Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ķīniešu darba spējas un organizētību var tikai apskaust. Tieši tāpat kā ķīniešu mērķtiecību. It visā. Kamēr pārējā starptautiskā sabiedrība aizņemta ar Covid-19, Baltkrievijas, Kalnu Karabahas, Sīrijas vai citiem jautājumiem, Ķīna risina savas problēmas. Ne tik daudz iekšējās, cik tās, lai starptautiskā arēnā kļūtu arvien ietekmīgāka.

Nevar noliegt, Ķīnai tas tīri labi arī sanāk. Sāksim visu pēc kārtas.

Ārēji var būt spēcīgs tikai tad, kad visi procesi ir iekšēji sakārtoti un, galvenais, kontrolēti.

Ķīnas Komunistu partija septembrī publicējusi neparastu vadlīniju apkopojumu saviem biedriem. Vadlīnijās ir lasāmi arī tādi punkti, ka Komunistiskās partijas biedriem ir “jāizglīto privātie uzņēmēji, lai viņi pilnībā pakļautos Sji sociālisma ideoloģijai”. Pēc jauno vadlīniju rakstītā, “privātajam sektoram ir nepieciešamas politiski jūtīgas personas, kas bez ierunām klausīs un sekos partijai”.[1] 

Iepriekš minētais parāda vienu ļoti skarbu patiesību – Ķīnas līderis pasaka skaidri un gaiši – vai nu visi atbalstīs valdību un tās politiku, vai arī… Tas, kas varētu notikt ar tiem, kuri neseko valdības noteiktajam, nav ilgi jāmeklē. Ķīnas nekustamo īpašumu magnātam un prezidenta Sji Dziņpina kritiķim Reņam Džicjanam otrdien piespriesti 18 gadi cietumā par "korupciju, kukuļošanu un valsts finanšu piesavināšanos", teikts tiesas paziņojumā. Reņs savulaik bija viens no komunistiskās partijas iekšējā loka elites cilvēkiem. Jāatzīmē, ka daudzi uzskata, ka Sji un komunistiskā partija apsūdzības korupcijā izmantoto, lai apklusinātu varas oponentus. [2]

Līdz ar to Ķīnas valdība izmantos visas sviras, lai ne tikai valsts iestādes un tajās strādājošie strikti ievērotu valdības nosprausto kursu, bet arī privāto kompāniju īpašnieki un nodarbinātie rīkotos tieši tā, kā to vēlas valdība. Nez, tā ir tikai sakritība vai kā, bet netālu no dažādu valstu būtiskiem objektiem, kā likums, atrodas vismaz kāda ēstuve, kurā ir Ķīnas vārds. Piemēram, paskatāmies, kas atrodas netālu no Aizsardzības ministrijas.

 Nav pasargāti arī mācību spēki. Tā jūnijā Ķīnas varas iestādes aizturējušas tiesību zinātņu profesoru Sju Džanžuņu, kas savās esejās kritizējis prezidentu Sji Dzjiņpinu par reakciju uz Covid-19 pandēmiju un centieniem nostiprināt varu.[3] Šādus piemērus, kā Ķīnas valdība izrīkojas ar citādāk domājošiem valsts iekšienē, varētu turpināt un turpināt.

Ar tikai citādāk domājošo apspiešanu valsts iekšienē par nozīmīgu spēlētāju nekļūsi. Vajag izmainīt domāšanu jeb uztveri uz notikumiem ārvalstu iedzīvotājiem. Kā to panākt – divi veidi, abi, veci kā pasaule. Pirmais – sāc mācīt savu ideoloģiju citiem. Tā Ķīna ir pa visu pasauli izpletusi Konfūcija institūtus, kuri arī Latvijā ir atraduši auglīgu zemi. Latvijā ir 15 dažāda līmeņa Konfūcija institūta veidojumi. Sākot no Latvijas Universitātes Konfūcija institūta, beidzot ar atsevišķām klasēm vai programmām dažādu pilsētu skolās.

Par to, ka Ķīna neatstāj novārtā pašas veidotos institūtus ārvalstīs, liecina pieejamā informācija par Ķīnas valdības atbalstu LU Konfūcija institūtam. Tā 2016.gadā bija pārskaitīti 142 833 euro, bet 2019.gadā – 77 472 euro.  Vai pārējie 14 ir atstāti pilnīgi bez finansējuma – šaubos.

Pasaulē ir ap 548 Konfūcija institūtiem (20 Okeānijā, 59 Āfrikā, 126 Āzijā, 159 Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā un 184 Eiropā).[4] Vai tik tiešām ir kaut mazākās šaubas, kāda ideoloģija tiek mācīta?

