Ķīnas gaismekļu shēmošana “Altum” aizsegā turpinās Mārupē un Preiļos

Kā vēsta Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā pieejamā informācija, kā arī pašvaldību mājas lapās publicētā informācija, jau vairākus gadus SIA "RCG Lighthouse" aktīvi darbojas publiskajā sektorā, reklamējot energoefektivitātes pasākumus un panākamo ietaupījumu, ja pašvaldības mainītu savu veco apgaismojumu uz jaunu, piemērojot ESKO darbības konceptu. Arī „Altum” šķietami nevainīgi aktīvi reklamē ESKO darbības konceptu. Šī darbošanās ir nesusi panākumus - SIA "RCG Lighthouse" neticami labi veicas gandrīz visos pašvaldību iepirkumos iepriekš reklamētās shēmas īstenošanai.

Aizvadītajos gados „Altum” uzņēmums (bieži kā vienīgais pretendents) ir uzvarējis gandrīz visos ielu apgaismojuma iepirkumos, vismaz 18 pašvaldībās (Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils, Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras, Aizkraukles), iegūstot līgumu slēgšanas tiesības par summu virs viena miljona eiro (visi dati pieejami Iepirkumu uzraudzības birojā, šobrīd summa ir EUR 1 043 513). Kā jums liekas, kas vieno šīs pašvaldības? Ar dažiem izņēmumiem tās vieno fakts, ka iepirkumu izsludināšanas un līgumu slēgšanas laikā valdošajās pozīcijās tajās bijuši deputāti, kas pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Zīmīgi, ka arī Edvards Smiltēns, kura padomnieks pārstāv SIA "RCG Lighthouse", vada šo partiju priekšsēdētaja amatā. Teiksiet, sakritība?

Mārupes novada pašvaldība 13.06.2022. ir izsludinājusi iepirkumu Nr. MNP2022/18 „Apgaismojuma kā pilna servisa pakalpojuma (ESCO investīciju modelis) nodrošināšana Mārupes novadā, Babītes un Salas pagastos, turpmāk tekstā “iepirkums”. Šī iepirkuma mērķis it kā ir elektroenerģijas patēriņa samazinājums ielu apgaismojumam Babītes un Salas pagastos, Mārupes novadā, novada finanšu līdzekļu racionālai izmantošanai. Tomēr jāsecina, ka 2022. gadā Mārupes novada pašvaldība ļoti vēlas noslēgt līgumu tieši par Ķīnas ražotāja gaismekļiem, ko izplata SIA “RCG Lighthouse”. Uzdosim būtiskāko jautājumu – kas ir Mārupes novada mērs? Pareizi, Andrejs Ence no Latvijas Reģionu apvienības. Vai tādēļ mārupiešiem apgaismojumu nevajag? Vajag, bet, kā sacīt jāsaka, ir daži „bet”….

Nav loģiska pamatojuma, kāpēc Mārupes novada iepirkumā ir definēti konkrēti gaismekļu izmēri. Vienīgais loģiskais pamatojums ir ierobežot piegādātāju loku, lai piedalīties varētu tikai “atbilstošie” gaismekļu piegādātāji, kas piedāvā liela izmēra gaismekļus. Ja iepirkuma mērķis ir elektroenerģijas patēriņa samazinājums, rodas jautājums, kādēļ mērķi var sasniegt tikai ar precīzi milimetros izteiktu lielu gaismekļa izmēru? Kādēļ energoefektivitāti nevar panākt ar 6 mm vai 7 mm mazāku gaismekli? Ne jau gaismekļa izmērs milimetros nosaka gaismekļa efektivitāti un to, cik lielā apmērā var tikt ietaupīta elektrība! Šādas nepamatoti skrupulozas prasības var liecināt par konkurences ierobežošanu un vēlmi iegādāties konkrēta piegādātāja preci.

Mārupes iepirkuma tehniskā specifikācijā mākslīgu sadārdzinājumu (un / vai vēlmi iegādāties konkrēta piegādātāja preci) rada prasība par 90 grādu konsoli: gaismekļa stiprinājuma kronšteina (kājas) regulēšanas diapazons (atbilstoši iesniegtajam apgaismojuma aprēķina projektam ≥ +/- 90°). Rodas jautājums, kādēļ pašvaldība prasa regulāciju, ja fiziski tā nav nepieciešama. Visās pašvaldības ielās bez problēmām var uzmontēt gaismekli ar daudz mazāku regulēšanas diapazonu, tomēr pašvaldība ir izvēlējusies prasīt lietošanā nevajadzīgu “ekstru”, kas mākslīgi sadārdzina preces cenu.

