Ķirša ierēdņu radītais haoss Rīgā: palīdzības nesniegšana savainotiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem un putniem
Dzīvnieku policija07.01.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Īsi pirms Ziemassvētkiem (16.12.2024) Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta ierēdņi, aizbildinoties ar finansējuma trūkumu, veica būtiskas izmaiņas palīdzības sniegšanā nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem un pašlaik ir radījuši haosu šai aprūpes sistēmā. Īpaši attiecībā uz operatīvu palīdzību savainotiem savvaļas dzīvniekiem un putniem, jo nav zināms: vai vispār un kurš šo palīdzību sniedz?
To nav izdevies noskaidrot līdz pat 03.01.25, jo RD Informatīvā tālruņa 80001201 operatori turpina dot iedzīvotājiem Zoopolicijas tālruņa nr, kaut gan līgums par palīdzību savvaļas dzīvniekiem ir beidzies jau 15.12.2024. Arī klaiņojošus dzīvniekus (suņus, kaķus) laika posmā no plkst. 16:00 līdz 8:00 nav, kur vest, jo patversmes, kas uzņem dzīvniekus, darba laiks ir 9:00-17:00.
Starp svētkiem steigā noslēgtais līgums ar veterināro stacionāru vairs neparedz iespēju iedzīvotājiem pašiem nogādāt savainotu dzīvnieku stacionārā, kā arī pilnībā no apmaksātiem pakalpojumiem stacionārā izslēgta palīdzība savvaļas dzīvniekiem un putniem. Šāda rīcība gan ir klājā pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu.
Jaunajā izsludinātajā (07.01.25) iepirkumā Nr. DMV2024/144 paredzētais finansējums 12 mēnešiem ir 133 000 eiro, kas ir tikai par 6 000 eiro mazāk nekā atceltajā iepirkumā Nr. DMV2024/129, kura finansējums bija 139 000 eiro. Turklāt jaunajā iepirkumā ir ievērojami samazināts pašvaldības apmaksāto pakalpojumu apjoms.
Acīmredzami, ka budžeta attiecība pret darbu apjomu ir kļuvusi būtiski neefektīvāka. Lai gan plānotais ietaupījums šķietami ir 6 000 eiro, tas panākts, ievērojami samazinot pašvaldības apmaksāto pakalpojumu apjomu no 28 pakalpojumu veidiem uz 10 pakalpojumu veidiem, izslēdzot svarīgus dzīvnieku aprūpes pakalpojumus: tostarp 24/7 informatīvā tālruņa zvanu pieņemšanas, situāciju izvērtēšanas, izsaukumu koordinēšanas izmaksas vienam mēnesim. Tāpat no šī iepirkuma izslēgta veterinārās palīdzības sniegšana savainotiem vai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem klaiņojošiem suņiem un kaķiem.
Šī situācija rada jautājumus par to, vai 6 000 eiro plānotais ietaupījums būs pamatots, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labklājību un pakalpojumu pieejamību. Iepirkuma „sadrumstalošanai” pašlaik nav izskaidrojuma un līdz ar to nav saprotami šo ierēdņu darbību patiesie mērķi.
Ir kļuvis zināms (avots: NRA), ka Rīgas pašvaldības kopējais paredzētais budžets palīdzībai dzīvniekiem 2024. gadā ir 487 338 eiro, tomēr daudzu programmu un līgumu izpildes rezultāti nav pieejami vai skaidri. Situācija apdraud klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku labklājību un rada bažas par pašvaldības dzīvnieku aprūpes programmu efektivitāti un pārredzamību.
Rīgas pašvaldības domes pārstāvji pagaidām nesniedz atbildes par pārējo līdzekļu lietojumu. Tāpat pagaidām nav skaidrības: pēc kādiem principiem/aprēķiniem iepirkumu rīkotāji ieplāno līdzekļus katrai no palīdzības programmām dzīvniekiem. Turpināsim sekot un informēsim sabiedrību. Ļoti ceram, ka arī Rīgas Domes deputātiem nav pieņemama savainotu dzīvnieku atrašanās bezpalīdzīgā stāvoklī uz ielām un pagalmos un humānas attieksmes mazināšana.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