Ja savulaik komunisma idejas PSRS uzspieda ar ieroču spēku un strauji, tad Ķīna iet garāku ceļu, bet efektīvāk. Izveidojot Konfūcija institūtus (ņemot vērā, ka beidzēji pārsvarā ir jauni, talantīgi un zinātkāri jaunieši, bez izveidotām robežām domāšanā),  Ķīna ir veiksmīgi radījusi piekto kolonnu, kuras apmēru un spēki vēl nav apzināti.

Piebildei: šie institūti ne tikai “izskalo” jauniešu prātus atbilstoši Ķīnas ideoloģijai, bet arī tiek izmantoti kā platforma dažādākām izlūkošanas darbībām. Ķīnas Konfūcija institūtus jau ilgstoši tur aizdomās spiegošanā - to darbu izmeklē ASV un Lielbritānijā, pastiprinātu uzmanību institūtiem pievērsusi arī Vācija un Austrālija.[5]

Otrais veids – nopērc visus vai svarīgākos. Jebšu – uzsēdini uz “naudas adatas”. Te nav domāti banāli kukuļi. Nē, te viss ir daudz smalkāk. Piemēram, dažādu objektu kontrolpakešu iegāde[6] vai iesaistīšanās dažādu infrastruktūru objektu būvniecībā.

No 2010. gada līdz 2019.gadam saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Ķīna jau ieguldījusi Eiropā vismaz 145 miljardus eiro, un liela daļa investoru bijuši faktiski valsts tieši vai pastarpināti pārvaldīti uzņēmumi vai fondi, kuri pārņēmuši savā kontrolē, piemēram, Pirejas ostu Grieķijā, Zviedrijas autobūvētāju “Volvo”, Itālijas “Pirelli”, Vācijas industriālo robotu ražotni “Kuka”, Francijas slaveno tūrisma firmu “Club Med”. Uzskaitījums laika gaitā kļūst arvien garāks un gandrīz visas nozares aptverošs. Pašreiz diezgan dzīvas diskusijas izraisa ķīniešu vēlme iegādāties Portugāles elektroenerģijas uzņēmumu “EDP”…

Varētu domāt, ka tas ir “tikai bizness”, kas neiespaido dalībvalstu nostāju politiskajos jautājumos un attieksmi pret to, ko mēdz dēvēt par demokrātiskajām vērtībām. Tomēr pēdējo gadu pieredze liek apstrīdēt šo pieņēmumu. Grieķija 2017. gadā bloķēja Pekinai neglaimojošu ES kopīgo deklarāciju ANO Cilvēktiesību padomē, kas esot bijis pirmais šāda veida gadījums, ne vairs vienīgais.[7] 

Savukārt kā sava veida Ķīnas “uzvaru” starptautiskajā arēnā var uzskatīt ziņu, kura plašsaziņas līdzekļos tika pausta 2020.gada 13.oktobrī, proti, Ķīna un Krievija līdz ar vairākām citām valstīm ievēlētas ANO Cilvēktiesību padomē. Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas bija aicinājušas ANO dalībvalstis balsot pret šīm valstīm, ņemot vērā to pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus.[8] Vai šo daudzu valstu balsojums bija saistīts ar ticību, ka Ķīna un Krievija ievēro cilvēktiesības, vai ir bijuši citi iemesli – to mēs varam tik minēt.

Mūsdienās pār pasauli valda tie, kuriem ir informāciju, kā arī – kuri šo informāciju arī izplata. Tiesa, sev vajadzīgā gaismā. Bija publiskots pētījums par Ķīnas “jauno pasaules informācijas kārtību”, kurā ietilpst Ķīnas iekšējo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu modernizācija, ārvalstu mediju iegāde vai īpašos gadījumos reklāmas laukumu pirkšana presē “industriālos apmēros”. (Tiešām, avīzē “Le Figaro” Zīda ceļa reklāmas raksts aizņēma trīs lappuses.) Nevilšus pat Rietumu politiķi un žurnālisti, runājot par attiecīgajām tēmām, sāk pārņemt Pekinas ideoloģiski nogludinātās frāzes.

