Ķirša ierēdņu radītais haoss Rīgā: palīdzības nesniegšana savainotiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem un putniem
Dzīvnieku policija07.01.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Īsi pirms Ziemassvētkiem (16.12.2024) Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta ierēdņi, aizbildinoties ar finansējuma trūkumu, veica būtiskas izmaiņas palīdzības sniegšanā nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem un pašlaik ir radījuši haosu šai aprūpes sistēmā. Īpaši attiecībā uz operatīvu palīdzību savainotiem savvaļas dzīvniekiem un putniem, jo nav zināms: vai vispār un kurš šo palīdzību sniedz?
To nav izdevies noskaidrot līdz pat 03.01.25, jo RD Informatīvā tālruņa 80001201 operatori turpina dot iedzīvotājiem Zoopolicijas tālruņa nr, kaut gan līgums par palīdzību savvaļas dzīvniekiem ir beidzies jau 15.12.2024. Arī klaiņojošus dzīvniekus (suņus, kaķus) laika posmā no plkst. 16:00 līdz 8:00 nav, kur vest, jo patversmes, kas uzņem dzīvniekus, darba laiks ir 9:00-17:00.
Starp svētkiem steigā noslēgtais līgums ar veterināro stacionāru vairs neparedz iespēju iedzīvotājiem pašiem nogādāt savainotu dzīvnieku stacionārā, kā arī pilnībā no apmaksātiem pakalpojumiem stacionārā izslēgta palīdzība savvaļas dzīvniekiem un putniem. Šāda rīcība gan ir klājā pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu.
Jaunajā izsludinātajā (07.01.25) iepirkumā Nr. DMV2024/144 paredzētais finansējums 12 mēnešiem ir 133 000 eiro, kas ir tikai par 6 000 eiro mazāk nekā atceltajā iepirkumā Nr. DMV2024/129, kura finansējums bija 139 000 eiro. Turklāt jaunajā iepirkumā ir ievērojami samazināts pašvaldības apmaksāto pakalpojumu apjoms.
Acīmredzami, ka budžeta attiecība pret darbu apjomu ir kļuvusi būtiski neefektīvāka. Lai gan plānotais ietaupījums šķietami ir 6 000 eiro, tas panākts, ievērojami samazinot pašvaldības apmaksāto pakalpojumu apjomu no 28 pakalpojumu veidiem uz 10 pakalpojumu veidiem, izslēdzot svarīgus dzīvnieku aprūpes pakalpojumus: tostarp 24/7 informatīvā tālruņa zvanu pieņemšanas, situāciju izvērtēšanas, izsaukumu koordinēšanas izmaksas vienam mēnesim. Tāpat no šī iepirkuma izslēgta veterinārās palīdzības sniegšana savainotiem vai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem klaiņojošiem suņiem un kaķiem.
Šī situācija rada jautājumus par to, vai 6 000 eiro plānotais ietaupījums būs pamatots, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labklājību un pakalpojumu pieejamību. Iepirkuma „sadrumstalošanai” pašlaik nav izskaidrojuma un līdz ar to nav saprotami šo ierēdņu darbību patiesie mērķi.
Ir kļuvis zināms (avots: NRA), ka Rīgas pašvaldības kopējais paredzētais budžets palīdzībai dzīvniekiem 2024. gadā ir 487 338 eiro, tomēr daudzu programmu un līgumu izpildes rezultāti nav pieejami vai skaidri. Situācija apdraud klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku labklājību un rada bažas par pašvaldības dzīvnieku aprūpes programmu efektivitāti un pārredzamību.
Rīgas pašvaldības domes pārstāvji pagaidām nesniedz atbildes par pārējo līdzekļu lietojumu. Tāpat pagaidām nav skaidrības: pēc kādiem principiem/aprēķiniem iepirkumu rīkotāji ieplāno līdzekļus katrai no palīdzības programmām dzīvniekiem. Turpināsim sekot un informēsim sabiedrību. Ļoti ceram, ka arī Rīgas Domes deputātiem nav pieņemama savainotu dzīvnieku atrašanās bezpalīdzīgā stāvoklī uz ielām un pagalmos un humānas attieksmes mazināšana.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
