Ķīna varētu uzvarēt karā pret Ukrainu, neizšaujot nevienu šāvienu
Gabriels Landsberģis16.02.2025.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Atkal es atgriežos no Minhenes drošības konferences nomāktā noskaņojumā. Starp visu troksni ASV ir signalizējušas savus plānus attiecībā uz Eiropu, tāpēc lietas kļūst skaidrākas. Taču tās noteikti nav labas.
Šis ir tas, ko mēs tagad zinām un kas mums jādara
Ukraina vairs nevar paļauties uz ASV palīdzību. ASV prezidents vēlas darījumu, un viņš to vēlas ātri. Steidzīgi darījumi pircējam maksā dārgāk, taču ASV nevēlas segt rēķinu. Tāpēc galu galā Ukrainai nāksies samaksāt šo cenu.
ASV vairs nav apmierinātas ar to, ka tās ir galvenais drošības garants Eiropā. Ir sarunas par daļēju karaspēka izvešanu un skaidra prioritāšu maiņa uz citiem kontinentiem. Pašreizējā ASV administrācija neuztver ES tā, kā agrāk, - kultūras ziņā tā sevi saista ar Eiropas kustībām, kuras interesē iznīcība. Un tas uzdod ļoti satraucošu jautājumu - kādas tagad ir ASV intereses Eiropā?
Tas viss notiek ļoti neērtā brīdī. Tāpēc mums nopietni jāapsver, kā tas var attīstīties tālāk. Lūk, kā es domāju, ka lietas varētu norisināties.
Pastāv liela iespēja, ka Putina un Trampa tikšanās rezultātā tiks panākta vienošanās. Putinam ir iespēja prasīt visu. Viņš varētu pieprasīt vēlēšanas, okupētās teritorijas un Ukrainas neitralitāti. Visas šīs idejas jau ir tikušas apspriestas.
Ja Tramps piekrīt, kas ir pilnīgi iespējams, Putins paziņos par pilnīgu uzvaru. Viņš teiks, ka ir sasniedzis visu, ko gribēja. Neaizmirsīsim, ka papildu sankciju draudi tika pieminēti tikai gadījumā, ja Putins atteiktos no sarunām. Bet viņš noteikti piekritīs.
Prezidents Tramps Eiropai iedos šo “beigtā kaķa” darījumu un teiks - pieņemiet vai noraidiet. Tad Eiropai būs jāizlemj, vai tā aizstāvēs Ukrainu un atbalstīs darījuma noraidīšanu. Tie, kas saka, ka Eiropai ir jābūt pie sarunu galda, atcerieties, ka, lai tiktu uzaicinātam, tev ir jābūt nozīmīgam.
Ja Eiropa apņemas nodrošināt naudu, karaspēku un Eiropas ceļu Ukrainai, mēs izveidosim savu galdu un varam uzaicināt Ukrainu, Putinu un Trampu. Taču laiks strauji iet uz beigām. Ja Eiropa nespēs pastāvēt pati par sevi, Ukrainai nāksies paļauties uz sevi un uz mazāku sabiedroto grupu, kas turpinās sniegt atbalstu.
Eiropas drošības draudi būtiski pieaugs. Putins kļūs vēl drosmīgāks, kas nozīmē vairāk kara Ukrainā, Moldovā, Gruzijā un tālāk. Eiropa tehniski ir pilnībā spējīga pielāgoties un pieņemt šo izaicinājumu, bet jautājums paliek par politisko gribu vai tās trūkumu. Neizlēmība novedīs tikai vienā virzienā, un tas nebūs skaists.
Ķīna gaida savu brīdi
Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka Ķīna meklē iespēju kļūt par uzvarētāju, un tas ir satraucoši iespējams. Ja ASV un Eiropa neizmantos iespēju nodrošināt Ukrainai drošību, Ķīna varētu iesaistīties un izmantot savu ietekmi uz Krieviju. Viņi pat varētu piedāvāt labāku darījumu nekā Tramps.
Ukrainai ir daudz, ko piedāvāt Ķīnai apmaiņā pret drošību, - atjaunošana, ostas, lauksaimniecības produkti. Būs cilvēki Eiropā, kas to atbalstīs. Šo stratēģiju varētu saukt par “Kisingeru”, kas šķels ASV un Eiropu, tāpat kā Kisindžers savulaik sašķēla Padomju Savienību un Ķīnu.
Un tas kļūst vēl sliktāk. Ja Ķīna kļūtu par Ukrainas aizbildni, tā sāktu aizvietot ASV kā spēku, kas notur Krieviju ārpus Austrumeiropas. ES valstis austrumos kļūtu atkarīgas no Ķīnas aizsardzības, un šī sistēma lēnām izplatītos uz rietumiem.
Kas jādara, lai izvairītos no šī pārāk ticamā katastrofas scenārija? Mana cerība ir uz Eiropu, uz kāda līdera parādīšanos ar Čērčila apņēmību, ar garu teikt: “Mēs nekad nepadosimies, mēs aizstāvēsim visu Eiropu, no Ukrainas līdz Portugālei.”
Es pilnībā apzinos, ka mans ierosinājums ved tikai uz asinīm, smagu darbu, asarām un sviedriem. Bet mēs to esam darījuši agrāk, un mēs to varam izdarīt atkal. Alternatīva ir atkal atjaunot kontinentu pēc postoša kara, un tas būtu daudz grūtāk un prasītu daudz vairāk laika.
Tāpēc es atgriežos no Minhenes uz Lietuvu ar drūmām domām. Un, lai gan es saprotu, ka ASV viceprezidenta izteikumi bija nepieciešamas zāles apātiskai Eiropai, es tikai ceru, ka šīs zāles nenogalinās pacientu.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
