Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau iepriekš esmu rakstījis, līdzības starp Ķīnu un Krieviju ir visnotaļ lielas. Ja līdz šim Latvijas plašsaziņas telpā dominēja Krievijas paustā propaganda, bet Ķīna šķita kaut kur tālu, tad izskatās, ka arī Ķīna ir nolēmusi ielauzties Latvijas informatīvajā telpā ar savu propagandas devu. Kāds tam varētu būt mērķis – vēl pāragri spriest, bet pirmās lakstīgalas jau manāmas.

Ķīna kā savu propagandas ruporu, izskatās, ir izvēlējusies portālu nra.lv. Kamdēļ tā saku, vienkārši – relatīvi īsā laika posmā šis portāls jau publiskojis divas intervijas ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Lianu Dzjaņguaņu. Pirmā intervija 10.februārī, bet otrā – 9.jūnijā.

No vienas puses teiksiet – kas tur liels, vēstniekam tak jārunā ar plašsaziņas līdzekļiem. Piekritīšu, bet iesākumā – abu interviju autors ir Juris Paiders. Pirmās intervijas virsraksts ir "Grūtībās atklājas patiesa draudzība", bet otrās – “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.

Paskatīsim saturiski, par ko tad tiek runāts šajās intervijās, jo parasti šāda veida intervijās vēstnieki stāsta par starpvalstu sadarbībām, to iespējām.

Intervijā "Grūtībās atklājas patiesa draudzība"[1] tiek atspoguļota Ķīnas veiksmīgā darbība COVID-19 apkarošanā. (Tas nekas, ka starptautiskā sabiedrība ir citās domās un pamatoti tiek uzskatīts, ka Ķīna kā minimums sākotnēji ir slēpusi informāciju par infekcijas uzliesmojumu, tā arī tiek slēpti patiesie dati par inficētajiem un mirušajiem Ķīnā.)

Šajā rakstā dominē doma – nekas jau nav noticis, tik lieks troksnis sacelts, Ķīnā viss ir normāli, un, pat ja kaut kas nav ne tā, Ķīnas valdība dara visu pēc labākās sirdsapziņas. Ak jā, nekādas pandēmijas arī nav. Epidēmiskā situācija nav «pandēmija», bet gan vietēja līmeņa epidēmija.  Tā tika teikts februārī. Kā ir izvērsies patiesībā, visi jau labi zina. Tiesa, ir jau izskanējušas ziņas, ka koronavīruss Ķīnā, iespējams, sācis izplatīties jau pērnā gada augustā, liecina Hārvardas Medicīnas skola pētījums.[2]

Labi, skatīsim kas tad otrās intervijas saturā. Intervijā “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.[3]

Šīs intervijas ievaddaļā atkal var lasīt, cik efektīvi Ķīnas valdība ir rīkojusies COVID-19 gadījumā. (Nu jā, kas tad sunim asti cels, ja ne pats.) Tiesa, līdzko tiek uzdots jautājums, kad varētu mazināties ceļošanas ierobežojumi, konkrēta atbilde neseko. Hmm, interesanti, ja jau ar ierobežošanu viss ir tik labā kārtībā, kamdēļ tad nav iespējams nosaukt kaut aptuvenus ceļošanas ierobežojuma atcelšanas datumus? Labi, dies’ ar viņiem, skatām tālāk.

Tālāk intervijā tiek plaši apspriests Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcē Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpin teiktais par ekonomikas atveseļošanās pasākumiem un par Ķīnas starptautisko sadarbību. Tiesa, ļoti vispārīgos vilcienos.

Pārlasot rakstu, man rodas tik viens jautājums – kāda velna pēc mums stāsta, ko domā Ķīnas komunistiskās partijas līderis. Turklāt tiek izteikti akcentēts viņa amats.

Tālāk ir vairākas reklāmas rindkopas par Ķīnas projektu “Joslas un ceļš”. Nelielai atkāpītei – Latviju šis globālais projekts vispār neskar.

Neizbēgama ir arī pieskaršanās Ķīnas un ASV attiecībām. Ķīnas viedokli spilgti ilustrē šādi vārdi: Šīs bīstamās darbības kāpjas atpakaļ vēsturē, un tas ne tikai apraks abu valstu tautu daudzu gadu gaitā uzkrātos sadarbības augļus, bet arī sabojās pašas ASV turpmāko attīstību un apdraudēs pasaules stabilitāti un labklājību.

