Klajā nākuši jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100
PIETIEK03.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu „Miljonārs”, kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.
Pats galvenais izdevumā „Miljonārs” joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.
„2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu,” atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.
Daudzus gadus uzņēmumu vērtējums tika balstīts uz Lursoft publiski ticamajiem datiem un Latvijas apstākļiem izstrādātās un sekmīgi piemērotās metodikas - tirgus datu salīdzināšanas paņēmiena – izmantošanu.
Šogad šī metode nederēja. Daudzās tautsaimniecības jomās nākotnes perspektīvas ir kļuvušas, maigi izsakoties, neskaidras, tā apgrūtinot arī objektīva uzņēmumu vērtējuma iespējas. Papildus tam arī uzņēmumu 2019. gada pārskati, kas nodrošina publiski pieejamus ticamus datus – salīdzinoši visaktuālāko vērtējuma pamatu, šogad ir tikuši iesniegti ar vairāku mēnešu kavēšanos.
Šī iemesla dēļ šogad ir vesela virkne uzņēmēju, kuri savas pagājušā gada vietas bagātāko cilvēku, lielākās peļņas un apjomīgāko dividenžu saņēmēju sarakstos ir zaudējuši vienkārša iemesla dēļ, - līdz pat novembra vidum viņu uzņēmumi joprojām nebija iesnieguši 2019. gada pārskatus. Tieši tāpēc bagātāko uzņēmēju un lielākās peļņas guvēju sarakstos zaudējis pat pagājušā gada numur viens – SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš.
Taču arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām pirmsepidēmijas gadā ir klājies vislabāk, un kurās krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.
„Šogad miljonāru sarakstā, kā parasti, sastopami holdingkompāniju, nekustamā īpašuma, tirdzniecības, farmācijā, veselības nozarē, azartspēļu un ražojošā sfērā strādājošu uzņēmumu īpašnieki. Tomēr nevar izcelt kādu vienu nozari, kurai 2019. gads būtu bijis īpaši veiksmīgs, jo arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs,” situāciju raksturo D. Kiopa.
Kopumā šie pieci saraksti joprojām uzskatāmi demonstrē, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā. Savukārt desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:
1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
