Ķirsis un pārējais „Vienotības” vēzis nolēmuši ietaupīt uz nelaimē nonākušu dzīvnieku rēķina
Zoopolicija16.12.2024.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes ierēdņi ir nolēmuši no pirmdienas 16.12.2024. krasi samazināt līdz šim esošo apmaksāto pakalpojumu apjomu, katram nelaimē nonākušam dzīvniekam, lai no ielām, pagalmiem Rīgā paglābtu dzīvniekus, kuri ir traumēti vai acīm redzami slimi un atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī.
Vēl šobrīd darbojas vienotais dispečerdienests 67558855, kas 24/7 nodrošina zvanu pieņemšanu par nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem, ķērāju sūtīšanu uz izsaukumiem, dzīvnieku nogādāšanu diennakts veterinārajā stacionārā, pirmās vai pēdējās palīdzības sniegšanu, vienas diennakts stacionāra apmaksu, dzīvnieku nogādāšanu uz patversmi tālākai rehabilitācijai vai nogādāšanu uz dzīvošanai piemērotu vietu.
Vēl šobrīd Zoopolicija kopā ar sadarbības partneriem KAVET klīniku, Ulubeli, Dzivniekupolicija.lv, Drauga spārns u.c. nodrošina šo komplekso pakalpojumu katram dzīvniekam. Līdz šim dispečerdienesta 24/7 pakalpojumi pašvaldībai tika nodrošināti bezmaksas. Dzīvniekiem nepieciešamos izmeklējumus (analīzes, rtg u.c.) un operācijas nodrošināja sadarbības partneri par saviem līdzekļiem. Šādā režīmā pakalpojumi Rīgas pilsētai un palīdzība dzīvniekiem tiks nodrošināta līdz 15.12.2024. svētdienu ieskaitot, jo beidzas līgums.
Rīgas Domes ierēdņi atsakās līgumu pagarināt un ir iecerējuši krasi samazināt pakalpojumu apjomu, likvidējot stacionāra pakalpojumu, kurā bija apmaksāta diennakts uzturēšana un pirmā vai pēdējā palīdzība.
Turpmāk palīdzība vairs netiks paredzēta savainotiem suņiem un kaķiem, jo stacionārs ir likvidēts, bet patversmes darba laiks ir 9-17, bez stacionāra pakalpojuma. Arī iedzīvotājiem pašiem turpmāk būs liegta iespēja nogādāt savainotos dzīvniekus stacionārā, jo tāda vairs nebūs.
Jaunais ierēdņu sagatavotais iepirkums ir izsludināts, un interesenti līdz 07.01.2025. var pieteikties uz šādu pakalpojumu nodrošināšanu savainotiem dzīvniekiem Rīgas pilsētā.
Turpmāk pretendentiem būs jānodrošina šādas prasības:
Pārzināt Dzīvnieku aizsardzības likumu, Veterinārmedicīnas likumu, Ministru kabineta 02.10.2012. noteikumus Nr.678 „Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”, kā arī citus Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas nepieciešami minētā pakalpojuma sniegšanai.
Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina informācijas saņemšana uz tā norādīto kontakttālruni, lai varētu nodrošināt pakalpojuma sniegšanu.
Sertificēta veterinārārsta izbraukšana uz notikuma vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās.
Dzīvnieka veterinārās apskates nodrošināšana.
Imobilizējošā līdzekļa dozēšana dzīvnieka neitralizēšanai.
Veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšana.
Savvaļas dzīvnieka eitanāzija, ja tas ir nepieciešams.
Sadarbības nodrošināšana ar Departamentu, Dienestiem, Utilizētāju.
Pašvaldības izstrādāto iesniegumu un atskaišu formu aizpildīšana un iesniegšana Departamentam.
Darbiniekam, kas veic dzīvnieka izķeršanu, jābūt dzīvnieku ķērāja apliecībai, kura izdota saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku izķeršanas pakalpojumu. Vismaz vienam darbiniekam, kas nodrošinās dzīvnieku ķeršanu, jābūt arī veterinārārstam, kas saņēmis dzīvnieka ķērāja apliecību, jo mēdz būt situācijas, kad, ķerot dzīvnieku, ir nepieciešams pielietot zāles dzīvnieka nomierināšanai, tomēr tas jāveic saskaņā ar veterināro zāļu apriti regulējošiem normatīviem aktiem. Darbības ar narkotiskajām un psihotropajām zālēm nosaka likums “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kur noteikts, ka šīs zāles ievada praktizējošs veterinārārsts vai viņa uzraudzībā veterinārārsts, veterinārfeldšeris vai veterinārārsta asistents.
Visu augstākminēto pakalpojumu sniegšanas procesā jāievēro Latvijas Republikas likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas reglamentē pakalpojuma izpildes kārtību.
Darbu šī līguma spēkā esības laikā veikt nepārtraukti 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī 7 (septiņas) dienas nedēļā, bez brīvdienām.
Iespējams, šīs prasības ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības un veterinārmedicīnas likumiem, jo nav izprotams, kāda apjoma un kvalitātes veterinārmedicīniskā palīdzība dzīvniekam var tikt sniegta uz ielas. Iepirkumā nav paredzēts diennakts stacionārs.
Iespējams, ka turpmāk vairs nav paredzēta dzīvnieku glābšana, bet tikai likvidēšana.
Iespējams, ka šī ierēdņu jaunrade ir cieši saistīta ar salīdzinoši nesen pieņemto Rīgas Domes lēmumu Par Rīgas valstspilsētas teritorijas pārvēršanu par medību platībām.
Zoopolicija ir savlaicīgi informējusi Rīgas Domes atbildīgo departamentu par ierēdņu radīto situāciju. Izmaiņu nav.
Par šo visu un turpmāko kārtību palīdzības sniegšanā dzīvniekiem Rīgā var un vajag jautāt Rīgas Domes atbildīgajiem ierēdņiem, kuri uz kādreizējo 24/7 palīdzības tālruni dzīvniekiem atbildēs pa tālruni 67558855 darba laikā.
Seko mums 
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