Protams, ka neiztiek arī bez pieskaršanās Honkongas jautājumam. Kas tieši tika pateikts, paši varat izlasīt, bet galvenā domā – nebāziet savus degunus Honkongas jautājumā, mēs paši tiksim galā. Te nu savā ziņā varētu piekrist – Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējā lieta, bet paņēmieni, ar kādiem Ķīna risina savus jautājumus, maigi sakot, starptautiskā sabiedrībā nav pieņemami. Šāda veida paņēmieni, visticamākais, gūst atbalstu Krievijā un Ziemeļkorejā.

Protams, ka arī jautājums par Taivānu aizskarts. Atbilde šajā jautājumā rada priekšstatu, ka tas ir tikai laika jautājums un Ķīna atbilstoši savai izpratnei pārņems Taivānu. Ak jā, atbilde šāda: Mēs stingri iebilstam pret ārējo spēku kūdīšanu un izdabāšanu "Taivānas neatkarības" separātistu darbībām. "Taivānas neatkarībai" nav nākotnes. Taivānas jūras šauruma abu pušu apvienošanās ir vēsturiska tendence, kuru nevar apturēt neviens vai nekāds spēks.

Jāatzīmē, ka šajās abās intervijās nebija ne vārdu par Ķīnas un Latvijas līdzšinējo sadarbību, tās attīstības iespējām utt. Kopumā radās priekšstats, ka jautājumus Paideram aizsūtīja Ķīnas vēstniecība un arī attiecīgās atbildes. Pagrūti šo visu nosaukt par interviju. Ja nu vienīgi izteikti komunistiskā garā.

Tiesa, bez publikācijām nra.lv Ķīna savu viedokli pauda  arī delfi.lv. Tā 21.aprīlī delfi.lv tika publiskota vēl viena intervija, kuras iniciatori bija tieši Ķīnas vēstniecība. Intervijas nosaukums: “Latvijā epidēmija tiek novērsta labāk nekā citur Eiropā, vērtē Ķīnas vēstnieks”.[4] 

Par ko tad šī intervija bija? Vai tik tiešām – raksts būs par Latvijas veikumu!?

Tātad iesākums bez izmaiņām – kā Ķīna veiksmīgi ir tikusi galā ar infekciju un kā sniedz palīdzību citām valstīm, tajā skaitā – aizsarglīdzekļu piegādē. Tas nekas, ka kā Latvijā, tā arī ārvalstīs tika konstatēts, ka piegādātās maskas neatbilst kvalitātes kritērijiem.

Tālāk, ja tā varētu teikt, seko Ķīnas valdības un pastāvošās partiju sistēmas slavināšana, un, protams, autoritatīvi noliegta jebkāda informācijas slēpšana. Kaut arī intervijā tika uzdots jautājums: Ko Latvijā cilvēki var mācīties no Ķīnas pieredzes cīņā ar epidēmiju? Nekas vairāk jau par vispārzināmām lietām neizskanēja. Arī šīs intervijas pamata būtība vairāk bija Ķīnas pozīcijas pasniegšana pozitīvā gaismā.

Ko no šī visa var secināt? Pretstatā iepriekšējam laika periodam Ķīna sāk aktīvas darbības, lai Latvijas informatīvajā telpā veidotu kontrolētu un pozitīvu viedokli par Ķīnu. No vienas puses tas nav nosodāmi, bet tad rodas jautājums, kamdēļ šāda prakses maiņa? Ja līdz šim tas nav bijis aktuāli, kas ir mainījies? Neba Latvija ir pēkšņi kļuvusi par nozīmīgu un ietekmīgu starptautisku spēlētāju, kura labvēlība Ķīnai tagad ir jāiegūst.

Nebūsim naivi. Otrais variants, un tas jau man šķiet ticamāks, - Ķīna savos ilgtermiņa plānos ir paredzējusi, kādas aktivitātes veikt Latvijā, un pašlaik notiek darbi pie pozitīvas augsnes sagatavošanas. Tiesa, vai šie Ķīnas plāni būs arī labvēlīgi Latvijai, – šaubos, īpaši ņemot vērā citu valstu pieredzi sadarbībā ar Ķīnu.

Ļoti ceru, ka attiecīgie dienesti ir pievērsuši uzmanību Ķīnas aktivitātēm.


[1] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm

[2] https://www.apollo.lv/6992525/petijums-covid-19-epidemija-kina-varetu-but-sakusies-jau-pern-augusta

[3] https://neatkariga.nra.lv/intervijas/316556-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-honkongas-jautajumi-ir-kinas-ieksejas-lietas?utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&utm_medium=site&utm_source=nra.lv

[4] https://www.delfi.lv/news/arzemes/latvija-epidemija-tiek-noversta-labak-neka-citur-eiropa-verte-kinas-vestnieks.d?id=52072881

Novērtē šo rakstu:

31
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...