
Ķirsis un pārējais „Vienotības” vēzis nolēmuši ietaupīt uz nelaimē nonākušu dzīvnieku rēķina
Zoopolicija16.12.2024.
Komentāri (22)
Rīgas domes ierēdņi ir nolēmuši no pirmdienas 16.12.2024. krasi samazināt līdz šim esošo apmaksāto pakalpojumu apjomu, katram nelaimē nonākušam dzīvniekam, lai no ielām, pagalmiem Rīgā paglābtu dzīvniekus, kuri ir traumēti vai acīm redzami slimi un atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī.
Vēl šobrīd darbojas vienotais dispečerdienests 67558855, kas 24/7 nodrošina zvanu pieņemšanu par nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem, ķērāju sūtīšanu uz izsaukumiem, dzīvnieku nogādāšanu diennakts veterinārajā stacionārā, pirmās vai pēdējās palīdzības sniegšanu, vienas diennakts stacionāra apmaksu, dzīvnieku nogādāšanu uz patversmi tālākai rehabilitācijai vai nogādāšanu uz dzīvošanai piemērotu vietu.
Vēl šobrīd Zoopolicija kopā ar sadarbības partneriem KAVET klīniku, Ulubeli, Dzivniekupolicija.lv, Drauga spārns u.c. nodrošina šo komplekso pakalpojumu katram dzīvniekam. Līdz šim dispečerdienesta 24/7 pakalpojumi pašvaldībai tika nodrošināti bezmaksas. Dzīvniekiem nepieciešamos izmeklējumus (analīzes, rtg u.c.) un operācijas nodrošināja sadarbības partneri par saviem līdzekļiem. Šādā režīmā pakalpojumi Rīgas pilsētai un palīdzība dzīvniekiem tiks nodrošināta līdz 15.12.2024. svētdienu ieskaitot, jo beidzas līgums.
Rīgas Domes ierēdņi atsakās līgumu pagarināt un ir iecerējuši krasi samazināt pakalpojumu apjomu, likvidējot stacionāra pakalpojumu, kurā bija apmaksāta diennakts uzturēšana un pirmā vai pēdējā palīdzība.
Turpmāk palīdzība vairs netiks paredzēta savainotiem suņiem un kaķiem, jo stacionārs ir likvidēts, bet patversmes darba laiks ir 9-17, bez stacionāra pakalpojuma. Arī iedzīvotājiem pašiem turpmāk būs liegta iespēja nogādāt savainotos dzīvniekus stacionārā, jo tāda vairs nebūs.
Jaunais ierēdņu sagatavotais iepirkums ir izsludināts, un interesenti līdz 07.01.2025. var pieteikties uz šādu pakalpojumu nodrošināšanu savainotiem dzīvniekiem Rīgas pilsētā.
Turpmāk pretendentiem būs jānodrošina šādas prasības:
Pārzināt Dzīvnieku aizsardzības likumu, Veterinārmedicīnas likumu, Ministru kabineta 02.10.2012. noteikumus Nr.678 „Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”, kā arī citus Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas nepieciešami minētā pakalpojuma sniegšanai.
Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina informācijas saņemšana uz tā norādīto kontakttālruni, lai varētu nodrošināt pakalpojuma sniegšanu.
Sertificēta veterinārārsta izbraukšana uz notikuma vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās.
Dzīvnieka veterinārās apskates nodrošināšana.
Imobilizējošā līdzekļa dozēšana dzīvnieka neitralizēšanai.
Veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšana.
Savvaļas dzīvnieka eitanāzija, ja tas ir nepieciešams.
Sadarbības nodrošināšana ar Departamentu, Dienestiem, Utilizētāju.
Pašvaldības izstrādāto iesniegumu un atskaišu formu aizpildīšana un iesniegšana Departamentam.
Darbiniekam, kas veic dzīvnieka izķeršanu, jābūt dzīvnieku ķērāja apliecībai, kura izdota saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku izķeršanas pakalpojumu. Vismaz vienam darbiniekam, kas nodrošinās dzīvnieku ķeršanu, jābūt arī veterinārārstam, kas saņēmis dzīvnieka ķērāja apliecību, jo mēdz būt situācijas, kad, ķerot dzīvnieku, ir nepieciešams pielietot zāles dzīvnieka nomierināšanai, tomēr tas jāveic saskaņā ar veterināro zāļu apriti regulējošiem normatīviem aktiem. Darbības ar narkotiskajām un psihotropajām zālēm nosaka likums “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kur noteikts, ka šīs zāles ievada praktizējošs veterinārārsts vai viņa uzraudzībā veterinārārsts, veterinārfeldšeris vai veterinārārsta asistents.
Visu augstākminēto pakalpojumu sniegšanas procesā jāievēro Latvijas Republikas likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas reglamentē pakalpojuma izpildes kārtību.
Darbu šī līguma spēkā esības laikā veikt nepārtraukti 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī 7 (septiņas) dienas nedēļā, bez brīvdienām.
Iespējams, šīs prasības ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības un veterinārmedicīnas likumiem, jo nav izprotams, kāda apjoma un kvalitātes veterinārmedicīniskā palīdzība dzīvniekam var tikt sniegta uz ielas. Iepirkumā nav paredzēts diennakts stacionārs.
Iespējams, ka turpmāk vairs nav paredzēta dzīvnieku glābšana, bet tikai likvidēšana.
Iespējams, ka šī ierēdņu jaunrade ir cieši saistīta ar salīdzinoši nesen pieņemto Rīgas Domes lēmumu Par Rīgas valstspilsētas teritorijas pārvēršanu par medību platībām.
Zoopolicija ir savlaicīgi informējusi Rīgas Domes atbildīgo departamentu par ierēdņu radīto situāciju. Izmaiņu nav.
Par šo visu un turpmāko kārtību palīdzības sniegšanā dzīvniekiem Rīgā var un vajag jautāt Rīgas Domes atbildīgajiem ierēdņiem, kuri uz kādreizējo 24/7 palīdzības tālruni dzīvniekiem atbildēs pa tālruni 67558855 darba laikā.





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.