Ejam tālāk. Kā gaismekļu ietvara materiāls pieprasīts PMAA, kas ir neefektīvāks materiāls nekā stikls. Nav saprotams, kādēļ arī parka gaismekļiem nevar tikt piedāvāti gaismekļi ar rūdītu stiklu, ņemot vērā, ka vērtēts tiek saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāda pati nekonsekvence vērojama prasībā par aizsardzību no piesārņojuma – prasība ir izvirzīta parka gaismekļiem, bet nav noteikta ielu gaismekļiem. Rodas jautājums – kādēļ pašvaldība aizliedz piedāvāt kvalitatīvāku izpildījumu, ja izmaksas gulsies uz ražotāja pleciem, bet pašvaldība iegūs augstākās kvalitātes preci. Protams, ja vien specifikācija nav pielāgota konkrētam piegādātājam.

Ja vēl nav gana, turpinām. „Citylight” apgaismojuma vadības sistēma ir konkrēta ražotāja - SIA “Teliko” Latvijā izstrādāta programmatūra. Ja programmatūras (sistēmas) izstrādātājs nedod potenciāliem piegādātājiem sistēmas pieejas kodus (datus), tad neviens piegādātājs nespēj piedāvāt savietojamību un nespēj izpildīt prasību. Vai arī - SIA “Teliko” par informācijas samiegšanu var prasīt potenciāliem piegādātājiem nesamērojamu samaksu (cenu). Šāda prasība – definējot konkrētu preci (zīmolu), nevis tehniskās prasības, kas ir sasniedzamas, ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Ja citās Eiropas Savienības valstīs publisko iepirkumu veicēji izmanto savu teritoriju apgaismošanai divas vai pat trīs dažādas sistēmas, tad kādēļ Mārupes pašvaldība nepamatoti ierobežo konkurenci prasot tieši ar SIA “Teliko” izstrādāto sistēmu saderīgus gaismekļus?

Mārupes novada pašvaldība iepirkuma tehniskā specifikācijā neprasa būtiskus neatkarīgu testēšanas laboratoriju testa protokolus vai sertifikātus, kas apliecinātu, ka piegādāti tiks tiešām tehniski atbilstoši gaismekļi. Vienīgie testi ir prasīti par IK un IP klases apliecinājumu, kā arī EMC testa protokols. Tas arī liek domāt, ka iepirkuma prasības ir sagatavotas konkrētam piegādātajam, kura piegādātās Ķīnas ražotāja preces nemaz nav atbilstoši testētas (iespējams, ka uzvarētāja piedāvāto gaismekļu testa pārskati būs veikti apšaubāmās laboratorijās, kas, iespējams, nemaz nav autorizētas veikt konkrētos testus).

Un visbeidzot interesantākais. Identiskus iepirkumus šogad izsludinājusi gan Jelgavas novada, gan Preiļu novada pašvaldība. Kā Jums šķiet, kas šīs pašvaldības vieno? Pareizi, Latvijas Reģionu apvienība. Ne vien Mārupes mērs A. Ence pārstāv šo politisko spēku, bet arī Preiļu novada priekšsēdētājs Ārijs Vucāns un Jelgavas novada domes valdošo koalīciju pārstāvošais Dainis Liepiņš.

Preiļu novada pašvaldība 22.06.2022. ir pat atkārtoti izsludinājusi iepirkumu „Par apgaismojuma kā pilna servisa pakalpojuma (ESCO investīciju modelis) nodrošināšanu Preiļos” (PNP 2022/24AK), lai gan šī gada pavasarī, balstoties uz IUB iebildēm, tas tika pārtraukts. Arī Jelgavas novada dome saņēma sūdzības, un pagaidām iepirkums pārtraukts. Vai, ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas un partiju vajadzību papildināt savas kases, Jelgavas novads arī rīkojas tikai pagaidām?

Red.piez. Iepriekšējā publikācijā tās autors bija uzdevis vairākus „Altum” adresētus jautājumus. Publicējam tos un no „Altum” saņemtās atbildes.

