Kipišs un Mieriņa par mūsu galveno prezidentu

D.Mieriņa startēja netradicionālā žanrā - parakstot atbalsta vēstuli prezidentam Trampam. Iespējams, ka tas tracina daļu no politikas un sabiedrības. Dīvaini, bet Latvijas politikā Trampa karoga nesēju nav bijis pārāk daudz, lai arī Tramps ar grūtībām slēpj savu kāri uz komplimentiem.

No nedaudzajām replikām medijos par D.Mieriņas rīcību var nojaust kaut kādus sentimentus priekšvēlēšanu gaisotnē ar aizvainojuma, greizsirdības izjūtām. Tomēr jāatzīmē, ka ārlietu ministres reakcija bija nosvērta, proti, vadošajām valsts amatpersonām jāapspriež šis temats, un tad arī būs skaidra nostāja, kā rīkoties, un te vietā vēlreiz piebilst, ka Latvijai šobrīd ir labākā ārlietu ministre.

 Kas būs mūsu hegemons?

Latvijas amatpersona izteikusi atbalstu Amerikas prezidentam, bet kāpēc jāatbalsta ASV prezidents Tramps. Atbilde šķiet pašsaprotama - šī brīža varas klani viņa vadībā mēģina saglabāt un nostiprināt Amerikas hegemoniju savā teritorijā, pirmkārt, Rietumu puslodē.

Loģiski uzdot jautājumu – ja ASV nebūs hegemons mūsu teritorijā un ja mēs nebūsim Amerikas hegemonijas aizvēni, tad kurā tad?

Gan agrāk, gan tagad pēdējo gadu laikā Latvija daļēji kuģo, orientējoties uz britu ārpolitikas azimutu. Tas vēsturiski ir jau ne pirmo reizi. Pāris gadus britu vadībā funkcionē tāds kā “mini NATO” skandināvu, Baltijas, Nīderlandes sastāvā. Esam drošā sabiedrībā.

Savu interešu vārdā britu starptautisko notikumu vadības spējas pasaules reģionos ir nepārspējamas un fascinējošas – un Baltijas jūras reģionā īpaši. Sagadīšanās, bet tomēr pirms kāda pusotra gada prezidents E.Rinkēvičs brauca, kā senatnē teiktu, bučot roku britu karalim, bet ar prezidentu Trampu nav pa īstam ticies. Sagadīšanās, bet tomēr mūsu ārlietu ministre vēstnieces amatā strādāja tieši Lielbritānijā. Tikpat nejaušas sagadīšanās ir Igaunijā, Somijā.

Tomēr vai ir skaidrība jautājumā, vai tiešām briti vēlēsies un varēs garantēt Latvijas drošību un pārticību un vai vispār briti ir signalizējuši gatavību to arī darīt? Un vai vispār citu valstu drošības un pārticības garantēšana ir britu ārpolitiskās gadsimtiem garās prakses iezīme. Vasarā publicētie britu valdības drošības politikas dokumenti sniedz atbildes.

Eiropā daudzu valstu vadītāji vilcinās pozitīvi vērtēt prezidentu Trampu, bet ir arī vismaz vairākas valstis, kuru vadītāji ir iekļuvuši tādā kā Trampa draugu skaitā.

Gadījumā ja mēs joprojām gribam būt proamerikāniska valsts, tad jau Saeimas priekšsēdētājas D.Mieriņas gājiens ir saturiski pareizs. Pateikušai “ā”, D.Mieriņai gan būtu jāsaka arī “bē’, bez taisnošanās un laipošanas, jāizklāsta versija par to, kas sniegs mums drošību un labklājību. Rietumu un visas pasaules kārtība ir dziļi pārmaiņu procesā – laiks dzirdēt atbildes vēlreiz un vēlreiz.

Trampa panākumi

Tramps realizē sistēmisku un mērķtiecīgu politiku, ko iesākuši un viņam ieviest uzticējuši viņa vēlētāji no centralizētā varas kompleksa ar visiem tā četriem segmentiem - finanšu, militārā, digitālā, specdienestu, (daļu no kā esmu paraksturojis šeit un šeit). Nav tik svarīgi, vai viņš personīgi sasniedz uzvaras (izņemot savas ģimenes biznesa). Viņš ir kā komandas kapteinis, kam jānes karogs, kamēr komanda turpina dzīt uz priekšu iesākto. Tas attiecas uz vairākām frontēm karā par pasaules kārtības pārformatēšanu. Lai arī par viņa sasniegumu optimisma pakāpi katrs var spriest, metot gaisā monētu, vairākās frontēs viņam ir zināms progress.

Pirmkārt, jāmin digitālā dolāra, steiblkoina ieviešana un tādējādi amerikāņu finanšu kontroles stiprināšana pasaulē. Pirms vairāk nekā sešiem gadiem toreizējais Anglijas Bankas priekšsēdētājs Marks Karnijs piedāvāja plānu aizstāt ASV dolāra dominējošo pozīciju ar digitālu valūtu, ko atbalstītu liela valstu grupa. Šobrīd Marks Karnijs ir Kanādas premjerministrs. Sagadīšanās, ka tieši Kanādai šobrīd Tramps uzbrūk īpaši asi.

Otrkārt, jāmin digitālo tehnoloģiju ieviešana, lai kontrolētu lielas sabiedrības masas, īpaši nemieru situācijās, tai skaitā tehnoloģija “prognozējošajai policijas darbībai”, lai neitralizētu personas, vēl pirms tās sāk padomāt izdarīt “nedarbus”.

