Iesaki rakstu: 
Kā jau iepriekš esmu rakstījis, līdzības starp Ķīnu un Krieviju ir visnotaļ lielas. Ja līdz šim Latvijas plašsaziņas telpā dominēja Krievijas paustā propaganda, bet Ķīna šķita kaut kur tālu, tad izskatās, ka arī Ķīna ir nolēmusi ielauzties Latvijas informatīvajā telpā ar savu propagandas devu. Kāds tam varētu būt mērķis – vēl pāragri spriest, bet pirmās lakstīgalas jau manāmas.
Ķīna kā savu propagandas ruporu, izskatās, ir izvēlējusies portālu nra.lv. Kamdēļ tā saku, vienkārši – relatīvi īsā laika posmā šis portāls jau publiskojis divas intervijas ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Lianu Dzjaņguaņu. Pirmā intervija 10.februārī, bet otrā – 9.jūnijā.
No vienas puses teiksiet – kas tur liels, vēstniekam tak jārunā ar plašsaziņas līdzekļiem. Piekritīšu, bet iesākumā – abu interviju autors ir Juris Paiders. Pirmās intervijas virsraksts ir "Grūtībās atklājas patiesa draudzība", bet otrās – “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.
Paskatīsim saturiski, par ko tad tiek runāts šajās intervijās, jo parasti šāda veida intervijās vēstnieki stāsta par starpvalstu sadarbībām, to iespējām.
Intervijā "Grūtībās atklājas patiesa draudzība"[1] tiek atspoguļota Ķīnas veiksmīgā darbība COVID-19 apkarošanā. (Tas nekas, ka starptautiskā sabiedrība ir citās domās un pamatoti tiek uzskatīts, ka Ķīna kā minimums sākotnēji ir slēpusi informāciju par infekcijas uzliesmojumu, tā arī tiek slēpti patiesie dati par inficētajiem un mirušajiem Ķīnā.)
Šajā rakstā dominē doma – nekas jau nav noticis, tik lieks troksnis sacelts, Ķīnā viss ir normāli, un, pat ja kaut kas nav ne tā, Ķīnas valdība dara visu pēc labākās sirdsapziņas. Ak jā, nekādas pandēmijas arī nav. Epidēmiskā situācija nav «pandēmija», bet gan vietēja līmeņa epidēmija. Tā tika teikts februārī. Kā ir izvērsies patiesībā, visi jau labi zina. Tiesa, ir jau izskanējušas ziņas, ka koronavīruss Ķīnā, iespējams, sācis izplatīties jau pērnā gada augustā, liecina Hārvardas Medicīnas skola pētījums.[2]
Labi, skatīsim kas tad otrās intervijas saturā. Intervijā “Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējās lietas”.[3]
Šīs intervijas ievaddaļā atkal var lasīt, cik efektīvi Ķīnas valdība ir rīkojusies COVID-19 gadījumā. (Nu jā, kas tad sunim asti cels, ja ne pats.) Tiesa, līdzko tiek uzdots jautājums, kad varētu mazināties ceļošanas ierobežojumi, konkrēta atbilde neseko. Hmm, interesanti, ja jau ar ierobežošanu viss ir tik labā kārtībā, kamdēļ tad nav iespējams nosaukt kaut aptuvenus ceļošanas ierobežojuma atcelšanas datumus? Labi, dies’ ar viņiem, skatām tālāk.
Tālāk intervijā tiek plaši apspriests Ķīnas Tautas pārstāvju sapulcē Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpin teiktais par ekonomikas atveseļošanās pasākumiem un par Ķīnas starptautisko sadarbību. Tiesa, ļoti vispārīgos vilcienos.
Pārlasot rakstu, man rodas tik viens jautājums – kāda velna pēc mums stāsta, ko domā Ķīnas komunistiskās partijas līderis. Turklāt tiek izteikti akcentēts viņa amats.
Tālāk ir vairākas reklāmas rindkopas par Ķīnas projektu “Joslas un ceļš”. Nelielai atkāpītei – Latviju šis globālais projekts vispār neskar.
Neizbēgama ir arī pieskaršanās Ķīnas un ASV attiecībām. Ķīnas viedokli spilgti ilustrē šādi vārdi: Šīs bīstamās darbības kāpjas atpakaļ vēsturē, un tas ne tikai apraks abu valstu tautu daudzu gadu gaitā uzkrātos sadarbības augļus, bet arī sabojās pašas ASV turpmāko attīstību un apdraudēs pasaules stabilitāti un labklājību.