Uzdotie jautājumi:

- Kuras konkrētas likuma normas ir ļāvušas „Altum” iegūt netiešu līdzdalību SIA "RCG Lighthouse” un kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu?

- Vai „Altum” ir izvērtējis riskus, kādus ar šādas līdzdalības iegūšanu rada attiecībā uz iepirkumu likuma pārkāpumiem, negodīgu konkurenci un nelikumīgu valsts atbalstu? Ja jā, kad šāds vērtējums ir veikts, kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu un kādi ir vērtējuma rezultāti?

- Vai „Altum” ir apmaksājis pašvaldībām jebkāda veida apgaismojuma energoefektivitātes konsultāciju pakalpojumus? Ja jā, tad kurām pašvaldībām un par kādām summām?

- Ar kādu procentu likmi „Altum” ir piešķīris līdzekļus savam uzņēmumam SIA "RCG Lighthouse”? Ja šādi darījumi ir bijuši vairāki, lūgums uzrādīt procentu likmes katram šādam finansējuma piešķīrumam.

No „Altum” saņemtās atbildes:

Valsts deleģētā mandāta ietvaros ar mērķi veicināt iespējkapitāla nozares attīstību, ALTUM veic ieguldījumus iespējkapitāla fondos, kuru pārvaldniekus atlasa atklāta procesa ietvaros. ALTUM šajos fondos ir pasīva investora jeb komandīta loma un ALTUM investīcijas kalpo kā enkurs privātiem līdzieguldījumiem ar mērķi attīstīt perspektīvus un ilgtspējīgus uzņēmumus. Savukārt aktīvu ieguldīšanas darbību veic fonda pārvaldnieks saskaņā ar iepriekš definētu fonda ieguldījumu stratēģiju un atbilstoši publiskā finansējuma piešķiršanas regulējošiem aktiem. Fondu darbība ir limitēta laikā, ieguldījuma turēšanas periodā fonda pārvaldnieks sekmē ieguldījuma vērtības pieaugumu, piedaloties ar savu kompetenci un kopā ar uzņēmuma vadības komandu audzējot uzņēmuma vērtību. Tuvojoties fonda darbības termiņa beigām, kas ir definēts jau fonda darbības uzsākšanas brīdī, fonda ieguldījums ir jārealizē.

RCG Lighthouse ir viens no iespējkapitāla portfeļuzņēmumiem, kurā ALTUM līdzfinansēts fonds veica ieguldījumu 2015. gadā uzņēmuma agrīnā attīstības fāzē. Fonda investīcija bija vērsta uz produktu un pakalpojumu attīstību un eksporta tirgu apgūšanu. Pienākot fonda dzīves cikla beigām, fonda pārvaldnieks uzsāka ieguldījumu realizāciju, tai skaitā SIA RCG Lighthouse kapitāldaļas tika pārdotas 2021. gada nogalē.

Savukārt 2018.gadā RCG Lighthouse pieteicās un saņēma ALTUM aizdevumu, kas finansēts no zaļo obligāciju emisijā piesaistītajiem resursiem ar mērķi plašāk attīstīt ESKO pakalpojuma nodrošināšanu uzņēmumiem. ALTUM finanšu instrumenti nekonkurē ar privātā tirgus finansētājiem un fokusējas uz projektiem, kuriem finansējums komercbankās objektīvu iemeslu dēļ konkrētā attīstības stadijā nav pieejams (piemēram, uzņēmums aizdevumam var nodrošināt mazāku nodrošinājumu nekā prasa banka). ALTUM nekonkurē ar bankām tai skaitā arī ar procentu likmēm. Procentu likmes tiek noteiktas saskaņā ar konkrētu programmu regulējošajiem MK noteikumiem un iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

Katrs finanšu instruments, ko izmantoja RCG Lighthouse, bija vērsts uz atšķirīgu mērķi. Papildus informējam, ka līdz 2021.gada oktobrim ALTUM īstenoja programmu no Eiropas Investīciju bankas resursiem, kuras ietvaros uzņēmumi varēja pieteikties grantam energoaudita veikšanai. Līdz 2021. gada oktobrim tika saņemti 120 pieteikumi. Energoaudita pakalpojuma sniedzēji tika izraudzīti atklātā konkursā, kurā viens no sešiem izraudzītajiem uzņēmumiem energoaudita pakalpojuma sniegšanai bija SIA “LBRA”.

Novērtē šo rakstu: