Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 23. jūlijā apritēs 100 gadu, kopš ir izveidota Ķīnas Komunistiskā partija. Šodien ielūkosimies šajā “briesmonī” un mēģināsim saprast, kādēļ šis politiskais “spēks” lēnām grauj Ķīnu un tās attiecības ar pārējo pasauli.

Jāatceras, ka Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) ir Ķīnas Tautas Republikas vadošā un valdošā partija. Citiem vārdiem sakot – vienīgā partija, kas diktē noteikumus. Pašreizējais partijas līderis ir neviens cits kā Vinnijs Pūks, atvainojos, Sji Dzjiņpins (attēlā), kas ieņem Centrālās komitejas ģenerālsekretāra amatu jau no 2012. gada. Lai vieglāk būtu saprast, cik “vienota” ir ĶKP, – 2013.g., kad Ķīnai jeb tās vienīgajai partijai nācās ievēlēt prezidentu, Dzjiņpins saņēma 2952 ĶKP balsis PAR un 1 balsi PRET.

Astoņu gadu laikā kopš Sji Dzjiņpina vadības administrācijā Ķīna saskaras ar neapšaubāmi visierobežotāko iekšpolitisko vidi kopš 4. jūnijā notikušajām represijām vairāk nekā pirms 30 gadien. No masveida aizturēšanām un uzraudzības sistēmām līdz pat valsts kādreizējās apolitiskās inteliģences iznīcināšanai. Sji un viņa sabiedrotie jau kādu laiku dara visu, lai stiprinātu ĶKP kontroli pār gandrīz visiem ekonomiskās, politiskās un sociālās dzīves aspektiem.

Lai gan vārds “totalitārs režīms” vismaz šobrīd vēl nav ĶKP moto, Sji noteikti tiecas uz šo mērķi. Šodien ĶKP pārvalda teju visu, ko politiskā partija var pārvaldīt, atstājot ierobežotas iespējas ne-partijas biedriem vai ne-politiskām organizācijām iesaistīties Ķīnas “attīstības” stāstā.

Zemāk uzskaitīšu pāris pazīmes, kuras norāda uz politiskās kontroles pastiprināšanos, kā arī uz iespējamu fundamentālu procesu maiņu, kas varētu veicināt politiskās reformas un ekonomikas liberalizāciju.

Lielais terors un bailes

Jau vairākus gadus tiek mēļots, ka prezidents Sji Dzjiņpins sastopas ar pieaugošām politiski iekšējām domstarpībām, kas apdraud viņa palikšanu pie varas. Neviens no šiem draudiem gan vēl nav īstenojies, taču prezidents jūt, ka viņš stāv uz salīdzinoši plāna ledus, jo lielāko daļu no savas “valdīšanas” laika Sji ir pavadījis, mēģinot nodrošināt savu un savas partijas drošību pret valsts apvērsumu.

Domāju, ka šeit pat nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka Ķīnas tauta sāk piekust no diktatora. Atliek vien ik pa laikam apmeklēt kādu no lielākajiem medijiem, kur ir redzami protesti, sākot no Honkongas un beidzot ar uiguru tiesībām.

Pat, ja Sji var justies samērā droši, vadot drošības dienestus un Tautas atbrīvošanas armiju, vienīgais veids, kā garantēt viņa paša politisko izdzīvošanu, ir pastāvīgi sargāties no organizētiem mītiņiem, streikiem u.t.t. 

Ironiski, bet Dzjiņpins tik pat droši nevar justies ĶKP, jo tajā ir 91 miljons partijas biedru visā Ķīnā. Šāds partijas locekļu daudzums, tīri matemātiski padomājot, var būt bīstams pašam līderim, jo ar šādiem skaitļiem autokrātam ir grūti noteikt, kurš ir patiesi lojāls un kurš ies līdzi vējam, kad tauta sāks spiest prezidentu un ĶKP vēl smagāk.

Šādas iekšējās politiskās drāmas var izraisīt pastiprinātu paranoju, un, tāpat kā savulaik Josifs Staļins uzsāka savu lielo teroru pret savas paranojas draudiem, arī Sji varētu justies spiests attīrīt partijas rindas no politiskajiem ienaidniekiem - gan reāliem, gan iedomātiem. Viņa galvenie potenciālie sāncenši partijas augšgalā jau ir ieslodzīti, no Bo Xilai līdz Sun Zhengcai, taču jauna “tīrīšana” varētu būt daudz plašāka un potenciāli arī nāvējošāka.

Uzspiestā līdera kults

Katrs Ķīnas līderis ir saņēmis savu uzslavas daļu, taču uz Sji vērstie glaimi jau ir krietni pārsnieguši viņa priekšgājējus. Sistemātiskas “dibena bučošanas” pazīmes jau ir redzamas mūsdienu Ķīnā ar tādiem nosaukumiem kā "tautas līderis", un ir pat mobilās aplikācijas, kas iepazīstina ĶKP jaunos biedrus ar Sji, kas esot obligāti jāizpēta.

Jau vairākus gadus Ķīnas internetā tiek cenzēta jebkāda veida negatīva informācija par prezidentu. Sākot no vienkāršiem rakstiem forumos, beidzot ar videoklipiem un pārtaisītām bildēm, kā piemēram Sji Dzjiņpina salīdzināšana ar Vinniju Pūku. Ja šis raksts, ko šobrīd lasāt, tiktu palaists Ķīnas medijos vai internetā – tas tikpat ātri arī pazustu no turienes, es tiktu atrasta un, visticamāk, pazustu vai atsēdētu savu laiku cietumā par “līdera’’ nomelnošanu. Vārda brīvība tur tik tiešām ir ļoti ierobežota.

Sji Dzjiņpina trešais termiņš

Šajā jautājumā Ķīnas vadonis neatpaliek no Krievijas prezidenta Putina, proti, abi labprāt paliktu pie varas līdz pat savai nāves dienai un ir gatavi mainīt likumdošanu, lai to panāktu.

2018. gada martā Sji virzīja prezidentūras amata termiņu ierobežojumu atcelšanu (atšķirībā no viņa svarīgākā ĶKP ģenerālsekretāra amata, kam šādi termiņi vispār nav). Sji faktiski paziņoja par vēlmi palikt pie varas līdz nāvei. Tam nevajadzētu būt nekam pārsteidzošam, jo tā ir visu politisko līderu dabiskā tieksme, it īpaši tiem, kas baidās no savas tautas.

Tomēr nodoms palikt pie varas atšķiras no spējas to tiešām izdarīt, un Sji kontroles pār politisko sistēmu patiesais pārbaudījums notiks 2022. gadā 20. partijas kongresā, kur lems par šo nodomu. Jo saskaņā ar likumu, kas ir spēkā kopš 2002. gada, viņam pēc diviem piecu gadu termiņiem ir jāatkāpjas no amata. Ja viņš paliks pie varas pēc kongresa lēmuma, tas ne tikai liecinās par pārāk augsta līmeņa politisko autoritāti, bet arī par to, ka Ķīnas trajektorija joprojām būs orientēta uz Sji un ĶKP dominēšanu Ķīnā.

Pekina pārvērš Honkongu par policejisku reģionu

Honkongas 2019. - 2020.g., protesti, ko izraisīja likums par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, deva iespēju Honkongai izveidot kustību par demokrātiskām reformām valstī, kas Dzjiņpinam bija kā saldais ēdiens cilvēku vardarbīgā arestēšanā, novērošanas sistēmu uzlabošanā un drošības dienestu attīstīšanā.

Pēc protestu sākšanās Pekina izdeva likumu, kas iedalās četrās pretlikumīgās kategorijās – atdalīšanās, graušana, terorisms un slepenas vienošanās ar svešu valsti vai jebkādiem “ārējiem elementiem”.

Šis faktiski izslēdz jebkādu vārda brīvību un turpmāku protestu veidošanu, jo katram opozicionāram būs jārēķinās ar Pekinas ieviestajiem likumiem. Faktiski tas nozīmē, ka jebkura kritika, protests, vēstule, reklāmkarogs, publikācija, organizācija, dziesma vai sociālo mediju ziņa varētu tikt uzskatīta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, paredzot maksimālo sodu uz mūžu. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas prezidents un ĶKP vēl vairāk nostiprina kontroli pār politiku valstī, kas ilgtermiņā var stipri iekost pretī.

ĶKP apzināti iznīcina uiguru tautu

Momentā, kad Ķīna kļuva par neatkarīgu valsti, uiguru neatkarīgā valsts tika iekļauta Ķīnas sastāvā. Pēc Sji Dzjiņpina nākšanas pie varas 2012. gadā Pekinas politika pret uiguriem ir kļuvusi necilvēciska un ir bijusi tik nežēlīga, ka nereti tiek salīdzināta ar Hitlera politiku pret ebrejiem.

Uiguri tiek pakļauti sistemātiskai novērošanai, izsekošanai un potenciālai nosūtīšanai uz tā dēvētajām “pāraudzināšanas skolām”. Neskatoties uz neskaitāmi daudzajiem pierādījumiem, Ķīna noliedz teju visu. Vienīgais, ko Ķīna atzina jeb nomainīja nosaukumu - “pāraudzināšanas skolas” tika nodēvētas par brīvprātīgiem “brīvdienu atpūtas” centriem. Es noteikti vēlētos parunāt ar kādu uiguru, kurš ir bijis šajā “brīvdienu atpūtas” centrā. Domāju, ka viņam būtu sakāms kas pavisam cits.

Kopš sākuma uiguru genocīdam, kura īstenotāji burtiski nodarbojas ar piespiedu abortu, piespiedu sterilizāciju, piespiedu dzimstības kontroli, piespiedu darbu, spīdzināšanu, sišanu, smadzeņu skalošanu u.c., noziegumiem, ir aizturēti aptuveni viens miljons uiguru, un šis skaitlis kļūst tikai lielāks.

Tā kā man pasaules politika interesē jau sen, uzskatu, ka jebkuram būtu jāzina, kas tiešām notiek Ķīnā un ko viņi dara paši savai tautai. Tāda, lūk, ĶKP 100 gadu apaļā jubileja – pilna šausmu, melu un totālas kontroles pār visu sistēmu.

P.S. Šī ir atbilde uz 2021.gada 28.maijā publicēto Ķīnas vēstniecības apmaksāto reklāmrakstu Latvijas presē.

Novērtē šo rakstu:

29
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...