Tāpat noderīgi ieklausīties brīdinājumā, ko izteicis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss: ja dažas valstis cer vienatnē piekopt izdevīgus darījumus ar ķīniešiem, tad vēlāk tās būs “pārsteigtas, konstatējot, ka kļuvušas atkarīgas”.[9]

Rūgti maldās tie, kuri domā, ka tas ir kaut kur tur un Latvija Ķīnai neinteresē. Te nu gan jāiesaucas – naivie. Arī Latvijā Ķīnas rupors jau darbojas uz nebēdu. Kā citādāk uzskatīt rakstus, kur rakstīts “informāciju apmaksā Ķīnas tautas republikas vēstniecība Latvijā”. Arī bez šādiem uzrakstiem parādās publikācijas plašsaziņas līdzekļos, kurās Ķīnas oficiālie pārstāvji pauž savu nostāju, piemēram, NRA raksts “Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā intervijā NRA: "Grūtībās atklājas patiesa draudzība"”.[10] 

Tādējādi faktiskā realitāte ir tāda, ka arī Latvijas informatīvajā telpā darbojas Ķīnas rupors. Nelielai piebildei – maz ticams, ka tas notiek bez maksas.

Latvija nav izredzētā starp Baltijas valstīm, kura ir nonākusi Ķīnas redzeslokā. Jāatzīst, ka Ķīnai kā negausim – nekā nav par daudz.

Viena lieta ir paust savu propagandu, bet pavisam cita pakāpe – ar zināmu nekaunības devu jau aizrādīt citas valsts izlūkdienestam par tā secinājumiem. Nesenā pagātnē tā Ķīna izdarījās pret Igauniju.

Proti, šī gada sākumā Ķīnas vēstniecība pieprasīja labot Igaunijas izlūkdienesta ziņojumu. Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests savā ziņojumā norādīja uz strauji pieaugošo Ķīnas ārpolitisko aktivitāti, kas izpaužas centienos uzspiest savu pasaules uzskatu un standartus. "Pašreizējie Ķīnas līderi aizvien mazāk turas pie iepriekšējā prezidenta Hu Dzjiņtao atbalstītās "mierīgas attīstības" koncepcijas un aizvien vairāk visā pasaulē uzsver vēstījumu par Ķīnu kā lielvaru, kas ieradusies uz palikšanu, kamēr citiem vienkārši jāpielāgojas šai "jaunajai pasaules kārtībai"," norādīja izlūkdienests.

"Iespējamā Ķīnas investīciju izmantošana politiskos nolūkos un iespējamā tehnoloģiskās atkarības veidošanās jāvērtē kā apdraudējumi, ar kuriem aizvien vairāk jārēķinās, domājot par Igaunijas drošību," secināja ziņojuma autori.

Vēstniecība pieprasījusi, lai Igaunijas izlūkdienests, "balstoties uz faktiem un patiesību, izlabo savus nepatiesos apgalvojumus, kliedējot negatīvo iespaidu", un ieteikusi tam "pielikt vērtīgus praktiskus pūliņus, lai atbalstītu divpusējo attiecību attīstību".[11]

Līdz ar to secināms, ka Ķīna ar lielu apņemšanos un nekaunību virzās pašas nospraustā mērķa sasniegšanā. Kāds tad ir šis mērķis?

Atbilde ir visnotaļ vienkārša, un to pauda neviens cits kā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš 2020.gada 22.septembrī, atklājot Ģenerālās asamblejas ikgadējās debates, brīdinājis par jaunu auksto karu starp ASV un Ķīnu. "Mēs virzāmies ļoti bīstamā virzienā. Mūsu pasaule nevar atļauties nākotni, kurā divas lielākās ekonomikas sašķeļ pasauli," sacīja Gutērrešs. "Tehnoloģiskā un ekonomiskā plaisa draud neizbēgami pārvērsties par ģeostratēģisko un militāro plaisu, un mums par katru cenu no tā jāizvairās," uzsvēra Gutērrešs.[12]

Taisnība ANO ģenerālsekretāram ir, taču – aukstais karš jau faktiski notiek. Jāatzīst, ka līdz šim neefektīvā starptautiskā politika ir novedusi pie tā, ka Ķīnas pozīcijas laika gaitā ir tikai stiprinājušās. Turklāt PSRS un Krievijas tuvredzīgā un augstprātīgā politika noveda pie tā, ka Ķīnas militāri politiskais potenciāls ir ticis tikai stiprināts. Jāatzīst, ka pašlaik sākotnējais skolotājs ir kļuvis par savu skolēnu attālu ēnu.

