālo Kabulu. Šīs ziņas apliecinājušas jau ilgākā laikā redzamās norādes par Ķīnas ietekmes nostiprināšanos valstī, kurā vēl nesen noteicošais spēks bija ASV un NATO militārā alianse. Analītiķi jau uzdod jautājumu, ko tas nozīmē globālajam spēku izkārtojumam, pašai Afganistānai un stabilitātei Centrālajā Āzijā un Tuvajos Austrumos.[13]

Līdz ar to var secināt, ka Ķīna pacietīgi soli pa solim virzās nospraustā mērķa virzienā un izmanto visus instrumentus. Tas nebūt nenozīmē, ka ar Krieviju nav jārēķinās. Tā nav tik bīstama kā Ķīna (nav tādu resursu), bet ir neprognozējama, un tas pat sanāk bīstamāk. Viena rokasgranāta pati par sevi nekādu ievērojamu postu nevar nodarīt, bet, nonākot mērkaķa rokās…! Tur var būt visādi.

Labi, kāds var pajautāt – ko tad darīt ar Ķīnu? Vispār recepte jau ir visnotaļ vienkārša. Jāatceras – diplomātijā nav draugu, tikai – intereses. Tā arī – par brīvu siers ir tikai peļu slazdā un arī tikai otrajai pelei. Ja nepieciešams stāties pretī tādām valstīm kā Ķīna un Krievija – tās saprot tikai tādu valodu, kādā pašas runā, un visām valstīm ir jābūt vienotām un nepiekāpīgām.


[1] https://www.tvnet.lv/7068555/kinas-lideris-izvirza-neparastas-prasibas-privatajam-biznesa-sektoram

[2] https://www.tvnet.lv/7068035/kinas-magnatam-un-valdibas-kritikim-par-korupciju-piespriez-18-gadus-cietuma

[3] https://www.apollo.lv/7011596/kina-aizturets-profesors-kurs-kritizejis-prezidenta-dzjinpina-reakciju-par-covid-19-pandemiju

[4] https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/09/konfuc.pdf

[5] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-konfucija-institutus-tur-aizdomas-spiegosana.a282671/

[6] https://www.la.lv/nelaus-izpirkt-eiropu

[7] https://www.la.lv/zida-cilpa

[8] https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/kina-un-krievija-ieveletas-ano-cilvektiesibu-padome-14249959

[9] https://www.la.lv/zida-cilpa

[10] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm

[11] https://www.delfi.lv/news/arzemes/kinas-vestnieciba-pieprasa-labot-igaunijas-izlukdienesta-zinojumu.d?id=51893691

[12] https://www.diena.lv/raksts/viedokli/pasaule/ano-generalsekretars-bridina-par-jaunu-auksto-karu-starp-asv-un-kinu-14248682

[13] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mazinoties-asv-lomai-afganistana-pieaug-kinas-klatbutne.a225963/

Novērtē šo rakstu:

42
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...