Protams, ka neiztiek arī bez pieskaršanās Honkongas jautājumam. Kas tieši tika pateikts, paši varat izlasīt, bet galvenā domā – nebāziet savus degunus Honkongas jautājumā, mēs paši tiksim galā. Te nu savā ziņā varētu piekrist – Honkongas jautājums ir Ķīnas iekšējā lieta, bet paņēmieni, ar kādiem Ķīna risina savus jautājumus, maigi sakot, starptautiskā sabiedrībā nav pieņemami. Šāda veida paņēmieni, visticamākais, gūst atbalstu Krievijā un Ziemeļkorejā.
Protams, ka arī jautājums par Taivānu aizskarts. Atbilde šajā jautājumā rada priekšstatu, ka tas ir tikai laika jautājums un Ķīna atbilstoši savai izpratnei pārņems Taivānu. Ak jā, atbilde šāda: Mēs stingri iebilstam pret ārējo spēku kūdīšanu un izdabāšanu "Taivānas neatkarības" separātistu darbībām. "Taivānas neatkarībai" nav nākotnes. Taivānas jūras šauruma abu pušu apvienošanās ir vēsturiska tendence, kuru nevar apturēt neviens vai nekāds spēks.
Jāatzīmē, ka šajās abās intervijās nebija ne vārdu par Ķīnas un Latvijas līdzšinējo sadarbību, tās attīstības iespējām utt. Kopumā radās priekšstats, ka jautājumus Paideram aizsūtīja Ķīnas vēstniecība un arī attiecīgās atbildes. Pagrūti šo visu nosaukt par interviju. Ja nu vienīgi izteikti komunistiskā garā.
Tiesa, bez publikācijām nra.lv Ķīna savu viedokli pauda arī delfi.lv. Tā 21.aprīlī delfi.lv tika publiskota vēl viena intervija, kuras iniciatori bija tieši Ķīnas vēstniecība. Intervijas nosaukums: “Latvijā epidēmija tiek novērsta labāk nekā citur Eiropā, vērtē Ķīnas vēstnieks”.[4]
Par ko tad šī intervija bija? Vai tik tiešām – raksts būs par Latvijas veikumu!?
Tātad iesākums bez izmaiņām – kā Ķīna veiksmīgi ir tikusi galā ar infekciju un kā sniedz palīdzību citām valstīm, tajā skaitā – aizsarglīdzekļu piegādē. Tas nekas, ka kā Latvijā, tā arī ārvalstīs tika konstatēts, ka piegādātās maskas neatbilst kvalitātes kritērijiem.
Tālāk, ja tā varētu teikt, seko Ķīnas valdības un pastāvošās partiju sistēmas slavināšana, un, protams, autoritatīvi noliegta jebkāda informācijas slēpšana. Kaut arī intervijā tika uzdots jautājums: Ko Latvijā cilvēki var mācīties no Ķīnas pieredzes cīņā ar epidēmiju? Nekas vairāk jau par vispārzināmām lietām neizskanēja. Arī šīs intervijas pamata būtība vairāk bija Ķīnas pozīcijas pasniegšana pozitīvā gaismā.
Ko no šī visa var secināt? Pretstatā iepriekšējam laika periodam Ķīna sāk aktīvas darbības, lai Latvijas informatīvajā telpā veidotu kontrolētu un pozitīvu viedokli par Ķīnu. No vienas puses tas nav nosodāmi, bet tad rodas jautājums, kamdēļ šāda prakses maiņa? Ja līdz šim tas nav bijis aktuāli, kas ir mainījies? Neba Latvija ir pēkšņi kļuvusi par nozīmīgu un ietekmīgu starptautisku spēlētāju, kura labvēlība Ķīnai tagad ir jāiegūst.
Nebūsim naivi. Otrais variants, un tas jau man šķiet ticamāks, - Ķīna savos ilgtermiņa plānos ir paredzējusi, kādas aktivitātes veikt Latvijā, un pašlaik notiek darbi pie pozitīvas augsnes sagatavošanas. Tiesa, vai šie Ķīnas plāni būs arī labvēlīgi Latvijai, – šaubos, īpaši ņemot vērā citu valstu pieredzi sadarbībā ar Ķīnu.
Ļoti ceru, ka attiecīgie dienesti ir pievērsuši uzmanību Ķīnas aktivitātēm.
[1] https://nra.lv/latvija/304391-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-intervija-nra-grutibas-atklajas-patiesa-draudziba.htm
[2] https://www.apollo.lv/6992525/petijums-covid-19-epidemija-kina-varetu-but-sakusies-jau-pern-augusta
[3] https://neatkariga.nra.lv/intervijas/316556-kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-honkongas-jautajumi-ir-kinas-ieksejas-lietas?utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&utm_medium=site&utm_source=nra.lv
[4] https://www.delfi.lv/news/arzemes/latvija-epidemija-tiek-noversta-labak-neka-citur-eiropa-verte-kinas-vestnieks.d?id=52072881
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