Dabā tukšums nepastāv, kā kāda vieta atbrīvojas, to ieņem kāds cits. Vai vietas atbrīvošana notiek piespiedu kārtā vai brīvprātīgi, – tam nav izšķirošas nozīmes. Tiesa, neizklausās īpaši gudri, ja kāds savas pozīcijas atdod tāpat. Tā jau 2017.gadā Ķīna ir atzinusi, ka piedalās pretterorisma operācijās Afganistānas teritorijā sadarbībā ar oficiālo Kabulu. Šīs ziņas apliecinājušas jau ilgākā laikā redzamās norādes par Ķīnas ietekmes nostiprināšanos valstī, kurā vēl nesen noteicošais spēks bija ASV un NATO militārā alianse. Analītiķi jau uzdod jautājumu, ko tas nozīmē globālajam spēku izkārtojumam, pašai Afganistānai un stabilitātei Centrālajā Āzijā un Tuvajos Austrumos.[13]

Līdz ar to var secināt, ka Ķīna pacietīgi soli pa solim virzās nospraustā mērķa virzienā un izmanto visus instrumentus. Tas nebūt nenozīmē, ka ar Krieviju nav jārēķinās. Tā nav tik bīstama kā Ķīna (nav tādu resursu), bet ir neprognozējama, un tas pat sanāk bīstamāk. Viena rokasgranāta pati par sevi nekādu ievērojamu postu nevar nodarīt, bet, nonākot mērkaķa rokās…! Tur var būt visādi.

Labi, kāds var pajautāt – ko tad darīt ar Ķīnu? Vispār recepte jau ir visnotaļ vienkārša. Jāatceras – diplomātijā nav draugu, tikai – intereses. Tā arī – par brīvu siers ir tikai peļu slazdā un arī tikai otrajai pelei. Ja nepieciešams stāties pretī tādām valstīm kā Ķīna un Krievija – tās saprot tikai tādu valodu, kādā pašas runā, un visām valstīm ir jābūt vienotām un nepiekāpīgām.


[1] https://www.tvnet.lv/7068555/kinas-lideris-izvirza-neparastas-prasibas-privatajam-biznesa-sektoram

[2] https://www.tvnet.lv/7068035/kinas-magnatam-un-valdibas-kritikim-par-korupciju-piespriez-18-gadus-cietuma

[3] https://www.apollo.lv/7011596/kina-aizturets-profesors-kurs-kritizejis-prezidenta-dzjinpina-reakciju-par-covid-19-pandemiju

[4] https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/09/konfuc.pdf

[5] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-konfucija-institutus-tur-aizdomas-spiegosana.a282671/

[6] https://www.la.lv/nelaus-izpirkt-eiropu

[7] https://www.la.lv/zida-cilpa

[8] https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/kina-un-krievija-ieveletas-ano-cilvektiesibu-padome-14249959

[9] https://www.la.lv/zida-cilpa

[10] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm

[11] https://www.delfi.lv/news/arzemes/kinas-vestnieciba-pieprasa-labot-igaunijas-izlukdienesta-zinojumu.d?id=51893691

[12] https://www.diena.lv/raksts/viedokli/pasaule/ano-generalsekretars-bridina-par-jaunu-auksto-karu-starp-asv-un-kinu-14248682

[13] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mazinoties-asv-lomai-afganistana-pieaug-kinas-klatbutne.a225963/

Novērtē šo rakstu:

42
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvijas Basketbola savienība ir „iPhone” reklāmas kampaņas sastāvdaļa?

FotoLatvijas Basketbola savienība ir nākusi klajā ar iniciatīvu bērniem un jauniešiem "Elite izaicina LJBL" - https://basket.lv/ljbl/aicinam-piedalities-izaicinajuma-elite-izaicina-ljbl. Protams, ka jebkāda veida aktivitātes, kas aicina bērnus un jauniešus iesaistīties sportiskās aktivitātēs, raisot sacensību garu, būtu tikai atbalstāmas, bet konkrētajā gadījumā izskatās, ka attiecīgās aktivitātes galvenais mērķis ir popularizēt jaunāko iPhone modeļu lietošanu bērnu un jauniešu vidū.
Lasīt visu...

21

Gabrāna asmens jeb Hermaņa analīze bez lieku būtību ieviešanas

FotoIespējams, ka pats skandalozākais darbs mūsu Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir Ginta Gabrāna 1995. gadā radītā konceptuālā instalācija “Nazis, ar ko sev sagraizīt dirsu”. Darbs nepavisam nav sarežģīts – to veido ar audeklu pārvilkts galds, uz kura novietots neglīts pašdarināts, toties ļoti ass nazis, kas ar smagu ķēdi piestiprināts zem galda. Blakus pie sienas – aptuveni graizāmās ķermeņa daļas augstumā piestiprināts ovāls spogulis. Jā, un vēl arī uz galda pārvalka uzkrāsots darba nosaukums, kas vienlaikus ir arī naža funkcijas apraksts.
Lasīt visu...

21

Politkorektuma terors: „Facebook” cenzoru izdzēstais viedoklis

FotoPēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk. Te būs:
Lasīt visu...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos...

Foto

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

Vakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot...

Foto

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības...

Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...