Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau iepriekš esmu rakstījis, līdzības starp Ķīnu un Krieviju ir visnotaļ lielas. Ja līdz šim Latvijas plašsaziņas telpā dominēja Krievijas paustā propaganda, bet Ķīna šķita kaut kur tālu, tad izskatās, ka arī Ķīna ir nolēmusi ielauzties Latvijas informatīvajā telpā ar savu propagandas devu. Kāds tam varētu būt mērķis – vēl pāragri spriest, bet pirmās lakstīgalas jau manāmas.

Ķīna kā savu propagandas ruporu, izskatās, ir izvēlējusies portālu nra.lv. Kamdēļ tā saku, vienkārši – relatīvi īsā laika posmā šis portāls jau publiskojis divas intervijas ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Lianu Dzjaņguaņu. Pirmā intervija 10.februārī, bet otrā – 9.jūnijā.

No vienas puses teiksiet – kas tur liels, vēstniekam tak jārunā ar plašsaziņas līdzekļiem. Piekritīšu, bet iesākumā – abu interviju autors ir Juris Paiders. Pirmās intervijas virsraksts ir "Grūtībās atklājas patiesa draudzība", bet otrās – “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.

Paskatīsim saturiski, par ko tad tiek runāts šajās intervijās, jo parasti šāda veida intervijās vēstnieki stāsta par starpvalstu sadarbībām, to iespējām.

Intervijā "Grūtībās atklājas patiesa draudzība"[1] tiek atspoguļota Ķīnas veiksmīgā darbība COVID-19 apkarošanā. (Tas nekas, ka starptautiskā sabiedrība ir citās domās un pamatoti tiek uzskatīts, ka Ķīna kā minimums sākotnēji ir slēpusi informāciju par infekcijas uzliesmojumu, tā arī tiek slēpti patiesie dati par inficētajiem un mirušajiem Ķīnā.)

Šajā rakstā dominē doma – nekas jau nav noticis, tik lieks troksnis sacelts, Ķīnā viss ir normāli, un, pat ja kaut kas nav ne tā, Ķīnas valdība dara visu pēc labākās sirdsapziņas. Ak jā, nekādas pandēmijas arī nav. Epidēmiskā situācija nav «pandēmija», bet gan vietēja līmeņa epidēmija.  Tā tika teikts februārī. Kā ir izvērsies patiesībā, visi jau labi zina. Tiesa, ir jau izskanējušas ziņas, ka koronavīruss Ķīnā, iespējams, sācis izplatīties jau pērnā gada augustā, liecina Hārvardas Medicīnas skola pētījums.[2]

Labi, skatīsim kas tad otrās intervijas saturā. Intervijā “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.[3]

Šīs intervijas ievaddaļā atkal var lasīt, cik efektīvi Ķīnas valdība ir rīkojusies COVID-19 gadījumā. (Nu jā, kas tad sunim asti cels, ja ne pats.) Tiesa, līdzko tiek uzdots jautājums, kad varētu mazināties ceļošanas ierobežojumi, konkrēta atbilde neseko. Hmm, interesanti, ja jau ar ierobežošanu viss ir tik labā kārtībā, kamdēļ tad nav iespējams nosaukt kaut aptuvenus ceļošanas ierobežojuma atcelšanas datumus? Labi, dies’ ar viņiem, skatām tālāk.

Tālāk intervijā tiek plaši apspriests Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcē Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpin teiktais par ekonomikas atveseļošanās pasākumiem un par Ķīnas starptautisko sadarbību. Tiesa, ļoti vispārīgos vilcienos.

Pārlasot rakstu, man rodas tik viens jautājums – kāda velna pēc mums stāsta, ko domā Ķīnas komunistiskās partijas līderis. Turklāt tiek izteikti akcentēts viņa amats.

Tālāk ir vairākas reklāmas rindkopas par Ķīnas projektu “Joslas un ceļš”. Nelielai atkāpītei – Latviju šis globālais projekts vispār neskar.

Neizbēgama ir arī pieskaršanās Ķīnas un ASV attiecībām. Ķīnas viedokli spilgti ilustrē šādi vārdi: Šīs bīstamās darbības kāpjas atpakaļ vēsturē, un tas ne tikai apraks abu valstu tautu daudzu gadu gaitā uzkrātos sadarbības augļus, bet arī sabojās pašas ASV turpmāko attīstību un apdraudēs pasaules stabilitāti un labklājību.

Protams, ka neiztiek arī bez pieskaršanās Honkongas jautājumam. Kas tieši tika pateikts, paši varat izlasīt, bet galvenā domā – nebāziet savus degunus Honkongas jautājumā, mēs paši tiksim galā. Te nu savā ziņā varētu piekrist – Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējā lieta, bet paņēmieni, ar kādiem Ķīna risina savus jautājumus, maigi sakot, starptautiskā sabiedrībā nav pieņemami. Šāda veida paņēmieni, visticamākais, gūst atbalstu Krievijā un Ziemeļkorejā.

Protams, ka arī jautājums par Taivānu aizskarts. Atbilde šajā jautājumā rada priekšstatu, ka tas ir tikai laika jautājums un Ķīna atbilstoši savai izpratnei pārņems Taivānu. Ak jā, atbilde šāda: Mēs stingri iebilstam pret ārējo spēku kūdīšanu un izdabāšanu "Taivānas neatkarības" separātistu darbībām. "Taivānas neatkarībai" nav nākotnes. Taivānas jūras šauruma abu pušu apvienošanās ir vēsturiska tendence, kuru nevar apturēt neviens vai nekāds spēks.

Jāatzīmē, ka šajās abās intervijās nebija ne vārdu par Ķīnas un Latvijas līdzšinējo sadarbību, tās attīstības iespējām utt. Kopumā radās priekšstats, ka jautājumus Paideram aizsūtīja Ķīnas vēstniecība un arī attiecīgās atbildes. Pagrūti šo visu nosaukt par interviju. Ja nu vienīgi izteikti komunistiskā garā.

Tiesa, bez publikācijām nra.lv Ķīna savu viedokli pauda  arī delfi.lv. Tā 21.aprīlī delfi.lv tika publiskota vēl viena intervija, kuras iniciatori bija tieši Ķīnas vēstniecība. Intervijas nosaukums: “Latvijā epidēmija tiek novērsta labāk nekā citur Eiropā, vērtē Ķīnas vēstnieks”.[4] 

Par ko tad šī intervija bija? Vai tik tiešām – raksts būs par Latvijas veikumu!?

Tātad iesākums bez izmaiņām – kā Ķīna veiksmīgi ir tikusi galā ar infekciju un kā sniedz palīdzību citām valstīm, tajā skaitā – aizsarglīdzekļu piegādē. Tas nekas, ka kā Latvijā, tā arī ārvalstīs tika konstatēts, ka piegādātās maskas neatbilst kvalitātes kritērijiem.

Tālāk, ja tā varētu teikt, seko Ķīnas valdības un pastāvošās partiju sistēmas slavināšana, un, protams, autoritatīvi noliegta jebkāda informācijas slēpšana. Kaut arī intervijā tika uzdots jautājums: Ko Latvijā cilvēki var mācīties no Ķīnas pieredzes cīņā ar epidēmiju? Nekas vairāk jau par vispārzināmām lietām neizskanēja. Arī šīs intervijas pamata būtība vairāk bija Ķīnas pozīcijas pasniegšana pozitīvā gaismā.

Ko no šī visa var secināt? Pretstatā iepriekšējam laika periodam Ķīna sāk aktīvas darbības, lai Latvijas informatīvajā telpā veidotu kontrolētu un pozitīvu viedokli par Ķīnu. No vienas puses tas nav nosodāmi, bet tad rodas jautājums, kamdēļ šāda prakses maiņa? Ja līdz šim tas nav bijis aktuāli, kas ir mainījies? Neba Latvija ir pēkšņi kļuvusi par nozīmīgu un ietekmīgu starptautisku spēlētāju, kura labvēlība Ķīnai tagad ir jāiegūst.

Nebūsim naivi. Otrais variants, un tas jau man šķiet ticamāks, - Ķīna savos ilgtermiņa plānos ir paredzējusi, kādas aktivitātes veikt Latvijā, un pašlaik notiek darbi pie pozitīvas augsnes sagatavošanas. Tiesa, vai šie Ķīnas plāni būs arī labvēlīgi Latvijai, – šaubos, īpaši ņemot vērā citu valstu pieredzi sadarbībā ar Ķīnu.

Ļoti ceru, ka attiecīgie dienesti ir pievērsuši uzmanību Ķīnas aktivitātēm.


[1] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm

[2] https://www.apollo.lv/6992525/petijums-covid-19-epidemija-kina-varetu-but-sakusies-jau-pern-augusta

[3] https://neatkariga.nra.lv/intervijas/316556-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-honkongas-jautajumi-ir-kinas-ieksejas-lietas?utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&utm_medium=site&utm_source=nra.lv

[4] https://www.delfi.lv/news/arzemes/latvija-epidemija-tiek-noversta-labak-neka-citur-eiropa-verte-kinas-vestnieks.d?id=52072881

Novērtē šo rakstu:

31
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...