Iesaki rakstu: 
Šodien grāmatnīcās nonāks apgādā „Mantojums” klajā nākusī pietiek.com grāmata „Čekisti un komunisti. 1. daļa”, kurā pirmoreiz vienkopus publiskoti dati par Latvijas PSR augstāko partijas un VDK nomenklatūru pēdējās Atmodas priekšvakarā – astoņdesmito gadu vidū un otrajā pusē.
Jau vairākus gadus Latvijas arhīvi ir slēgti visiem cilvēkiem „no ielas”, un tas nozīmē, ka, kaut nedaudz citā formā, bet ir sekmīgi atdzīvināti padomjlaiku „specfondi” un „spechrans”.
Aizbildinoties ar personu sensitīvajiem datiem un vēl svētāko Eiropas datu regulu, reizē ar čekas maisiem no sabiedrības pārstāvjiem ir sekmīgi noslēpti arī čekistu „diriģētāju” – augstākās kompartijas nomenklatūras saraksti.
„Čekas maisu” atvēršana pašlaik faktiski ir atkal pārcelta nezināmā nākotnē, savukārt partijas nomenklatūras lietu publiskošanai oficiālie vēsturnieki prasa milzu līdzekļus un daudzus gadus laika.
Tikmēr jaunajā grāmatā „Čekisti un komunisti. 1. daļa”, neiztērējot ne santīma nodokļu maksātāju naudas, publicēti vairāku tūkstošu augstākās padomju nomenklatūras pārstāvju vārdi, uzvārdi, tēvvārdi un ieņemamie amati.
Šie saraksti ir iegūti, apejot oficiālās vēsturnieku un arhīvu priekšniecības struktūras, kuras drīzāk ir ieinteresētas nomenklatūras sarakstu slēpšanā, nevis atklāšanā un nodošanā sabiedrībai.
Nebija viegli šos sarakstus iegūt, turklāt ne tikai arhīvu un oficiālo vēsturnieku pretdarbības dēļ, bet arī tāpēc, ka to rīcībā vismaz daļas šo sarakstu nemaz nebija, - saskaņā ar oficiālo versiju tie deviņdesmitajos gados esot vienkārši „pazuduši”.
Šīs grāmatas nosaukums „Čekisti un komunisti. 1. daļa” apliecina to, ka darbs pie padomju Latvijas nomenklatūras sarakstu apzināšanas un publiskošanas turpināsies.
Grāmatas sagatavotāji izsaka pateicību visiem, kas finansiāli atbalstīja tās sagatavošanu un izdošanu. Visiem, kuri ziedojumam bija pievienojuši savu pasta adresi, jau tuvākajās dienās tiks nosūtīts pa jaunās grāmatas eksemplāram.
Ir bijusi arī virkne Pietiek lasītāju, kuri veikuši ziedojumu, taču nav norādījuši savu pasta adresi. Līdz ar to lūgums atsūtīt šos datus šādiem jaunās grāmatas atbalstītājiem (minam vārdu un uzvārda pirmos divus burtus - gadījumam, ja nu kādam šī atbalsta publiskošana nav vēlama):
Normunds Šl...
Jānis Re...
Edgars Sm...
Raimonds Vo...
Ģirts Kr...
Tālis Li...
Jānis Kā...
Elita Dr...
Ivo Kr...
Jānis Ma...
Gints Da...
Ilze Kr...
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
