Klajā nākuši jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100
PIETIEK03.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu „Miljonārs”, kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.
Pats galvenais izdevumā „Miljonārs” joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.
„2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu,” atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.
Daudzus gadus uzņēmumu vērtējums tika balstīts uz Lursoft publiski ticamajiem datiem un Latvijas apstākļiem izstrādātās un sekmīgi piemērotās metodikas - tirgus datu salīdzināšanas paņēmiena – izmantošanu.
Šogad šī metode nederēja. Daudzās tautsaimniecības jomās nākotnes perspektīvas ir kļuvušas, maigi izsakoties, neskaidras, tā apgrūtinot arī objektīva uzņēmumu vērtējuma iespējas. Papildus tam arī uzņēmumu 2019. gada pārskati, kas nodrošina publiski pieejamus ticamus datus – salīdzinoši visaktuālāko vērtējuma pamatu, šogad ir tikuši iesniegti ar vairāku mēnešu kavēšanos.
Šī iemesla dēļ šogad ir vesela virkne uzņēmēju, kuri savas pagājušā gada vietas bagātāko cilvēku, lielākās peļņas un apjomīgāko dividenžu saņēmēju sarakstos ir zaudējuši vienkārša iemesla dēļ, - līdz pat novembra vidum viņu uzņēmumi joprojām nebija iesnieguši 2019. gada pārskatus. Tieši tāpēc bagātāko uzņēmēju un lielākās peļņas guvēju sarakstos zaudējis pat pagājušā gada numur viens – SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš.
Taču arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām pirmsepidēmijas gadā ir klājies vislabāk, un kurās krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.
„Šogad miljonāru sarakstā, kā parasti, sastopami holdingkompāniju, nekustamā īpašuma, tirdzniecības, farmācijā, veselības nozarē, azartspēļu un ražojošā sfērā strādājošu uzņēmumu īpašnieki. Tomēr nevar izcelt kādu vienu nozari, kurai 2019. gads būtu bijis īpaši veiksmīgs, jo arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs,” situāciju raksturo D. Kiopa.
Kopumā šie pieci saraksti joprojām uzskatāmi demonstrē, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā. Savukārt desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:
1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