Treškārt, Eiropas sistēmiska vājināšana, Eiropas valstu aktīvu pārņemšana un tās piespiešana tērēt līdzekļus, lai pirktu ASV fosilos resursus un ieročus. Gadā 5% no Eiropas Savienības IKP veltīt aizsardzībai ir vairāk nekā astronomisks triljons eiro, un viegli paredzēt, ka Tramps lielāko daļu gribēs tieši Amerikas militārā kompleksa firmām.

Ceturtkārt, vienošanās ar Ķīnu un Krieviju, par kuru saturs pakāpeniski varētu parādīties, tai skaitā pēc drīzās ASV un Ķīnas vadītāju tikšanās. Tramps nupat minēja jaunu globālās pārvaldības konceptu, proti, aizstājot seno G7 formātu ar C4/5, kura sastāvā bez ASV būtu Ķīna, Krievija, Indija un varbūt arī Japāna.

Piektkārt, uzņēmums SpaceX pārkāpis ievērojamu robežu, zemajā Zemes orbītā palaižot jau desmittūkstošo satelītu. Šīs sistēmas duālajam pielietojumam ir grandiozs horizonts. Tas ir pakāpeniski aprobēts Ukrainā, Irānā un tiek integrēts ar citām digitālām sistēmām.

Sestkārt, Tramps starptautiskās attiecības un politiku definējis jaunā veidā. Tas, kas daudziem šķiet kā švankāšanās starp šķietamu spēka reālpolitiku un permanentu vodeviļu, drīzāk ir nemitīga taustīšanās uz priekšu, savu pretinieku pretestības pārvarēšana, noraujot līdz šim dominējušo bezgalīgās moralizēšanas masku, kuru tik labi bija sev piemērījuši daudzi politiķi arī Baltijas valstīs, pilnībā ar to saplūstot (paldies dievam, ne Latvijā). Par šo neatlaidību Trampu var tikai apbrīnot. Viņš savus lēmumus maina tādā frekvencē, kuru par Īlonam Maskam būtu grūti matemātiski algoritmizēt, bet tie ienes pozitīvu dinamiku un enerģiju un atdod iedzīvotājiem prieku skatīties TV.

Šobrīd varas klani Amerikā savas idejas virza drīzāk sekmīgi, un tas stiprinās Amerikas hegemoniju tai pieejamajā teritorijā, tāpēc dīvainas būtu šaubas par atbalsta izteikšanu Savienotajām Valstīm un tās esošajam prezidentam, kurš grauj veco un iedibina jaunu kārtību.

Varētu iebilst un atkārtot mantru par to, ka Eiropas valstīs vajagot atmosties, saņemties, izveidot savu armiju, bruņoties, kā arī ekonomiskajā karā “bliezt virsū” amerikāņiem. Atcerēties lozungus - Eiropai esot jākļūst par ģeopolitikas spēlētāju. Netīšām atšķirot pirms gadiem astoņiem vai desmit teiktās runas un solījumus, mēs redzēsim tieši šos pašus lozungus.

Viens no spilgtākajiem šo lozungu adeptiem Francijas prezidents Makrons mierīgi var izvilkt no atvilktnes savas viegli noputējušās runas, kuras viņš teica pirms astoņiem gadiem, un tās nav novecojušas.

Eiropa gadu desmitiem nav spējusi un gribējusi izveidot savas armijas un izkļūt no Amerikas vasaļa lomas. Šobrīd grūti saskatīt pamatojumu tam, ka tas varētu notikt. Pie varas esošā Eiropas politiskā elite nav ar tādiem darba uzdevumiem.

Grenlande – bet kāpēc nē?

Šobrīd diskusijas centrā nokļuvis jautājums par Grenlandi - kāpēc Grenlande? Daļu iemeslu Tramps minējis. Lai iegūtu pieeju izrakteņiem, lai iegūtu teritoriju drošības apsvērumu dēļ, tai skaitā uzbūvējot “Golden dome” sistēmu.

Ietekmīgi faktori saistīti ar Grenlandes zemo temperatūru, te ir jēga izvietot lielus datu centrus, kuriem būtu mazāks enerģijas patēriņš bez ventilācijas nepieciešamības. Cita amerikāņu datu centru ferma plānojas Saūda Arābijā, līdzdarbojoties ar Ķīnu.

Sens Trampa draugs R.Lauders nosaucis Grenlandi par "Amerikas nākamo robežu". Dž. Bezoss, B.Geitss, M.Blūmbergs, daži citi no šīs pašas miljardieru līgas ir investējuši Grenlandē, tai skaitā izrakteņu firmā KoBold Metals, kas lieto mākslīgo intelektu.

Vēl vairāk – tieši Grenlandē jaunuzņēmums Praxis apsver uzbūvēt tehnoloģiski progresīvu brīvības pilsētu, “digitālo nāciju” – bez nodokļiem, ar tikai saviem likumiem, ar 10 000 cilvēkiem. Praxis saistās ar P. Tīlu, S. Altmanu. Digitālās industrijas komplekss ir Trampa sponsors un balsts. Savukārt Trampa kabineta tirdzniecības sekretārs Hovards Latniks agrāk bija Cantor Fitzgerald izpilddirektors, tātad finanšu industrijas kompleksa pārstāvis. Šī firma gadiem ieguldīja Grenlandes kalnrūpniecībā. Tiem, kuri ir pret Grenlandes nodošanu amerikāņiem, jāsaprot, pret ko viņi spēlē.

Eskalēt Mieriņas ekspromptu

Pie mums sākas priekšvēlēšanas ar iespēju diskutēt svarīgas izvēles par Latvijas nākotni. Savukārt D.Mieriņai ir iespēja savu varbūt ekspromtu pārvērst nopietnā politiskā programmā, atbildot vēlētājam par to, vai Latvija iet kopā ar visu Eiropu nepareizā virzienā, kā apgalvo Tramps, vai tomēr pareizā.

Novērtē šo rakstu: